Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. maijs, 2014
Drukāt

ST priekšsēdētājs: par Satversmes preambulu var būt nepieciešams referendums (5)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Par Saeimā topošo Satversmes preambulu var būt nepieciešams referendums, taču tas būs atkarīgs no tā, kādu saturu deputāti Latvijas pamatlikuma priekšvārdā ieliks, šorīt telekanālā LNT sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Kā skaidroja Laviņš, referendums būtu nepieciešams, ja preambula saturiski skars to Satversmes pantu loku, par kuru grozīšanu tiek prasīta tautas nobalsošana.

Laviņš esošajā konstitucionālajā sistēmā būtiskas problēmas, kas prasītu tūlītējas izmaiņas, nesaskata, piemēram, viņš neredz problēmas prezidenta izvēles kārtībā, lai arī laiku pa laikam tiek aktualizēta ideja prezidenta ievēlēšanas funkciju no Saeimas nodot visai tautai. Tiesnesis uzsvēra, ka visām šādām būtiskām pārmaiņām nepieciešama kvalitatīva analīze, lai izmaiņas nenotiek vienkārši izmaiņu pēc.

Kā ziņots, Saeimas deputāti 27.martā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt valsts pamatlikuma ievaddaļu, iekļaujot tajā preambulu.

Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts “valstsnācijas” jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts – lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi. “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK gan ir izteikusi vēlmi, šo jēdzienu topošajā preambulā atjaunot.

Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: “(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī.”

Savukārt jaunajā projektā šis punkts skan šādi: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.”

Satversmes preambulas projektā “universālās humānās” vērtības jāaizstāj ar “dabiskām cilvēciskām” vērtībām, rosina Saeimas deputātes Inga Bite (RA) un Inga Vanaga (RA). Veicot šādas izmaiņas, preambulas attiecīgajā teikumā būtu norādīts: “Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, dabiskās cilvēciskās un kristīgās vērtības.” Savukārt pašlaik attiecīgā vieta ir formulēta šādi: “Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības.”

Deputātes norāda, ka, lai arī atbalsta šīs vērtības pēc būtības, taču uzskata, ka piedāvātais formulējums – “universāls” un “humāns” – nav latvisks. Latviskāk būtu tās dēvēt par “vispārējām” un “cilvēciskām” vai, ņemot vērā tiesību teorijas pamatus, no dabiskām tiesībām jeb cilvēka dabas izrietošām vērtībām.

Parlamentārietes arī aicina likumprojektā attiecībā uz latviešu valodu norādīt, ka tā ir “vienīgā valsts valoda”. Līdz ar to attiecīgais teikums tiktu izteikts šādā redakcijā: “Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats.” Pašlaik attiecīgais formulējums ir šāds: “Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats.”

Latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai ir ļoti būtiska nozīme Latvijas teritorijā, uzskata deputātes, skaidrojot, ka Latvijas tauta referendumā ir nepārprotami nobalsojusi, ka latviešu valoda ir un tai jāpaliek vienīgajai valsts valodai. Šāds papildinājums nav pretrunā, bet paskaidro pašreizējo Satversmes 4.pantu, uzsverot valsts valodas tieši kā vienīgās valsts valodas nozīmi un paspilgtinot tās ekskluzīvo raksturu, akcentē Bite un Vanaga. Satversmes 4.pantā ir noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. … Man ir ka LR pilsonim ir pienakums un gods iedzilinaties musu vesture un geopolitika un tadejadi izveleties un piekrist Egila Levita versijai ‘ … latviesu vesturiskajas zemes proklameta Latvijas Republika …’. ne ‘… apvienojot latviesu vesturiskas zemes … ‘

    … Tadejadi, atkal pametot teritorijas par apsolitam laca ausim, totali atsakoties no valsts un noliedzot autohtonas pamattautas vesturiskos faktus, patiesibas uzmeteji turpina degradet LR Satversmi
    un noliedz tiesibas ,ka Abrenes lieta uz musu sencu apdzivotam zemem …

  2. kur darbs un miers? Atbildēt

    par teritoriju ne varda, jo zemi nozaguši zviedreļu augļojošie plukatas?

  3. Pavisam noteikti!

  4. Abreni gan varējām atdot bez referenduma……

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+