Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
10. septembris, 2017
Drukāt

Tēvs nav otrā plāna aktieris (1)

Publicitātes foto.Publicitātes foto.

Jau vairākus gadus septembra otrā svētdiena ar dažādiem pasākumiem tiek svinēta kā Tēva diena, tomēr Latvijā šī tradīcija vēl nav tik ļoti iesakņojusies kā Mātes diena. Tas atspoguļo vispārējo tendenci, ka ģimenē tēvam ir otrā plāna loma, lai gan mūsdienu vīrieši arvien vairāk iesaistās savu bērnu audzināšanā.

Populārs joks vēsta, ka Latvijā nav jēgas legalizēt viendzimuma laulības, jo liela daļa bērnu jau tāpat ir auguši viendzimuma ģimenēs: viņus audzināja māte un vecmāmiņa. Netrūkst gadījumu, kad bērnu tēvs ir pametis ģimeni, bet arī gadījumos, kad bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem, tēva līdzdalība savu atvašu audzināšanā bieži vien ir diezgan minimāla un galvenokārt saistīta ar bērna materiālo vajadzību nodrošināšanu.

Tiesa gan, pamazām tas mainās, jo mūsdienās vīrieši uzņemas arvien lielāku iniciatīvu bērnu aprūpē un audzināšanā. “Man ar savu tēvu nebija ciešs kontakts, tādēļ tagad ir motivācija sniegt saviem bērniem to, ko es, iespējams, nesaņēmu no sava tēva. Vēlos būt par paraugu saviem bērniem,” vēsta militārais fotogrāfs un grupas “Auļi” mūziķis Gatis Indrēvics.

Tēvi kļūst mīļāki

Kā liecina portāla “Mammamuntetiem.lv” veiktais pētījums, mūsdienu tēvi biežāk ir gatavi izrādīt savas jūtas un samīļot bērnus. “Mainās audzināšanas kultūra; tēvi kļūst izglītotāki un vairāk iesaistās bērnu audzināšanā. Mūsdienu tētis ir emocionāli tuvāks saviem bērniem, vairāk atbalsta un saprot viņus. Tēvi biežāk samīļo bērnus un saka, ka mīl viņus,” aptaujas rezultātus komentē psihologs Edmunds Vanags. Piemēram, salīdzinot ar saviem tēviem, mūsdienu tēti trīsreiz biežāk sauc savas atvases mīļvārdiņos un vakarā noliek gulēt. Vanags secina, ka tagad tēvi daudz retāk bērnu audzināšanā izmanto fiziskas sodīšanas metodes, biežāk ir gatavi atvainoties bērnam un atzīt savas kļūdas, ja rīkojušies nepareizi.

“Tagad mums ir vairāk brīvā laika, nekā agrāk bija tētiem, tādēļ varam vairāk darboties ar bērniem,” atzīst mūziķis Ansis Klintsons, kurš vakarā pats noliek meitu gulēt. Mūsdienās vecāku dzīvi atvieglo arī modernās tehnoloģijas un sadzīves tehnika, piemēram, veļasmašīna, tādēļ nav tik ļoti jānopūlas ar mājas darbiem un vairāk laika var veltīt bērniem.

Tēva dienas festivāla rīkotāja Inga Akmentiņa–Smildziņa spriež, ka tēva iesaistīšanās bērnu audzināšanā lielā mērā ir atkarīga arī no sievietes nostājas. “Nereti ir tā, ka sieviete apšauba, vai vīrietis varēs nolikt bērnus gulēt, pārmet viņam, ka bērnam uzvilktas nepareizās zeķbikses. Sieviete ir spēks, kas vīrietim vai nu ļauj, vai neļauj iesaistīties bērnu dzīvē.” Līdzīgu viedokli izsaka psihoterapeite Inese Putniece: “Divu cilvēku attiecības vienmēr ir divvirzienu šoseja. Nekad nebūs tā, ka tikai tēvs vai māte nosaka, kā veidojas attiecības ģimenē.” Putniece novērojusi, ka mūsdienās vīrieši, kas ir 25 līdz 30 gadu veci, tātad paši dzimuši ap neatkarības atjaunošanas laiku, vairāk iesaistās bērnu audzināšanā, bet arī gados vecāki tēvi šajā ziņā cenšas neatpalikt.

Asistenta funkcijas

“Tēvu iesaiste bērnu audzināšanā nenoliedzami pieaug, līdz ar finansiālu nodrošinājumu tēvi arvien vairāk iesaistās arī citos ar bērnu un ģimeni kopumā saistītos jautājumos, bez tam arvien vairāk tiek atzīta un novērtēta tēva nozīmīgā loma bērna attīstībā,” secināts pētījumā “Latvijas tēvi ģimenes dzīvē”, ko veica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki Klāvs Sedlenieks un Kristīne Rolle. Pētījuma autori gan atzīst, ka Latvijas sabiedrībā kopumā joprojām dominē uzskats, ka bērns ir galvenokārt mātes radīts un tēvs šajā procesā ir tikai “asistents”. Tādējādi par ģimenes kodolu tiek uzskatīta māte ar bērniem, bet tēvam ir otršķirīga loma, viņa galvenais pienākums ir nodrošināt atbalsta funkcijas. Šajā modelī vīrieša līdzvērtīga iesaistīšanās ģimenes lietu risināšanā un pārvaldīšanā nav iespējama, jo viņa darbības tiek uztvertas tikai kā palīgfunkcija attiecībā pret ģimenes kodolu, tas ir, māti un bērniem.

“Šī palīgfunkcija ir samērā viegli aizvietojama. Piemēram, vīrietis var aiziet no vienas ģimenes, bet turpināt veikt savas atbalsta funkcijas (vismaz attiecībā uz finansiālo nodrošinājumu). Ģimenes kodolam var pievienoties arī kāds cits vīrietis (“mammas vīrs”) vai arī ģimenes mainīgajā daļā var iekļauties, piemēram vecvecāki, kas arī veiktu atbalsta funkcijas. Šajā vidē vīrieša situācija attiecībā uz ģimeni un bērniem ir samērā nestabila. Tam, protams, ir arī otra puse, kas noteiktos apstākļos (un pietiekoši bieži) vīriešiem ir izdevīga, proti, nestabilās attiecības ar ģimeni un bērniem nozīmē arī to, ka šīs attiecības var nemaz neizveidoties vai arī tās ir samērā viegli pārtraukt un uzsākt citas. Sievietei, kas tiek uzskatīta par ģimenes kodola sastāvdaļu, šāds scenārijs ir daudz mazāk iespējams,” norāda RSU pētījuma autori.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. objektīvā realitāte Atbildēt

    bieži vien trešā plāna, jo otrā plāna ir vecmāmiņa, tādēļ arī viņai lūdzu vienu svinamu dienu

Draugiem Facebook Twitter Google+