Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. jūnijs, 2012
Drukāt

Sprūdžs: pašvaldībām jāsaņem nodokļi no uzņēmējiem

Foto- LETAFoto- LETA

Pašvaldībām būtu jāsaņem nodokļi no uzņēmējiem un arī jādod iespējas tām noteikt savus nodokļus, intervijā aģentūrai BNS atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

“Šis ir liels un stratēģisks nodokļu politikas jautājums. Investors pašlaik ir neapskaužamā situācijā tajā brīdī, kad viņš mēģina pierādīt pašvaldības iedzīvotājiem, ka viņš ne tikai atvedīs un noliks šeit fabriku, ko iedzīvotāji uzreiz saista ar piesārņojuma riskiem un dzīves kvalitātes samazināšanos. Investoram jau nav ko nolikt pretī patlaban, jo vienīgais, kas nonāk novadā, turklāt diezgan pastarpinātā veidā, ir darbavietas. Mūsdienu ražošana nerada lielu skaitu darbavietu. Tas nozīmē pat, ja kāds liels uzņēmums nāk ar lielām investīcijām, miljonos, iegulda, teiksim, 10 miljonus un rada 12 darbavietu, nu tā nav izejas pozīcija investoram. Tas ir saistīts ar to, ka mums nav nekādu tiešo nodokļu pašvaldībās uzņēmējiem. No uzņēmējiem tieši nodokļi pašvaldībās nenonāk,” sacīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, pašlaik arī pašvaldībām nav iespēju noteikt savus nodokļus. “Katrā ziņā tādas prakses nav, neviens nav mēģinājis. Ja mēģinātu, tad varētu atrast veidu, kā to izdarīt. Pirmajā brīdī es saprotu, tas izklausās tā pretēji – kā tad ar lielākiem nodokļiem piesaistīs investoru, bet investoram nav problēmu samaksāt drusku kaut ko tajā novadā pašvaldībai. Lielākā daļa sociāli atbildīgo kompāniju meklē pat iespējas, kā var palīdzēt konkrētajai vietai, kur viņi plāno attīstīties. Viņu veiksme nekādā veidā neatspoguļojas konkrētā novada iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Tās saiknes pietrūkst,” uzsvēra Sprūdžs.

Ministrs pastāstīja, ka šis ir viens no lielajiem virzieniem, pie kuriem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašlaik strādā. Paredzēts, ka līdz gada beigām būs piedāvājumu pakete diskusijām ar Finanšu ministriju par to, kā uzņēmumu ienākumu nodokli pārdalīt par labu pašvaldību attīstības budžetam un kā pašvaldībām noteikt pašām savus nodokļus. “Agri vai vēlu būs kāds pionieris, kurš pateiks – jā, mums te ir vienreizējā vai ikgadējā lielā investoru maksa mūsu pilsētā. Tā ir kāda noteikta summa X gadā, kuru pēc tam mēs parādām iedzīvotājiem, kur mēs to likām, piemēram, skolas jumtā. Un tajā brīdī ar iedzīvotājiem diskusija ir vismaz vienā līmenī. Abiem ir, ko pārdot, un abiem ir, ko pirkt,” viņš paskaidroja.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+