Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. maijs, 2015
Drukāt

Starp Latvijas Arhitektūras gada balvas pretendentiem – Rundāle, Gaismas pils, koncertzāle “Cēsis”, Rēzeknes Augstskolas fakultāte

Foto - LETAFoto - LETA

Starp šī gada 13 pretendentiem uz Latvijas Arhitektūras gada balvu ir arī Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils, pabeigtā Rundāles pils restaurācija, Vidzemes koncertzāle “Cēsis” un Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss.

Vēl starp 13 pretendentiem ir arī vides objekts “Arsenāla tunelis” Ķeipenes dzelzceļa stacijā, brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā, uzņēmuma “Cabot” birojs Mūkusalas ielā Rīgā, paviljons multimediālam dabas izglītības pasākumam “Dabas koncertzāle”, dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā, Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennāles 14.starptautiskajā arhitektūras izstādē “Unwritten”, ielas maketa projekts “Mierīgi!” Miera ielā Rīgā, neliels mājoklis “Pied a Terre” vēsturiskā namā Rīgas klusajā centrā, privātmāja Juglas ezera krastā.

“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015” nacionālās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile šodien preses konferencē norādīja, ka balvas ieguvējus nākamnedēļ noskaidros starptautiska žūrija, taču nacionālajai žūrijai šī gada favorīti bija Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss, brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā, kas ir Lekorbizjē un Mīsa van der Roes līmeņa arhitektūra, kā arī dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā un vēl daži objekti.

“Šie objekti atbilda gandrīz visu žūrijas locekļu priekšstatam par tādu arhitektūru, kas ir kā paraugs – skatieties, tā ir jādara, tādai ir jābūt arhitektūrai,” sacīja nacionālās žūrijas locekle Brigita Bula.

Viņa piebilda, ka vislielākās diskusijas žūrijā izraisīja Vidzemes koncertzāles “Cēsis” iekļaušana starp 13 balvas pretendentiem. “Lai gan galvenajai koncertzālei ir ļoti labs risinājums, tomēr objekts kopumā ir arhitektoniski nepabeigts. Tas attiecas gan uz mākslinieku ģērbtuvēm, mēģinājumu telpām, gan uz ēkā esošās mākslas skolas klasēm. Tomēr, tā kā šis objekts ir reģionāli ļoti nozīmīgs, nolēmām to nodot starptautiskās žūrijas vērtējumam,” sacīja Bula.

Gaile sacīja, ka sākotnēji žūrija divus objektus gribēja vērtēt ārpus konkurences to izcilās kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ – Rundāles pils 50 gadus ilgušās restaurācijas pabeigšanu un Gaismas pili, bet tad tomēr nolemts atstāt šos objektus kopējā konkurencē, vienīgi aicinot starptautisko žūriju novērtēt Rundāles pili ar īpašu balvu.

Latvijas arhitektūras labāko darbu skate tiek organizēta 20.reizi un jau tradicionāli ir valsts galvenais notikums arhitektūrā. Gada skates pirmajā kārtā projektus vērtē nacionālā žūrija, ko ik gadu veido un vada iepriekšējā gada Latvijas Arhitektūras lielās balvas ieguvējs. Šogad tā ir arhitekte Zaiga Gaile, kas nacionālajā žūrijā aicinājusi piedalīties arhitektus Pēteri Bajāru, Brigitu Bulu, Elēnu Melzobu, ainavu arhitekti Kristīni Dreiju, mākslas zinātnieku un kultūras pieminekļu aizsardzības speciālistu Rihardu Pētersonu un arhitektūras kritiķi Ventu Vīnbergu.

No Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad pieteiktajiem 38 projektiem nacionālā žūrija atlasījusi 13 gada balvas pretendentus, kurus tālāk vērtēs un par balvu sadalījumu lems konkursa starptautiskā žūrija.

Nacionālās žūrijas pārstāvji preses konferencē iepazīstinās ar balvai izvirzītajiem projektiem, žūrijas vērtējuma kritērijiem un darba gaitā izdarītajiem secinājumiem par situāciju šodienas Latvijas arhitektūrā. Nacionālā žūrija jau norādījusi, ka ikviena gan balvai izvirzītā, gan neizvirzītā darba kvalitāte ir labs pamats diskusijai par arhitektūras lomu sabiedrībā, un iestājas par to, ka šāda publiska saruna ir jāaktualizē ne tikai reizi gadā, bet tai jābūt izglītotas sabiedrības ikdienai.

Skates noslēgums notiks 15.maijā Berga Bazārā – tā sāksies ar starptautiskās žūrijas dalībnieku publiskām lekcijām un noslēgsies ar Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguvēju apbalvošanu noslēguma ceremonijā “Hotel Bergs” pagalmā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+