Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. janvāris, 2012
Drukāt

Šokolādes komponiste


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Šokolādes pamatizejvielas ir kakao, kakao sviests un cukurs, bet no tā tiek ražots tik daudz dažādu produktu. Tas ir līdzīgi kā komponistam – nošu skaits ir ierobežots, bet pasaulē radīti tūkstošiem dažādu skaņdarbu.

 

Tāpēc savu amatu salīdzinu ar skaņraža profesiju,” tā pārtikas tehnologa darbu šokolādes ražošanā raksturo uzņēmuma “Laima” galvenā tehnoloģe Vineta Vītola. 
”Laima” ir viņas pirmā un vienīgā darbavieta. Vineta strādājusi arī ražošanā, tāpēc tagad, domājot jaunu produktu receptes, lieti noder zināšanas šokolādes ražošanā.

 

Vispirms – 
darbs “Amerikā”

Interese par pārtikas ražošanu Vinetai radās, kad viņa mācījās Rīgas 6. vidusskolā. Šīs skolas šefi bija tagadējais uzņēmums “Staburadze”. Skolēni turp devās praksē, un Vinetu norīkoja veidot marcipāna figūriņas. Figūriņu apgleznošanu gan skolniecēm neuzticēja, to darīja meistare. Pēc pamatskolas Vineta iestājās Pārtikas rūpniecības un mehānikas tehnoloģiju tehnikumā, kur mācījās par pārtikas tehnologu tehniķi. Mācību laikā bija jādodas praksē uz dažādiem uzņēmumiem, tostarp “Laimu”. Tā Vineta pirmoreiz nonāca savā nākamajā darbavietā. Tolaik gan meitenei te nepatika. Bija vasara. Ārā karsts, fabrikā vēl karstāks, šokolāde kusa un ķepa, jo tolaik fabrikā vēl nebija kondicionieru, bet Vineta bija norīkota pie apnicīgās šokolādes batoniņu tīšanas. “Ticot, ka neko nedrīkst atstāt tur, kur nevēlies atgriezties, prakses beigās nez cik reizes pārlūkoju savu darba skapīti. Neko neaizmirsu, bet “Laimā” tik un tā atgriezos,” stāsta Vineta. Pēc tehnikuma pabeigšanas viņu norīkoja strādāt maizes kombinātā Liepājā. Braukt prom no Rīgas Vineta nevēlējās: tad jau labāk strādāt “Laimā”. “Sāku no pašas apakšas un visu laiku gāju uz augšu,” viņa atceras.

Tā apakša gan nebija nemaz tik zema – tūlīt pēc tehnikuma absolvēšanas Vineta piedalījās visdārgāko konfekšu – “Serenādes”, “Vāverītes”, “Sarkanās magone” – ražošanā. Iecirkni, kur gatavoja labākās konfektes, fabrikas darbinieki godāja par Ameriku, bet iecirkni, kur tapa lētākās pomādes konfektes – “Banānu”, “Upeņu” un “Citronu” – politnekorekti saukāja par Padomju Savienību.

 

Vinetai bija jāizrullē konfekšu pildījums vajadzīgajā biezumā un jāsagriež konfekšu izmērā. Pēc tam, kad pildījums sagatavots, konfekti glazē ar šokolādi. Šis darbs Vinetai gan bija tikai dažus mēnešus, pirms viņa kļuva par brigadieri, kas pārraudzīja strādnieku darbu. Viņai bija jāraugās, lai darbs nekur nekavētos.

 

Vēlāk Vineta strādāja “Laimas” grāmatvedībā, tad tika “Padomju Savienībā” par meistara palīgu. Pēc tam Vineta bija konfekšu ceha priekšniece, vēlāk atbildēja par visu ražotni un drīz saņēma piedāvājumu kļūt par galveno tehnoloģi. Tagad Vineta ir atbildīga ne tikai par “Laimas”, bet arī par “Staburadzes” un bijušās “Uzvaras” produkcijas kvalitāti, kā arī jaunu produktu radīšanu.

 

Saldumus 
nav pārēdusies

Jautāta, kas ir vislabākais pārtikas tehnologa darbā, Vineta atbild: “Darbs ir ļoti interesants. Katra diena nes ko jaunu.”

Vinetai ik dienu jāuzrauga darba process saldumu ražotnēs, jāseko sagatavotās produkcijas kvalitātei.

 

Viens no darba pienākumiem ir arī saldumu degustācija – gan to, kas jau ir ražošanā, gan eksperimentāli produkti, kas tikai top. Interesanti, ka daļa produkcijas tiek glabāta līdz derīguma termiņa beigām, lai uzmanītu, vai produkts ir kvalitatīvs līdz pat pēdējai dienai.

 

Par iespējamiem jauniem produktiem jādomā intensīvi, nedrīkst tikai gaidīt iedvesmu, jo parasti ir izstrādāts plāns, cik daudz jaunu produktu gada laikā jālaiž tirgū. Taču vieni no pēdējiem jaunumiem – šokolādes tāfelītes “Trifele”, “Vāverīte” un “Lācītis Ķepainītis” – “dzimuši” ļoti viegli.

 

Vienmēr jāmācās

Vineta arī norāda: pārtikas tehnologam vienmēr jāmācās, jo regulāri tiek ieviestas jaunas ražošanas tehnoloģijas un kļūst pieejamas jaunas izejvielas.

Līdztekus darbam Vineta studēja pārtikas tehnoloģiju Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Vēlāk ieguva arī maģistra grādu un nu jau pietuvojusies doktora grādam pārtikas zinātnē. Viņa uzskata – ar praksē iegūtajām zināšanām vien savu darbu nespētu darīt. Augstskolā viņa iemācījās uz pasauli raudzīties zinātniski, un šī pieeja lieti noder, arī izgudrojot jaunus gardumus.

Galvenā tehnologa darbu atvieglo arī Vinetas ilggadējā pieredze ražošanā “Laimā”. Tā noder jaunu produktu radīšanā – viņa zina, ko ar uzņēmumā esošajām tehnoloģijām iespējams saražot. “Taču kādreiz vajag arī būvēt gaisa pilis,” piebilst Vineta. Kad jautāju, kas pārtikas tehnologa darbā ir visgrūtākais, viņa kādu brīdi domā un tad saka: “Viss ir pārvarams, turklāt strādāju kopā ar ļoti labiem tehnologiem. Tāpat manām idejām jūtu lielu atsaucību no ražošanā strādājošajiem.”

Vaicāta, ar kādām rakstura īpašībām jābūt apveltītam cilvēkam, lai strādātu par pārtikas tehnologu, Vineta vispirms nosauc radošumu. Pēc tam piemetina: “Par pārtikas tehnologu var kļūt vien tāds cilvēks, kam arī mājās patīk gatavot, eksperimentēt virtuvē.”

 

Uzziņa

Pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiju un vidējo izglītību var apgūt Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolā, kur pēc četru gadu mācībām var saņemt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni un kvalifikāciju “pārtikas produktu ražošanas tehniķis” vai “saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis”.

Pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pārtikas produktu pārstrādē un ražošanas tehnoloģijā, kā arī kvalifikāciju “pārtikas produktu pārstrādes speciālists” var iegūt Rīgas Uzņēmējdarbības koledžā. Studiju ilgums – divi gadi pilna laika studijās.

Otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un kvalifikāciju “inženieris pārtikas un dzērienu tehnoloģijā” var iegūt Latvijas Lauksaimniecības universitātē studiju programmā “Pārtikas produktu tehnoloģija”. Savukārt absolvējot studiju programmu “Pārtikas zinātnes”, var saņemt inženierzinātņu bakalaura grādu pārtikas zinātnē. Abās programmās studiju ilgums pilna laika studijās – četri gadi. Pārtikas zinātnē un tehnoloģijās LLU piedāvā arī maģistra un bakalaura studijas.

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pārtikas tehnologi salīdzinoši reti nonāk bezdarbnieku rindās. 2011. gada 1. decembrī starp 130 240 reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai 25 bezdarbnieku iepriekšējais darbs bija pārtikas un dzērienu tehnologa profesijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+