Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. marts, 2015
Drukāt

Somi un baltieši Vorkutas lēģeros (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Juka Rislaki grāmatā "Vorkuta! Sacelšanās ieslodzīto nometnē" ieraksta savu autogrāfu.

Publicistu Juku Rislaki, lai arī somu, latviešu publikā labu laiku uzskata par savējo. To apliecina fakts, ka nupat apgādā “Lauku Avīze” iznākusi jau sestā Rislaki grāmata latviešu valodā – “Vorkuta! Sacelšanās ieslodzīto nometnē”.

”Mēs pārāk bieži aizmirstam, ka nebijām vienīgie, kas cieta no padomju režīma. Jāmin arī lietuvieši, igauņi, tālāk ukraiņi, baltkrievi, bet pavisam reti mēs atceramies, ka cieta arī somi,” aizvadītajā ceturtdienā, grāmatu atverot Latvijas Okupācijas muzejā, sacīja muzeja direktors Gunārs Nāgels. Tas netika teikts nejauši, jo darbs, lai gan pamatā vēsta par ieslodzīto sacelšanos Vorkutas nometnē pēc Staļina nāves 1953. gadā, sākas ar soma Eino Jāko Prikes traģisko un raibo dzīvesstāstu, kas daļēji kalpo par satvaru visai grāmatai. Ļeņingradas somu teātra aktieris, vēlāk vienkāršs fabrikas strādnieks, arestēts Lielā terora laikā 1938. gada augustā līdz ar citiem Ļeņingradā dzīvojošajiem etniskajiem somiem, kam inkriminēja dalību “kontrrevolucionārā buržuāziski nacionālistiskā grupā”; pēc tam atbrīvots, piespiests kļūt par spiegu, iesūtīts Somijā, kur arestēts un 1944. gadā izdots PSRS; pēc dažiem gadiem 1951. gadā “aiz ieraduma” atkal apcietināts un nonācis Vorkutā. Viņa dzīve tur aprāvās kaut kad 1953. gadā, taču precīzais laiks un apstākļi palikuši nezināmi. Prikes likteņa šķetināšana palīdz lasītājam dziļāk iepazīties ar šīm baisajām padomju gulaga arhipelāga “salām” – Vorkutas soda nometnēm.Vorkuta_5

Grāmata vispirms 2013. gadā izdota Somijā, bet kā nākamās paturētas prātā Baltijas valstis, tāpēc “Vorkuta” arī akcentē ieslodzīto somu un baltiešu likteņus. Grāmatas atvēršanā Rislaki atgādināja, ka gulagā baltiešu un ukraiņu bijis neproporcionāli daudz. 1953. gadā ap Staļina nāves laiku Vorkutas Rečlagā, kur notika dumpis, 40% no visa ieslodzīto skaita bijuši ukraiņi, bet 13,5% – baltieši, no kuriem procentuāli visvairāk – lietuvieši. Kā ukraiņi, tā baltieši aktīvi piedalījās Vorkutas dumpī, kas, autora ieskatā, bijis nozīmīgākais dumpis PSRS gulaga vēsturē. “Baltieši un ukraiņi Padomju Krievijai bija bīstami ienaidnieki, tāpēc dabūja ļoti bargus sodus un tika atbrīvoti tikai pēc Staļina nāves. Tā ir vēstures ironija, ka arī tagad šīs pašas tautas ir Putina Krievijas lielākie ienaidnieki. Visagresīvākā propaganda tagad ir vērsta pret ukraiņiem un baltiešiem. Visi ukraiņi Vorkutā skaitījās “banderieši” un arī šodien krievi par ukraiņiem runā tikai kā par “banderiešiem”, kaut diez vai parastais krievs zina, kas bija Stepans Bandera un “banderieši”, auditorijai sacīja Rislaki.

Dzīvu Vorkutas sacelšanās liecinieku mūsdienās gandrīz nemaz vairs nav atlicis un tie, ar kuriem autors ticies, apmēram pirms pieciem gadiem sākot darbu pie grāmatas, faktiski ir pēdējie. Arī visi ar šo sacelšanos saistītie dokumenti Krievijas arhīvos joprojām nav pieejami. Tāpēc nav izslēgts, ka grāmatā var būt kādas neprecizitātes detaļās, jo stāsts par sacelšanos balstās atmiņās, savukārt tās mēdz būt subjektīvas. “Vorkutas” rakstīšanas gaitā izmantotas liecības, dokumenti un citi materiāli somu, latviešu, krievu, vācu, itāļu, ukraiņu, lietuviešu, igauņu valodā. Grāmatai ir kā atsauces, tā personu rādītājs. Tulkojumu veikusi daudzu somu grāmatu tulkotāja Gunta Pāvola. Darba zinātniskais redaktors ir vēstures doktors Valters Ščerbinskis. Viņš atzīmēja, ka grāmatām par padomju represijām svarīgi, lai tās būtu ne tikai ar izziņas vērtību, bet arī literāri labi lasāmas: “Šī grāmata ir literāri baudāma.”

Jautāts par “Vorkutas” panākumiem, Rislaki atzīst, ka Somijā viņa grāmata uzņemta pozitīvi; bijusi recenzija lielākajā laikrakstā “Helsingin Sanomat”, taču Somijā cilvēkiem patlaban vairāk interesējot daiļliteratūra: “To pārdod labāk nekā zinātnisko un vēsturi.” Šogad vēl paredzēti “Vorkutas” izdevumi Igaunijā un Ukrainā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mans opis ar tur “atpūtās” 11 gadus…

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+