Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2012
Drukāt

Strīds par tukšām pudelēm
 (1)

Foto - Stephanie Pilick/ImageForumFoto - Stephanie Pilick/ImageForum

Atsākušās karstas diskusijas par obligātās iepakojuma depozīta sistēmas (OIDS) ieviešanu Latvijā. Šodien trīs pētnieki ar doktora grādu – Jānis Brizga, Dzintra Atstāja un Džineta Dimante – tiekas ar pārtikas ražotāju un tirgotāju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar pētījumu ar OIDS ekonomisko pamatojumu. 


Saskaņā ar valdības deklarācijā pausto, OIDS darbība jāsāk 2015. gada janvārī, tomēr laika nav daudz, jo sistēmas ieviešanai ir jāveido likumi, noteikumi.

 

Kāpēc jāievieš

Pret OIDS visasāk iebilst dzērienu ražotāji un importētāji, kas baidās no pieprasījuma mazināšanās cenas kāpuma dēļ. Dzērienu ražotāji arī ērti ir iekļāvušies “Zaļā punkta” un “Zaļā jostas” iepakojuma savākšanas shēmās, kas tiem garantē atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Savukārt tirgotāji pirmajā vietā izvirza peļņas nosacījumu, kas pircējiem šo sistēmu sadārdzinātu.

VARAM un pētnieki uzsver ieguvumus sabiedrībai un iepakojuma pārstrādātājiem – būs tīrāka apkārtējā vide, tiks sasniegti ES direktīvas uzdevumi izlietotā iepakojuma savākšanā, pircējiem būs skaidri spēles noteikumi, kā arī izzudīs iespēja patlaban taras punktos vākto pudeļu izmantošanai pagrīdē ražoto alkoholisko dzērienu pildīšanai.

VARAM
 Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere arī uzsver – svarīgi, ka izlietotā iepakojuma pārstrādātājs saņems tīru izejvielu.

Valstī patlaban darbojas 500 – 600 taras punktu, tomēr daļa no tiem Valsts vides dienestā nav saņēmuši atkritumu apsaimniekošanas atļauju, kurai saskaņā ar likumu būtu jābūt. Atļaujas patlaban vēl nav arī pat “Maxima” veikalu tīklam, kas septiņu veidu stikla pudeles vāc 78 veikalos. Tas tiek skaidrots ar MK noteikumu uzliktajām augstajām, bet ne neizpildāmajām prasībām atļaujas saņemšanai.

 

Ražotāji 
baidās un melo?

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja un a/s “Aldaris” vadītāja Ināra Šure mani centās pārliecināt, ka valstī pārāk dārgi ir uzturēt divas paralēlas sistēmas – dalīto atkritumu vākšanu un OIDS. Viņa uzsvēra – dalītajā atkritumu vākšanā jau ir ieguldīti 100 miljoni latu, uzbūvēti šķirošanas laukumi, tomēr tie netiek pietiekami izmantoti un patlaban vēlamies vēl vienu dārgu sistēmu.

Izrādās, ka viņas teiktais nav taisnība. Ieskatoties VARAM gatavotajā valsts Atkritumu apsaimniekošanas plāna projektā 2013. – 2020. gadam, redzam, ka laika posmā no 1995. līdz 2011. gadam dalītās vākšanas infrastruktūras attīstībā ir ieguldīti 4,78 miljoni, bet pērn – 3,56 miljoni, kas kopā veido vien 5% no 110 miljonu latu lielajām kopējām investīcijām poligonos un sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivācijā.

Igaunijā dalītā atkritumu vākšana un OIDS darbojas vienlaikus, turklāt lētāka ir pēdējā. Igaunijā OIDS pelnīt sāka vien pērn, piebilst I. Šure.

Jānis Brizga, Dzintra Atstāja un Džineta Dimante aizvadītajā nedēļā VARAM iepazīstināja ar pētījumu par OIDS ieviešanas ekonomisko pamatojumu. Tajā izmantota 23 valstu pieredze, iesakot Latvijai no katras valsts pārņemt vislietderīgāko. Pētījuma autoru vissvarīgākais secinājums – OIDS ieviešana valstij ir izdevīga, ja to vērtē ilgtermiņā.

 

Tirgotāji nogaidoši un pelnīt griboši

“Mēs savos 78 veikalos patlaban izmēģinām, kā cilvēki vērtē izlietotā iepakojuma savākšanu. Redzam, ka aizvien vairāk mūsu pircēju veikalos atgriežas ar izmantotajām stikla pudelēm, kuras nododot viņi saņem četrus santīmus. Pret OIDS izturamies pozitīvi nogaidoši, mums svarīgi būs spēles noteikumi. Vissvarīgākais, lai OIDS neradītu zaudējumus,” tā veikalu tikla “Maxima” preses sekretārs Ivars Andiņš.

Savukārt “Rimi Latvija” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija uzskata – vissvarīgākais būtu attīstīt esošo dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kur valsts jau ieguldījusi lielus naudas līdzekļus. Pie iedzīvotāju dzīvesvietām vajadzētu vairāk atkritumu šķirošanas konteineru.

Līdzīgs viedoklis ir arī uzņēmumam “Coca-Cola Hellenic Latvia”.

Pēdējā darba grupas sēdē tirgotāji gan pieprasīja vairāk nekā trīs santīmus lielu peļņu par katru iepakojuma vienību, proti, aptuveni 10% lielu ienesīgumu. Pētījuma autori bija ieteikuši vien 1,7% lielu peļņu.

“Kā agrāk norādījuši komersanti, depozīta sistēmas ieviešana vienreiz lietojamajam iepakojumam radītu neizbēgamu dzērienu pašizmaksas kāpumu, kas nozīmē arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas mazināšanos,” tā Ekonomikas ministrijas preses sekretāre Evita Urpena. Savukārt D. Atstāja teic, ka līdz 2015. gada 1. janvārim, kad iecerēts ieviest jauno kārtību, ir pietiekami daudz laika, lai visus samezglojumus atrisinātu.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) izpilddirektors Aldis Vidužs uzsver – saistībā ar OIDS ieviešanu produktu cenas nedaudz kāps, tomēr svarīgi ir saprast, cik esam gatavi maksāt, lai dzīvotu tīrākā, nekā patlaban vidē (ja par zemē nomestām plastmasas pudelēm veikalā maksās naudu, tad tās apkārt nemētāsies).

LASA atbalsta OIDS ieviešanu ar nosacījumu, ka tirgotājiem neuzliek par pienākumu obligāti izmantot pudeļu un bundžiņu savākšanas mašīnas. Valsts arī neplāno to darīt.

Patlaban izskatās, ka gan tirgotāji, gan ražotāji cenšas sev “izsist” iespējami izdevīgākos nosacījumus, nedomājot par sabiedrības interesēm.

 

Kā darbojas Igaunijā

Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas jau kopš 2005. gada 1. jūlija. Peters Ēks, viens no sistēmas ieviešanai vajadzīgo likumu un noteikumu gatavotājiem, nosauc svarīgākos iemeslus šīs kārtības ieviešanai: līdz neatkarības atjaunošanai cilvēkiem jau bija izveidojušies ieradumi izmantoto iepakojumu nodot atpakaļ, pēc tam cilvēki strauji mainīja paradumus – vairāk tērēja naudu pirkumiem un mazāk domāja par tīru dabu. Tāpat svarīgi bija sasniegt ES Iepakojuma direktīvā izvirzītos mērķus (tie, piemēram, Latvijai uzdod līdz 2012. gada 31. decembrim savākt 56% no izlietotā iepakojuma).

Igaunijā četras dzērienu ražotāju, importētāju un tirgotāju asociācijas izveidoja Igaunijas Depozītu uzņēmumu. Tas ir bezpeļņas uzņēmums un apsaimnieko OIDS. Pavisam sistēmā ir iekļāvušies 160 ražotāji un importētāji ar 5631 produktu. Šie uzņēmumi ir noslēguši ar 564 tirgotājiem un citu nozaru uzņēmējiem, ka 1245 vietās pieņem izlietoto iepakojumu.

Tirgotāji saņem maksu no asociācijas par alus, “vieglo” alkoholisko dzērienu, ūdens un citu dzērienu pudeļu un cita iepakojuma savākšanu. Tā ir niecīga – ja vākšana notiek ar rokām, tad 0,86 eiro centi (bez PVN), ja ar iekārtu – 1,92 eiro centus, bet, ja iepakojumu vēl presē, tad 2,6 eiro centus par vienu vienību. Šīs izmaksas ir izrēķinātas, ņemot vērā tirgotāja zaudēto apgrozījumu uz 1 m2 platības, elektrības, personāla, ūdens un citas tiešās izmaksas. Tāpat tirgotājiem par procesa administrēšanu – piemēram, par 0,5 l plastmasas pudeli ar svītrkodu – 0,02 centus.

Iepakojuma depozīta – plastmasas pudeļu, metāla bundžu, stikla pudeļu (vienreizējās izmantošanas un vairāku reižu izmantošanai paredzēto) likmes ir šādas: 8 centi (5,8 santīmi) par stikla un plastmasas pudelēm ar lielāku nekā puslitrs tilpumu un 4 centi (2,8 santīmi) par metāla bundžiņu, plastmasas pudeli līdz 0,5 l tilpumam.

Šīs likmes apstiprina Ministru Kabinets. Svarīgi, ka alkoholiskie kokteiļi ar vairāk nekā sešu grādu alkohola stiprumu, piena PET pudeles, vīnu pudelēs, sulas kartona pakās neiekļauj depozīta sistēmā.

Ja Igaunijā veikala platība pārsniedz 200 m2, tad iepakojuma savākšanas punktam jāatrodas tajā, ja platība ir no 20 līdz 200 m2, tad vākšanu var organizēt arī ārpus veikala, bet tirgotājiem, kuriem platība ir mazāka nekā 20 m2, nav jāvāc izlietotais iepakojums. Pērn Igaunijā savāca aptuveni 90% no pārdotajiem dzērieniem PET iepakojumā, 81% vienu reizi izmantojamo stikla pudeļu un 80% no metāla bundžiņām. Pavisam Igaunijā pērn savāca 23 miljonus vienu reizi izmantojamā iepakojuma vienību – par 8% vairāk nekā gadu agrāk. Būtiski, ka Igaunijas valsts šīs sistēmas izveidē nav ieguldījusi nevienu kronu vai eiro. Šajā gadā gan būs pirmais 500 000 eiro lielais ieguldījums uzskaites centra izveidei. Savukārt sistēmas apsaimniekotāji ieguldījuši 4 milj. eiro sistēmas izveidei un 8 milj. eiro 550 automātisko iepakojuma vākšanas ierīču pirkumam.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tas ka Latvijā netiek šķiroti atkritumi valstiski ļoti nesaimnieciski! Tā ir padomju laiku saimniekošanas atlieka kombinēta ar ārvalstīs ražotu dzērienu ražotāju lobiju.
    Tas par ko šeit gribu teikt ir tas ka mēs nemākam apieties ar mums – Latvijai pieejamajiem resursiem, jo visas pudeles un skārdenes Latvijā ir importētas – ar saturu vai bez tā. Pat Latvijas balzāma māla krūkas tiek ievestas (nezinu no kurienes).
    Tagad iedomājieties situāciju, kad šīs pudeles nevis vienreiz, bet 10 vai 20 reizes. Mums ne tikai samazināsies tukšo pudeļu imports 10 – 20 reizes. Izmantojot pudeles daudzkārtēji ir jāievieš vesela procesa ķēde – savākšana, pieņemšana, transports, pudeļu mazgāšana vai pārstrāde (skārdenes, daļa no plastmasas pudelēm). Un tie visi ir lokāli – LATVIJAS cilvēki kas to darīs – pelnīs – paaugstinās Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un Latvijas uzņēmumu konkuretspēju. Jo lai ārzemju dzērienu ražotājs ienāktu LV tirgū ar kādu savu dzērienu viņam būs jāiesaistās procesu ķēdē – pudeļu otrreizējā izmantošanā.
    Tā kā kādam lielam alus brūzim tas nav īsti pa prātam, tad mēs esam tur kur mēs esam… Katru gadu rīkojam talku, lai savāktu tukšās pudeles, kuras maksā naudu, kuras savācot un pārstrādājot vai kaut vai sadedzinot var nopelnīt naudu.

Draugiem Facebook Twitter Google+