Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. novembris, 2016
Drukāt

Ingmars Zemzaris: “.. tās dēļ citas tautas varētu latviešus apskaust” (25)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Ingmars Zemzaris

Viņš steidzās savai valodai talkā – “ar tūkstoš strīpām”. Šo paseklo asprātību mūsu jaunās ortografijas tēvam Jānim Endzelīnam ir veltījis Edvards Treimanis-Zvārgulis. Dzejniekam par godu jāsaka, ka šī vēl ir viena no pieklājīgākām “uzslavām”, ko Endzelīns saņēma, mūsu jauno ortografiju veidojot.

Neba tas būs uztraucis dzejnieku, ka jaunajā ortografijā vispār tika paredzētas diakritiskas zīmes. Pirmkārt, to netrūka arī vecajā ortografijā. Otrkārt, no visām dzīvajām valodām, kas lieto latīņu alfabētu, bez diakritiskām zīmēm iztiek vienīgi angļu valoda, par to maksājot ar savu smagnējo un sarežģīto ortografiju. “Tūkstoš strīpas” būs domātas tieši gaŗumzīmes.

Kā tad patskaņu gaŗumu apzīmēja vecajā ortografijā? Atšķirsim 1937. gada Bībeles izdevuma titullapu! Tur lasām: Wezàs un Jaunàs Deribas Swehtee Rakſti. Redzam, ka te gaŗums apzīmēts divējādi: vārda saknē ar sekojošu h: Swehtee, bet galotnē ar gravi: Wezàs un Jaunàs. Savukārt piedēklī patskaņa gaŗums vispār nav apzīmēts: Deriba. Titullapas apakšā lasām, ka Bībele izdota “Rigâ”. Te gaŗums paliek neapzīmēts pat saknē, bet galotnē parādās jau trešais gaŗuma apzīmējuma veids – jumtiņš!

Gaŗumus apzīmēja ne tikai dažādi, bet arī nekonsekventi. 1920. gadā Endzelīns raksta: “Kāpēc tad nu raksta ar gaŗumzīmi raudàs, bet raudaſchu bez gaŗumzīmes? Tagad ir ļoti izplatīta arī rakstība mehs wilkàm ar gaŗumzīmi, bet mehs wilkamees bez gaŗumzīmes, lai gan te .. abās formās a ir gaŗš. Kā lai te izredz kādu likumu, kādu pastāvību? Kā lai tādu nevienādu rakstību ieskaidro skolniekiem, un cik daudz laika velti nav jāšķiež tādas rakstības iemācīšanai?”

To Endzelīns prata labot ar dziļā lietpratībā balstītu un tieši tāpēc vienkāršu principu: jaunajā ortografijā gaŗumi tiek apzīmēti visur, turklāt visur vienādi. Šo principu tagad iemieso mūsu gaŗumzīmes – jeb “tūkstoš strīpas”.

Vecās ortografijas vācisko čupu burtu vietā stājās no čechu alfabēta patapinātie č, š un ž. Piemēram, kāda maza putniņa vārds pa vecam bija rakstāms tſchuntſchiņſch, bet tagad: čunčiņš.

Divskani ie vecajā ortografijā apzīmēja ar ee. Piemēram, rakstot vārdu neieies, tad radās piecu e sablīvējums. Lai padarītu to cik necik izlasāmu, mēdza lietot defisi: ne-eeees. Mūsu tagadējais ie ir gudri patapināts no leišiem.

No leišiem Endzelīns bija iecerējis patapināt arī divskaņa o rakstījumu ar divi burtiem: uo. Viņš tālredzīgi zināja, ka latviešu valodā ienāks aizvien vairāk svešvārdu ar patskani o un dubultā slodze, kas būs jānes o burtam, apzīmējot gan patskani, gan divskani, radīs pārpratumus. Žēl, ka šai jautājumā Endzelīnam nācās piekāpties neprofesionāļu pārspēka priekšā. Ļaunās sekas mēs baudām tagad.

Briesmīgi ir klausīties, kā uomulīgs (no uomas vārda) dažs runā ar patskani o.

Pa radio ne reizi vien ir nācies dzirdēt, ka tas un tas atrodas “Grostōnas” ielā. Diktors laikam domā Grostonu esam – kā Bostonu – kaut kur aiz trejdeviņām jūŗām. Patiesībā Gruostuona ir netālu no Gaiziņkalna – blakus Maduonai, Ļauduonai, Lazduonai, un tai cauri tek Aruonas upe.

Un kā, lūdzu, jāizrunā Latvijas vietvārdi Okte, Tosmare, Košrags?

Nemākam mēs vairs izrunāt ne vien paši savus vietvārdus, bet arī uzvārdus, piem., rakstnieka Dorbes uzvārdu dzird aplam runājam ar patskani o, un otrādi: dzejnieka Poruka uzvārdu ļoti bieži runā nepareizi ar uo.

Vai tomēr nebūtu bijis vērts paklausīt Endzelīnam?

1930. gadā vācu valodnieks Eduards Hermanis raksta: “Endzelīns .. radījis ortografiju, kuŗai ir tādi pārākumi, ka tās dēļ citas tautas varētu latviešus apskaust.” Tiešām, ar savu ortografiju mēs varam lepoties. Diemžēl netrūkst latviešu, kas šķiet no tās drīzāk kaunamies.

Pirmkārt, tie ir visi tie “Otto” jeb drīzāk viņu vecāki, kas nekautrējas pat tiesāties – paši pret savas tēvu valodas pareizrakstību! Otrkārt, tās ir mūsu “zvaigznes”– Linda Leen, Anmary, Gacho, Shipsi un tamlīdzīgi Teetarbixi, kuŗu kosmiskajam talantam, zināms, neder segvārds bauru valodiņas ortografijā. Uz tādiem “Otto” un uz “zvaigznēm” nav ko apvainoties. Jautājums ir cits: kāpēc mēs, latvieši, paši pieļaujam, ka pār mūsu gramatikas un ortografijas likumiem pēdējā laikā aizvien vairāk sāk dominēt kāds nerakstīts muļķu un huliganu neaizskaŗamības likums?

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Cepuri nost! Prieks ka beidzot ir “ledus sakustējies” un sākts nopietni runāt par mūsu valodas problēmām!
    Varbūt, pavēlu, jo rusifikācija jau paspējusi to sakropļot, bet, iespējams, vēl var visu labot…

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Pievienojos! Paldies Zemzara kungam! Mums ir tik daudz valodas speciālistu, taču kārtības nav ne rakstos, ne valodā.
      Bija tāds ministrs Ķīīīlis. Speciāli rakstu ar 3 “ī”, lai lasītājs saprastu, ka “ī” nav čangaliski (piedodiet!) jālauž ne ķīlī, ne Ķīnā, ne ķīnietī. Vakar “Brīvajā mikrofonā” Aivis Tomsons nepārtraukti lauzīja “ī” skaņu šajos vārdos, bet lauzts Ķīlis jau kļuvis par normu! Un tā mēs pamazām, ar žurnālistiem priekšgalā, paši “čakarējam” savu valodu.

      • Latgales latgaļiem, kā arī Vecpiebalgā un Rīgā dzīvojošajiem čangaļiem uzsvars ir uz vārda 2.zilbes. Drīzāk malēnieši saka ķīīīlis. Un bez tam īsti latgaļi un Rīgā dzīvojošie čangaļi nespēj izrunāt “ķ”.
        Un latgaliski “ķīlis” tiek saukts par “keili”.

  2. Varētu reiz mierā likties!

  3. Zemzar, ko teiksi par šo? http://likumi.lv/doc.php?id=164904 Atbildēt

    Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 287 “Valsts valodas centra ekspertu komisijas nolikums” 1. un 13. punktu Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija nolemj:

    1. Apstiprināt un ieteikt vispārējai lietošanai kodificētās latgaliešu rakstu valodas normas “Latgaliešu rakstības noteikumi”.

    2. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 3. panta ceturto daļu ieteikt Izglītības un zinātnes ministrijai iekļaut “Latgaliešu rakstības noteikumus” vispārējās izglītības programmās mācību priekšmeta “Latviešu valoda” standartā, kā arī akadēmisko un profesionālo studiju programmās “Latviešu filoloģija” un “Baltu filoloģija”.

    Valsts valodas centra direktors A.Timuška

    Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas

    Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāja A.Stafecka

  4. Vilnis ( es mīlu Latviešu Valodu ) Atbildēt

    Es nesaprotu par ko mēs strīdamies. Latviešu Valoda ir veidojusies kā dialekta fonētiskās skaņas, rakstveidā tā parādās nesenā pagātnē. Fonētiskās skaņas Latviešu Valodas vārdu burti ar garu velkošu skaņu, mīkstās skaņas un daudzas citas skaņas.Ā.Š.Ē.Ū.Ī.Ģ.Ļ.Ķ.Ž.Č.Ņ.
    Piemērs kā senlatvietis izrunāja arī citas skaņas: W – UV. Q-KJU. X- EKS. Angļu the- DHE. Garās skaņas var izrunāt divos veidos – OO. MM bet uzliekot garumzīmi virs O . M iegūsiet garas skaņas šiem burtiem. Piemērs( jūs bieži esat dzirdējuši) : Vai māmmū. OO jā. Un tā tālāk.Tāda ir mūsu Latviešu Valoda.

  5. Es nesaprotu par ko mēs strīdamies. Latviešu Valoda ir veidojusies kā dialekta fonētiskās skaņas, rakstveidā tā parādās nesenā pagātnē. Fonētiskās skaņas Latviešu Valodas vārdu burti ar garu velkošu skaņu, mīkstās skaņas un daudzas citas skaņas. ĀŠ ĒŪ

  6. Atšķirībā no lietuviešiem, latviešiem bija zviedru laiki. Lietuviešu skolas nosaukuma pamatā ir mācības un māceklis, bet latviešiem ir zviedru “skola”. Pēdiņās ielikts tāpēc, ka uzrakstīts zviedru valodā 😉

    Praktiski tas visu izsaka par to kādi bija zviedru laiki Latvijā un šīs izglītības sistēmas ietekmi arī uz Krieviju – kur visticamāk, ka zviedri bija vieni no tiem ārvalstu speciālistiem, kurus tajos laikos Krievija saaicināja lai būvētu valsti, atšķirībā no mūsdienām.

  7. Teirašņu latvīts Atbildēt

    Grostōna ir vacs latvīšu vuords. Latviski pareizuok byutu Modūne, Lazdūna, Ļaudūna, Arōnys upe.
    Žāļ, ka Endzelīneņš izpūstēja daudzus senejūs latvīšu vītvuordus i puortaisēja tūs pa Reigys mūdei. Aicynuojums Zemzarānam beidzūt uzrakstēt par latvīšu tautys ūtry volūdu, juos gramatiku, ortografeju i vuordu kruojumu. Pīvadumam, norvēgu tautai ir 2 volūdys – leidzeigi kai latvīšim. Jaunuo volūda i senejuo, kas jūprūjom ir dzeiva Latgolā.

  8. Daži komentāri uzskatāmi apliecina, ka autoram taisnība: “pār mūsu gramatikas un ortografijas likumiem pēdējā laikā aizvien vairāk sāk dominēt kāds nerakstīts muļķu un huliganu neaizskaŗamības likums”:)

  9. autors nodarbojas ar sērkociņu skaldīšanu -no gramatikas zināms ,ka svešvārdos o izrunā kā o bet latviešu vārdos kā uo ,piem. okeans un kvēluo.

    • Diemžēl tā nav. Latvijā ir pilns ar somugru īpašvārdiem. Kolka līvu valodā tiek izrunāta kā Ku’olka un arī nekāds uo tur nav dzirdams.

      Somiem, igauņiem ir divskanis uo, bet latviešiem tāda nav. Latviešiem nav patskaņa o un tāpēc nav arī tādu divskaņu, kas ietvertu o, bet ir au un spoguļdivskanis ua.

      c un č nav nemaz tik veiksmīgs ieviesums, jo šie burti apzīmē skaņas ts un tš un gramatikas likumi nav atcēluši t parādīšanos tur kur izzūd s un š skaņa rakstu valodā.

      Uz doto brīdi latviešu valodā trūkst t un d ar mīkstinājuma zīmēm, kuru vietā tiek lietots ķ un ģ.

  10. atradis par ko runāt -kas ir gājis skolā ,tas ir mācījies gramatiku ,kur teikts ,ka svešvārdus piemēram okeans izrunā kāo ,bet latviešu vārdus ,piem. kvēlo izrunā kāuo te nav nekā sarežģīta.

  11. Ak valodiņ, cik pacietīga esi…. Autors kaut dienu ir ziedojis studijām filoloģijas fakultātē? Var jūsmot par latviešu valodas “ortogafiju”, bet ne jau tik kroplā valodā izsakoties!

  12. Valdis Freimantāls Atbildēt

    paldies

  13. Un kā tad cienītais viszinis profesionālis dziedātu : Skuooolaa ieti man gribas?

    • Žēl, ka Jums nepietika zināšanu, lai savu nezināšanu tik klaji nedemonstrētu. I. Zemzarim IR taisnība par uo.

      • Pārāk sarežģīti izsacījāties, kundzīt!

      • par Otto autoram ne tuvu nav taisnība.Latviešu valodā principā nav O, bet ir O (ua), un Oto ir jaunās modes kliedziens tāpat kā “jutīgs”…kad, kādam jāizdomā budžeta atalgojuma attaisnojums, tad sēž un urbina degunus, izdomājot visādas muļķības, kuras normāli latviski nemaz nevar izrunāt vai izklausās visai muļķīgi.

        • Pieminot “Otto”, autors gan būs domājis rakstību, nevis izrunu. Un te nu viņam atkal taisnība. Agrāk tiešām latviski rakstīja “Otto”, tāpat kā rakstīja “lappa”, “matti”. Taču kopš 19. gs. vidus troksneņus latviešu valodā vairs nedubulto.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (22)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+