Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. februāris, 2012
Drukāt

“The Economist”: Referenduma organizētājiem izdevies sašķelt Latvijas sabiedrību

referenduma_plakats

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi – šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta “The Economist” Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

“Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,” teikts rakstā.

“Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,” raksta Lūkass.

Viņš norāda, ka “realitātē Latvija ir divvalodīga sabiedrība ar dažām neveiklām asimetrijām. Gandrīz visi latvieši kaut mazliet pārvalda krievu valodu, kaut arī viņi nevēlas tajā runāt. Daļa krievu entuziastiski ir pieņēmuši Latvijas pilsonību. Citi pārvalda divas valodas, bet atsakās pieteikties pilsonībai; citi kareivīgi atsakās runāt latviski, kaut arī kopš neatkarības atgūšanas pagājuši 22 gadi”.

“Pastāv arī dažas neparastas lietas: valoda, kurā cilvēki runā mājās, ne vienmēr ir tā, kādu tautību viņi deklarējuši. Atšķirībā no Igaunijas, Latvijā ir daudz jaukto laulību. Daļa iedzīvotāju, kas pieder poļu, baltkrievu un ukraiņu minoritātei, praktiski runā krieviski,” skaidro Lūkass.

Pēdējos gados valodas jautājums Latvijā nav bijis aktualizēts un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir piekritušas Latvijas argumentam, ka prasība pēc valodas zināšanām ir pamatots nosacījums pilsonības iegūšanai. Nepilsoņu skaits pamazām samazinās, kaut arī vairāk demogrāfiskās situācijas dēļ nekā naturalizācijas.

Taču referendums šo jautājumu atkal izvirzījis politiskajā dienas kārtībā un pastiprinājis latviešu bažas par draudiem no lielā austrumu kaimiņa puses. Viņi baidās, ka vietējie krievi un pati Krievija Latvijas neatkarību uzskata par pagaidu novirzi no normas. Krievija nemaz necenšas mazināt šo iespaidu – valsts telekanāls regulāri Latviju un Igauniju nomelno kā nacistus mīlošus etnokrātus, teikts rakstā.

Noraizējušās ir arī Latvijas kaimiņvalstis. Igaunijas parlamenta deputāts Marko Mihkelsons norādīja, ka “Krievijas oficiālā pozīcija, neatzīstot referenduma rezultātus, diemžēl mūs pārliecina, ka Maskavas mērķis ir polarizēt un padziļināt iekšējo saspīlējumu Latvijā”.

Līdzīgu viedokli pauž arī Lietuvas komentētājs Rimvīds Valatka, rakstot, ka “galvenais jautājums ir fakts, ka Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī vispār varēja notikt šāds referendums, kas ir tik pazemojošs latviešiem”. Tā vietā, lai mudinātu Latvijas krievus pieņemt realitāti un integrēties, “Krievija turpina daļu no iedzīvotājiem uzrīdīt Latvijas valstij”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+