Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Sociologs: pārmetumi Ķīlim par komunikācijas trūkumu nav pamatoti

Foto - LETAFoto - LETA

Reformu procesā konflikta situācijas ir neizbēgamas, taču pārmetumi izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim par komunikācijas trūkumu nav īsti pamatoti, aģentūrai BNS aktuālās norises komentēja sociologs pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš.

“Viņš ir sācis reformēt jomu, kurā strādā ļoti daudz cilvēku. Atšķirībā no citām jomām te ir cilvēki ar vārdu, ego, labi muskuļotām mēlēm, nebaidās no masu medijiem un nebaidās teikt pretī, ka jūtas aizskarti, finālā veidojas konflikta situācija, kas principā ir neizbēgama,” teica Kaktiņš.

Vairākas augstskolas un arī Rektoru padome ar balsu vairākumu lēmusi pieprasīt Ķīļa demisiju, protestējot pret Izglītības un zinātnes ministrijas veikto studiju programmu atkārtotu izvērtējumu. Ķīlis uzskata, ka valstij jāfinansē tikai kvalitatīvas studiju programmas. Augstskolas apšauba metodiku. Premjers demisijas pieprasījumu nav pieņēmis, aicinot uzlabot komunikāciju ar nozari.

“Pie komunikācijas vienmēr var piestrādāt. Tas ir arguments, kas vienmēr visos laikos ir izmantots un tiks izmantots. Vienmēr var atrast uzlabojumus, bet, ja paskatos plašākā kontekstā, man šķiet, ka lielākā daļa no Latvijas politiķiem viņam tuvu klāt nestāv,” komentēja Kaktiņš.

Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka, ministram stājoties amatā, attieksme pret Ķīli bijusi skeptiska, bet tagad vērtējums paliek labāks. Septembrī 40% iedzīvotāju pauda atbalstu Ķīļa sāktajām reformām izglītībā, bet 25% bija pret. “Viņa vērtējums ir ar tendenci iet uz augšu. Viņam, darbību sākot, publika bija skeptiskāka, bet tagad lēnām, pamazām viņa vērtējumi paliek aizvien augstāki,” raksturoja sociologs.

Kaktiņš piekrita, ka savā ziņā to var uztvert par unikālu situāciju Latvijas politikā, jo līdz šim par reformām daudz ir runāts, bet darbi izpalikuši.

“Šis vārds [reforma] publiskajā telpā ir ticis lietots tik daudz, ka tam bija jau pazaudēts satvars un jēga. Patiesībā par to runā, bet nopietni neko nedara. Kāpēc? Jo baidās no tā, ar ko saskaras Ķīlis, – ja patiešām sāks darīt, būs konflikts. Kāda grupa būs pret, publiskajā telpā būs negatīva informācija, statistiski vidējais Latvijas politiķis padomā – ar ko gan tas viss beigsies? Līdz šim tā šeit ir bijusi norma,” komentēja eksperts.

“Vezums ir iekustināts,” bet, kā šis process beigsies, grūti prognozēt, sacīja Kaktiņš. “Cik lielas būs pārmaiņas, cik ātras, par to grūti spriest,” atzina eksperts. Ja augstskolas pilnīgi nevēlēsies sadarboties un visu sabotēs, tad nekādas pārmaiņas nenotikšot.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+