Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
11. februāris, 2013
Drukāt

Straujuma: Baltijas valstis cīņā par ES budžetu nebija vienotas

Foto - LETAFoto - LETA

Cīņā par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu Baltijas valstis nebija vienotas un Latvija palika viena pati, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

“Lietuva un Igaunija pateica, ka tās apmierina šis budžets, un mūsu premjers Valdis Dombrovskis (V) cīnījās viens pats,” skaidroja ministre.

Straujuma norādīja, ja jau nedēļu pirms Eiropadomes tikusies ar šo valstu ministriem un sapratusi, ka atbalsta nebūs. “Katrs rēķina savus ieguvumus, acīmredzot Lietuva un Igaunija bija apmierinātas,” viņa piebilda.

Ministre atzina, ka neviena valsts šajā sanāksmē nav sasniegusi savus mērķus un visas esot aizbraukušas neapmierinātas. Tomēr uz fona, kur kopējais samazinājums ir bijis no 12% līdz 14%, Latvija ieguvusi 30% pieaugumu. Pēc Straujumas teiktā, tas arī bijis arguments, uz kura pamatojoties, Latvija nav dabūjusi vairāk.

Straujuma arī bija skeptiska par to, vai Latvija būtu spējusi viena pati izdarīt kaut ko vairāk. “Jautājums – ko mēs varējām izdarīt? Noraut 27 valstu budžetu ar veto? Mēs rēķinājām, kā izskatītos, ja būtu veto. Premjers tam bija ļoti tuvu,” skaidroja ministre.

Zemkopības ministre arī norādīja, ka šo budžetu teorētiski varot neakceptēt Eiropas Parlaments (EP), un tad viss būtu jāsāk no sākuma. Straujuma arī piebilda, ka runāšot ar EP deputāti Sandru Kalnieti (V) un mēģināšot iesniegt EP priekšlikumu, kurtā tiktu piedāvāta paātrināta nosacījumu vienādošana – jau no 2017.gada.

Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.

Latvijas prioritātēs – kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem – pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Straujuma iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka Latvija tiešmaksājumos centīsies sasniegt Lietuvas un Igaunijas līmeni. “Lai mēs varētu pietuvoties šīm valstīm, tiks modulēti šie 67 miljoni, kas mums ir papildus piešķirti lauku attīstības sadaļā,” teica ministre, bilstot, ka tālāk tiks runāts ar zemniekiem, kā viņi vēlas šos līdzekļus saņemt – tiešmaksājumos vai projektos. “Iespējas mums šo naudu novirzīt tiešmaksājumos būs.”

Pateicoties iespējai novirzīt lauku attīstības līdzekļus, 2014.gadā Latvijas lauksaimnieki varēs saņemt 127 eiro (89 latu) lielus tiešmaksājumus par hektāru. Sākotnējais piedāvājums paredzēja 2014.gadu sākt ar 109 eiro (76 latiem) par hektāru lielu tiešmaksājumu.

Straujuma norādīja, ka, izsakot veto, lauksaimnieki saņemtu tiešmaksājumos tikai 95 eiro (66,77 latus) uz hektāru, maksājumus lauksaimniekiem atstājot 2013.gada līmenī. Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, nākamajā Latvijas lauksaimniekiem tiešmaksājumi pieaugs par 42%, kas ir lielākais rādītājs ES. “Es tiešām neredzēju citu iespēju, kādu premjers varēja panākt.” Baltijas valstīm tiešmaksājumos ir vislielākais pieaugums, un vairāk nekā pusei valstu tiešmaksājumi samazināti. “Katras valsts pieaugums tiešmaksājumos ir uz to valstu rēķina, kurām tiek noņemts. Panākt vēl straujāku pieaugumu, manuprāt, tas šobrīd bija vienkārši neiespējami.”

Latvijas neto ieguvumi no ES būšot 3,37% no IKP, kas ir ceturtā labākā pozīcija ES pēc Bulgārijas, Lietuvas un Ungārijas. Atbalsta intensitāte nedaudz pārsniedz 3000 eiro (2108 latus) uz cilvēku, ieņemot trešo labāko pozīciju. “Visas trīs Baltijas valstis faktiski ir pirmajās trīs vietās attiecībā uz atbalsta intensitāti, ko mēs saņemam no ES budžeta,” kopumā vērtēja Dombrovskis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+