Sociālās mājas vajadzēs vienmēr 0
Neraugoties uz to, ka valsts līmenī runā par krīzes beigām un atsākto augšupeju, bez pietiekamiem iztikas līdzekļiem un pat jumta virs galvas joprojām ir ļoti daudzi cilvēki. Arī Rīgā. Domājot par to, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt, pašvaldība sākusi trīs jaunu, tai piederošu sociālo māju celtniecību Imantas 8. līnijā.
Jaunie daudzdzīvokļu nami Imantas 8. līnijā top samērā klusā vietā – aiz neliela, koku ieskauta parka. “Rīgas pilsētā ir apstiprināta Mājokļu programma, paredzot, kuri zemes gabali ir piemēroti dzīvokļu celtniecībai. Šis ir viens no tiem, kas rindas kārtībā ir izvēlēts. 2011. gadā no trim zemes gabaliem izvēlējās divus – Gobas un Gaigalas ielā, kā arī Imantas 8. līnijā,” celtniecības vietas izvēli skaidro pašvaldības uzņēmuma “Rīgas pilsētbūvnieks” valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.
Reiz šeit atradušies pamesti un aizlaisti mazdārziņi, kā arī pussabrukuši pagrabi, kurus bija iecienījuši bezpajumtnieki un dzērāji. Līdzās esošo privātmāju iedzīvotāji, jādomā, varēs atviegloti uzelpot, jo triju sociālo māju celtniecība nozīmē sakārtotu un labiekārtotu apkārtni. Tiesa gan, nereti nācies dzirdēt apkārtnes iedzīvotāju neapmierinātību ar sociālo māju iemītnieku nepatīkamo kontingentu. “Gada laikā, kopš es strādāju šajā uzņēmumā, neesmu saņēmis nevienu iebildumu vai sūdzību no apkārtnes iedzīvotājiem par sociālo māju iemītniekiem. Turklāt, kad 2011. gadā šo vietu izvēlējās, notika saskaņošana, informējot arī apkārtējo māju iedzīvotājus, pretenziju nebija,” norāda A. Požarnovs.
Uzceļot šīs trīs ēkas, uzņēmuma “Rīgas pilsētbūvnieks” pārziņā kopumā būs jau 17 sociālās mājas – trīs pašu būvētas, 11 padomju laikā celtas un pirms gada uzņēmuma pārziņā nonākušas, kā arī atsevišķi sociālie dzīvokļi daudzstāvu mājās. “Mēs esam gatavi būvēt aizvien jaunus namus, tiklīdz saņemsim pasūtījumu,” uzsver A. Požarnovs.
Tikmēr Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks norāda – sociālo māju celtniecībā pašvaldībai ir pietiekami skaidra vīzija, jo cilvēku skaits, kam nepieciešama pajumte, rindā mazinās lēni. “Pašlaik rindā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku, no kuriem lielākajai daļai nepieciešami vienistabas un divistabu dzīvokļi, atsevišķos gadījumos arī trīs un četru istabu dzīvokļi. Tādēļ arī mūsu pasūtījums “Rīgas pilsētbūvniekam” ir ļoti specifisks, saistīts ar dzīvokļa izmēru, lai vēlākās izmaksas būtu atbilstošas cilvēku vajadzībām un pašvaldības iespējām,” skaidro A. Ameriks. “Sociālajos dzīvokļos par apsaimniekošanu jāmaksā 45 santīmi kvadrātmetrā. No šīs summas pašvaldība sedz 41 santīmu, bet dzīvokļa iemītnieks vien četrus santīmus. Pašvaldība sedz arī pusi no elektrības un apkures izmaksām, tādēļ ir svarīgi, lai šīs sociālās mājās būtu kvalitatīvas,” uzsver A. Ameriks.
Pašvaldība arī izskatot iespēju sociālo māju vajadzībām piemērot padomju laikā būvētās ēkas, precīzāk – kopmītņu mājas, kas ir labā tehniskā stāvoklī, bet kurās nepieciešams kapitālais remonts. “Šādu māju esam rekonstruējuši Vecmīlgrāvī, Meldru ielā, kur no kopmītņu tipa nama ieguvām modernu, šodienas apstākļiem piemērotu sociālo māju, ” atklāj A. Ameriks. Viņš arī norāda, ka pašlaik tiek izskatīta iespēja sociālai mājai pielāgot arī kopmītņu tipa namu Aglonas ielā. “Ja budžeta līdzekļi atļaus, sociālo namu vajadzībām mēs varam pārbūvēt vēl 4 – 5 kopmītņu tipa ēkas. Imantas 8. līnija lielā mērā ir kvalitatīvs solis uz priekšu, jo šeit būs 290 jauni dzīvokļi, kā arī poliklīnika un sociālais dienests viena nama pirmajā stāvā. Tas viss uzreiz nodrošina nepieciešamo pakalpojumu kompleksu,” tā A. Ameriks.
Diemžēl sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri pretendē uz sociālo māju viņu pašreizējā dzīvesvietā nav iespējams, jo lielākā daļa no tiem dzīvo namīpašnieku īpašumos vai īrē dzīvokļus.
Andris Ameriks: “Viņi ir deklarēti rīdzinieki, bet viņiem nav kur dzīvot. Tās ir daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar īpašām vajadzībām, ģimenes, kas nespēj maksāt augstu īres maksu. Tomēr arī tiem, kas saņem šo pašvaldības atbalstu, jārēķinās ar ļoti stingru kārtību – atbilstoši pašvaldības noteikumiem sociālā atbalsta statuss ik pusgadu tiek pārskatīts.
Nav tā, ka sociālais dzīvoklis tiek iedots uz mūžu. Ja cilvēks, kas nav pensijas vecumā vai kam ir īpašas vajadzības, nonācis krīzes situācijā un saņem šo sociālo dzīvokli, viņam ir jārisina savas problēmas, un varbūt pēc pusgada viņš jau pats spēs sev nodrošināt dzīves vietu.”
Tikmēr Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko atzīst – sociālās mājas būs nepieciešamas vienmēr, jo rindā gaidošo skaits samazinās lēni, turklāt klāt nāk aizvien jauni cilvēki. “Pirms neilga laika rindā bija 1860 cilvēki, bet pēc ekspluatācijā nodotās sociālās mājas Zandartu ielā, rinda samazinājusies līdz nedaudz vairāk kā 1600 cilvēkiem. Imantas 8. līnijā būs gandrīz 300 dzīvokļi, kas rindu atkal ļaus nedaudz samazināt,” norāda Vjačeslavs Stepaņenko.
Viņš gan uzskata, ka pretendentu skaits uz šiem dzīvokļiem tuvākajā nākotnē būtiski nemazināsies, jo valsts piesauktās krīzes beigas un ekonomikas augšupeja daudziem joprojām nav pienākusi.
Vjačeslavs Stepaņenko: “Varbūt mēs dzīvojam citā valstī, jo cilvēki, kuri stāv rindā, stāsta, ka viņiem nav ko ēst, nav kur dzīvot un nav arī darba. Ja valsts saka, ka ekonomiskā situācija uzlabojas, tad to apliecinātu līdzfinansējuma atjaunošana kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem, ko valsts savulaik pārtrauca, atsaucoties uz krīzi.
Ja krīze garām, tad no nākamā gada valsts budžeta jāatsāk kompensāciju izmaksas denacionalizētajos namos dzīvojošajiem – pusi sedz valsts, pusi – pašvaldība.”
Plānots, ka būvniecība Imantas 8. līnijā kopumā izmaksās 9,34 miljonus latu. Sociālo māju celšanai Rīgas pašvaldībai izdevies iegūt aizņēmumu no Valsts kases uz desmit gadiem, tam ir zemāki kredītprocenti nekā banku izsniegtajiem aizdevumiem. Ēku būvniecību plānots pabeigt 2014. gada vasarā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”
