Foto – LETA

Tapis pirmais ziņojums par Latvijas veco ļaužu veselību 0

“Datu par vecu cilvēku veselības paradumiem mūsu valstī ir ļoti maz. Visbiežāk tās balstās uz pašu aptaujāto viedokli par to, cik labs vai slikts ir viņu veselības stāvoklis.

Reklāma
Reklāma

 

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) šonedēļ publiskotais pirmais ziņojums par Latvijas gados vecu iedzīvotāju – vecumā virs 65 gadiem – veselības stāvokli un to ietekmējošajiem faktoriem tapis, apkopojot un analizējot datus no dažādiem avotiem – gan Latvijā veiktiem iedzīvotāju veselības pētījumiem, gan Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” un Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumiem,” stāsta sabiedrības veselības analītiķe Jolanta Skrule, viena no ziņojuma autorēm.

Kā liecina ziņojuma dati, pērn piektdaļa jeb 22% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vecumā virs 65 gadiem, turklāt sieviešu šajā vecuma grupā ir divas reizes vairāk nekā vīriešu – uz katriem simts pensijas vecuma vīriešiem Latvijā ir 208 sievietes (vidēji ES – 138). Paredzamais mūža ilgums vīriešiem – 68,8 gadi, bet sievietēm – 78,7 gadi. Tas attiecīgi ir par 10 un sešiem gadiem īsāks nekā vidēji ES. Veselīgo mūža gadu skaits Latvijas senioriem ir viens no zemākajiem Eiropā – 4,9 vīriešiem un 5,6 sievietēm (ES vidēji 8,8).

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā redzams ziņojumā, gandrīz puse jeb 48,6% gados veco sieviešu un 39,2% vīriešu savu veselību vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Visbiežāk tā iemesls ir kāda sirds un asinsvadu saslimšana, kas ir biežākais ār­sta apmeklējuma iemesls Latvijā (48% no visiem ambulatorajiem apmeklējumiem).

EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka trešā daļa senioru, kam bijusi nepieciešamība veikt veselības pārbaudi vai ārstēties, gada laikā to nav izdarījuši. 64% viņiem kā galveno iemeslu minēja finansiālās problēmas, atbildot: “Nevarēju to atļauties.”

14% gados veco ļaužu vēlējās nogaidīt, cerot, ka veselības stāvoklis uzlabosies pats no sevis, bet 9% kā šķērsli minēja lielo attālumu līdz medicīnas iestādei. “Tas ir satraucošs fakts, ka laikus risināt savas veselības problēmas daudzus traucē finansiālie apstākļi, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sirmgalvji nevēršas pie ār­sta vai to dara novēloti,” atzīst Jolanta Skrule.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.