Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. aprīlis, 2013
Drukāt

Studentes kafejnīcā atdzīvinās 30. gadu noskaņas


Foto no A. Ruhockas un I. Riekstiņas personīgā arhīvaFoto no A. Ruhockas un I. Riekstiņas personīgā arhīva

Augusta vidū vai, vēlākais, septembra sākumā Vecrīgas sirdī pie Doma laukuma durvis vērs jauna kafejnīca 30. gadu stilā. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien ieceri nerealizētu divas pavisam jaunas studentes – Agnija Ruhocka un Ilze Riekstiņa. 


Ar abām jaunietēm tiekos kādā Vecrīgas kafejnīcā pavisam netālu no vietas, kur jau pēc dažiem mēnešiem plānots atvērt jauno kafejnīcu. Meiteņu acīs mirdz aizrautības dzirkstis un tieši tādēļ ticība viņu spējai īstenot savu ideju mazina manu sākotnējo skepsi pret kārtējo kafejnīcu Vecrīgā.

“Tādas kafejnīcas vēl nav nekur,” saka Agnija, norādot, ka galvenais uzsvars būs ne tikai uz ēšanu, bet arī 30. gadu sajūtu, atmiņu, mākslas un kultūras baudīšanu.

Interjeru 30. gadu kafejnīcā veidot palīdzēšot galerija “Brokanti”, kas no savas, arī antikvāro lietu kolekcijas, atsevišķus priekšmetus – gleznas un mēbeles – bez maksas, bet pārdošanas nolūkā, izvietos kafejnīcā. “Iznāk, ka būsim arī tāds kā neliels antikvariāts. Tādēļ aicinām cilvēkus ziedot mums lietas no 30. gadiem, kas iederētos kafejnīcas interjerā. Mums jau ir ziedots tā laika akordeons un divas gleznas, kā arī divas sienas lampas,” stāsta Ilze.

Meitenes atzīst, ka ne tikai vēsture iedvesmojusi šādai kafejnīcai. “Mums abām ļoti patīk gatavot ēst, tādēļ gribējām sākt savu uzņēmējdarbību. Beigās nonācām līdz domai par kafejnīcas izveidi,” atklāj Ilze.

Agnija Ruhocka: “Mums ļoti patīk arī tā laika kultūra, kulinārija. Tādēļ kafejnīcā piedāvāsim no 30. gadu pavārgrāmatām tapušus našķus – kūkas un kūciņas, izmantojot tikai dabiskas, no lauku saimniecībām ņemtas izejvielas. Sadarbībā ir ieinteresēti arī zemnieki no manas dzimtās – Bauskas – puses. Viņi jau apliecinājuši gatavību nodrošināt regulāras produktu piegādes.”

“Aptuveni 70 kvadrātmetrus lielā kafejnīca atradīsies pie Doma laukuma un sākotnēji plānojam tajā nodrošināt vismaz 15 sēdvietas. Telpu īpašnieks jau paziņojis, ka būs pretimnākošs un sākumā nedaudz atlaidīs īres maksu,” stāsta A. Ruhocka.

Lai tik stratēģiski izdevīgā, bet dārgā vietā īstenotu savu sapni, Agnija un Ilze izmanto Hipotēku bankas “Altum” programmas atbalstu jaunajiem uzņēmējiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. Pirms mēneša iesniegts biznesa plāns, kas nedaudz jāpiekoriģē un tad jau tas nonāks izvērtēšanā kredītkomisijā. Lai arī uzreiz saprast un izpildīt visu, kas nepieciešams, lai gūtu bankas labvēlību, nav bijis viegli, meitenes uzteic atbalstu, ko no kredītie-stādes darbiniekiem saņēmušas līdz šim. “Biznesa plānam bija jābūt perfektam, tas bija grūti, taču bankā mums sniedza noderīgus padomus. Pārsteidzošākais ir tas, ka mums izdevās iekļauties maksimālajā summā, kas starta kapitālā atvēlēta šādiem projektiem, – piecos tūkstošos latu. Ja vajadzētu lielāku summu, būtu jānodrošina pašu līdzfinansējums un tas jau būtu sarežģīti,” norāda Agnija.

Jaunietes stāsta, ka kafejnīcas komandā pašlaik ir viņas abas, kā arī divi pavāri, no kuriem viens praktizējas tieši konditorejā. Ar viņu palīdzību, kā arī LU biznesa inkubatorā gūtajām zināšanām meitenes apgūst visas kafejnīcu biznesa nianses un atzīst, ka divu gadu laikā kļuvušas jau ļoti zinošas.

“Skarbajā konkurencē, kas valda mūsu izvēlētajā nišā, domāju, palīdzēs noturēties tieši mūsu unikalitāte, jo mēs tiešām atšķirsimies. Jā, ir Ķuzes kafejnīca, kas ieturēta 30. gadu stilā un piedāvā šo to no tā laika gardumiem, mēs piedāvāsim arī radošos vakarus un tikšanos ar dažādiem vēsturniekiem, kā arī dzīvās mūzikas vakarus ar 30. gadu daiļradi,” pārliecinoši stāsta Agnija Ruhocka.

Un tomēr. Kādēļ tik jaunas dāmas nolēmušas tuvākos piecus gadus privātai dzīvei veltīt pavisam maz laika? “Vēlamies kaut ko savu, kaut ko tādu, kas liek strādāt ar sirdi un dvēseli, darot to, kas mums tiešām patīk, – ēst gatavošanu, dzīvošanu 30. gadu atmosfērā, ar dažādiem tematiskiem un literāriem vakariem atdzīvinot tā laika romantismu. Protams, pieminot arī latviešiem tik mīļo Kārli Ulmani, tomēr vairāk koncentrējoties uz bohēmu tās labākajās izpausmēs,” ar patiesu deg-smi stāsta Agnija.

Jāpiebilst, ka pagaidām gan neesot īstas skaidrības, kā saukt jauno kafejnīcu – esot doma par “Ulmaņlaikiem” vai “Bohēmu”. Varbūt labi skanētu “Bohēmiskie ulmaņlaiki”, vaicāju meitenēm. Viņas solās apdomāt, jo skanot tīri labi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+