Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. janvāris, 2012
Drukāt

Sprūdžs: teritoriālās reformas izvērtēšanā ņems vērā arī tautas skaitīšanas datus

Foto - LETAFoto - LETA

Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas norises un rezultātu izvērtēšanā tiks ņemti vērā arī pērn veiktās tautas skaitīšanas dati, aģentūrai LETA pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).

Pēc Sprūdža teiktā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2012.gadā plāno izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas norisi un tās rezultātu reālo ietekmi, uz šī izvērtējuma bāzes sagatavojot arī pamatotu un argumentētu analīzi un priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām.

Šī procesa laikā plānots izvērtēt reformas sasniegumus, atbilstību izvirzītajiem mērķiem un pašreizējai reālajai situācijai. “Tiks ņemti vērā arī tautas skaitīšanas dati, bet tas nebūs tik vienkārši, ka konstatēs, ka novados ir maz iedzīvotāju un tāpēc tie jāapvieno,” teica Sprūdžs, piebilstot, ka piespiedu apvienošana nebūtu pieļaujama.

Līdzšinējā pieredze, apmeklējot reģionus, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem un pārrunājot šos jautājumos dažādos forumos, diezgan skaidri parāda, ka plānošanas reģionu robežas tiešām neatbilst vēsturiskajam dalījumam, turklāt tās nav arī ekonomiski un sociāli pamatotas. Acīmredzot virsroku pār šiem argumentiem savulaik ņēmušas politiskās ambīcijas, norādīja ministrs.

Pēc Sprūdža domām, īpaša uzmanība noteikti jāpievērš nelielajiem novadiem, kuru kapacitāte pašlaik neļauj nodrošināt visu to iespēju un pakalpojumu pieejamību, kādi iespējami lielākajās pašvaldībās.

“Lai gan mērķis – visi iedzīvotāji var saņemt līdzvērtīgu pakalpojumu apjomu un kvalitāti neatkarīgi no vietas, kur viņi dzīvo, – tika izvirzīts kā viens no reģionālās reformas pamatuzdevumiem, realitāte liecina, ka tas sasniegts tikai daļēji, tāpēc uzskatu, ka nepieciešams meklēt un, galvenais, atrast mehānismus, kā esošo situāciju mainīt/uzlabot,” uzskata ministrs.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 067 887, liecina 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā – 2000.gada – tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.

Visvairāk – par 21,1% – kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē, seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 3,2%.

Ja līdzšinējās tendences turpināsies, tad jau divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits būs mazāks par diviem miljoniem, tāpēc steidzami jāveic vairākas reformas – jāveido mazāks pašvaldību skaits un jāpalielina pensionēšanās vecums, biznesa portālam “Nozare.lv” uzsvēra “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

“Tas prasa steidzamu un izlēmīgu rīcību no valsts puses – veikt reformas ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikā. Vai nu tagad, vai būs par vēlu, jo problēmas tikai samilzīs un iespējamie risinājumi kļūs arvien sāpīgāki, piemēram, ievērojami vēlāks pensionēšanas vecums un mazākas pensijas, apjomīga imigrācija,” sacīja Strašuna.

Viņa skaidroja, ka jau ilgstoši ir runāts par šādu reformu nepieciešamību, bet darīts vēl ir maz. Piemēram, attiecībā uz reģionālo attīstību var secināt, ka administratīvi teritoriālā reforma ir izgāzusies. Novadi ar 1500 iedzīvotājiem vairumā gadījumu nevar būt pietiekami efektīvi resursu izlietošanas ziņā un piesaistīt investorus darba vietu radīšanai, tāpēc ir jāveido mazāks administratīvo vienību skaits, panākot lielāku finanšu un iedzīvotāju fizisko resursu koncentrāciju.

“Otrkārt, pensiju un sociālās sistēmas ilgtspēja – pensijas vecuma palielināšana no 2014.gada ir neizbēgama. Nepietiek arī ar esošajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem – ir veiksmīgāk jāatbalsta jaunu darba vietu radīšana un tādējādi, iespējams, arī daļas emigrējušo atgriešanos, jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte un efektivitāte tai skaitā veicinot arī bezdarbnieku pārkvalifikāciju,” uzsvēra Strašuna.

Ekonomiste skaidroja, ka no publicētiem tautas skaitīšanas datiem var secināt, ka pēdējo desmit gadu laikā ievērojami mainījusies gan iedzīvotāju vecuma struktūra, pieaugot pensionāru un mazinoties bērnu īpatsvaram, gan reģionālais sadalījums. Tautas skaitīšanas rezultāti arī liecina par to, ka valstī 2011.gada martā bija nodarbināti vien 838 000 iedzīvotāju jeb tikai 52% no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita.

“No vienas puses, tas nozīmē, ka esošie strādājošie ir krietni ražīgāki, bet, no otras puses, norāda uz lielāku sociālo slodzi nodokļu maksātājiem jau dažu gadu perspektīvā,” akcentēja Strašuna.

Viņa piebilda, ka bezdarba līmenis savukārt ir lielāks, nekā lēsts pirms tam – darba meklētāju īpatsvars pērnā gada martā bija 17,7% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā, nevis iepriekš ziņotie 16,6% 2011.gada pirmajā ceturksnī.

“Tas diemžēl norāda uz to, ka strukturālā bezdarba problēma, proti, bezdarbnieki nevar atrast darbu tādēļ, ka viņu prasmes neatbilst darba dēvēja prasītajām vai potenciālā darba vieta atrodas citā reģionā, ir lielāka, nekā domāts,” sacīja Strašuna.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+