Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: SHUTTERSTOCK

Soda “laimīgo atradēju” 7

2015. gada 20. janvārī kāda sieviete ar savu nepilngadīgo meitu iegāja “Latvijas Pasta” nodaļā Rīgā tirdzniecības centrā “Alfa”. Savu 150 eiro vērto planšetdatoru “Apple iPad”, kas piederēja darba devējam, kādai SIA, māte uzticēja meitai. Kad māte un meita no pasta nodaļas aizgāja, abas pēc brīža apķērās, ka dators atstāts pie pasta operatora darba vietas uz plaukta zem letes. Pēc 15 minūtēm abas jau atkal atradās pas­ta nodaļā, taču dators bija no plauktiņa pazudis. Pasta darbiniece paskatījusies videoierakstā un konstatējusi, ka pēc sieviešu aiziešanas nodaļā ienāk kāds vīrietis un paņem datoru: plkst. 14.54:06 ienāk telpā, plkst. 14.54:09 paņem datoru un pabāž to zem virsjakas, pieiet pie kādas sievietes un plkst. 14.54:25 pamet pasta nodaļu, plkst. 14.54:54 atkal atgriežas un pieiet pie sievietes, ar kuru plkst. 14.55:29 pamet pasta telpas.

Reklāma
Reklāma

Melis pārliecina pirmo tiesas instanci

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Tās pašas dienas vēlā vakarā zaglis telefoniski nosūtījis ziņu sievietei, ka datoru no kāda nopircis par 95 eiro un labprāt to atdotu, ja viņam atdotu par pirkumu iztērēto naudu. Kā var noprast no tiesas sprieduma materiāliem, sieviete naudu nav maksājusi un par datora nozagšanu informējusi savu darba devēju, kas ieteicis vērsties policijā, ko viņa arī darījusi. Zagli atrada un 2016. gada 10. oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā notika pirmā tiesas sēde par zādzību nelielā apmērā, kā to paredz Krimināllikuma 180. panta pirmā daļa. Tiesvedība beidzās 2017. gada 2. oktobrī ar attaisnojošu spriedumu: zaglis bijis labticīgs atradējs, kurš datoru paņēmis ar mērķi to atdot īpašniekam pret atlīdzību. Kā tad tā?

Izskatās, ka arī sievietes darba devējs nav bijis līdz galam principiāls: jau tiesvedības gaitā samaksājis zaglim jeb “laimīgajam atradējam” 95 eiro, atguvis datoru un paziņojis, ka viņam pretenziju pret zagli neesot. Taču šāda rīcība noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neietekmēja un tiesvedību neapturēja, varbūt tikai tiesu pamudināja zagli attaisnot par šo zādzību. Tiesa noticēja zaglim, ka tas bijis labticīgs atradējs. Zaglis tiesā teica, ka pasta darbiniekiem datoru neesot gribējis atdot tāpēc, ka neesot bijusi pārliecība, ka tas nokļūs pie īpašnieka, savukārt sievietei melojis, ka planšeti nopircis, jo bijis neērti prasīt naudu.

Atstāta manta vēl nav pazaudēta

CITI ŠOBRĪD LASA

Prokurore Inese Kronberga ar tiesas lēmumu nebija mierā un savā protesta pārsūdzībā par pirmās tiesu instances attaisnojošo spriedumu norādīja uz vairākiem apstākļiem, kuriem nepiekrīt. Piemēram, dators nav bijis pazaudēts, bet gan uz laiku atstāts bez uzraudzības un kļuvis par zādzības priekšmetu. Zaglis sazinājies ar datora īpašnieci tikai tad, kad sapratis, ka dators ir bloķēts un to nevar lietot. Tāpat zaglis melojis sievietei, ka datoru no kāda nopircis. Arī pasta nodaļas videoierakstā fiksētā vīrieša faktiskā rīcība, datoru paņemot, liecinot par mantas zagšanu, nevis mantas atrašanu.

Rīgas apgabaltiesa un Augstākā tiesa kaunīgajam laimīgajam atradējam nenoticēja, abas lemjot, ka atradējs ir zaglis un sodāms ar naudas sodu divu minimālo mēnešalgu apmērā – 860 eiro. Lēmums stājās spēkā 2018. gada 29. maijā un nav pārsūdzams.

Apgabaltiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi pierādījumus savstarpējā saistībā un apsūdzētā liecībām nepamatoti piešķīrusi augstāku ticamību. Turklāt atbilstoši Civillikumam lieta uzskatāma par nozaudētu tad, kad tās nozaudētājs nezina, kur to meklēt vai no kā pieprasīt, vai kādā citā kārtā dabūt atpakaļ savās rokās. Dators nav arī apzināti atstāts pas­ta nodaļā, pār to joprojām bijis sievietes un viņas meitas valdījums, viņas zinājušas, kur tas atstāts, un gribējušas to atrast. Savukārt vīrietis paņēmis datoru, uz ko viņam nebijis nekādu tiesību – zādzība uzskatāma par pabeigtu līdz ar brīdi, kad dators tika pabāzts zem virsjakas, turklāt to darot slepeni un ātri.

Augstākā tiesa vēl piebilda, ka dators nekādā gadījumā nebija pazaudēts un ka par nolaupīšanas priekšmetu var būt arī manta, kas atstāta bez uzraudzības, ka faktiskā vara pār mantu saglabājas arī tad, ja pastāv distance starp personu un mantu. Izšķirot jautājumu, ciktāl šādos gadījumos faktiskā vara saglabājas, jānoskaidro, kādi šķēršļi ir šīs varas realizēšanai. Īslaicīgi un pārejoši šķēršļi faktisko varu nepārtrauc. Piemēram, faktiskā vara saglabājas pār dzīvoklī esošām mantām, kamēr īpašnieks atrodas citur, un mājas pagalmā novietotām mantām. Tāpat vara saglabājas pār avarējušo transporta līdzekli, kamēr tā īpašnieks meklē palīdzību un ir to atstājis, pār mantām, ko pārdevējs savā klātbūtnē iedevis pircējam apskatei, kā arī pār publiskā vietā aizmirstām mantām, kā šajā gadījumā – datoru, ja vien nozaudētājs zina, kur mantu meklēt.