Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. decembris, 2014
Drukāt

Tiesa atzīst par pamatotu KP lēmumu sodīt 22 komercbankas; jāmaksā 7,8 miljonu eiro sods (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Pēc Augstākās tiesas sprieduma ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams Konkurences padomes (KP) 2011.gadā pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt 22 Latvijas komercbankas, informēja KP.

Attiecīgi viena mēneša laikā bankām, kas uzturēja tiesvedību, jānomaksā tām piemērotais naudas sods – 5 495 462 latu (7 819 338 eiro) apmērā.

2011.gadā KP secināja, ka bankas ir kopīgi ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par patērētāju pirkumiem ar maksājumu kartēm, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus bankām veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Aizliegtā vienošanās attiecās arī uz komisijas maksām, ko bankas maksāja viena otrai par bankomātu pakalpojumiem. Tādējādi tika deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem.

Aizliegtā vienošanās bija spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bija atšķirīgi.

Saskaņā ar Augstākās tiesas 17.decembra spriedumu KP, izmeklējot banku pārkāpumu, ir veikusi vispusīgu tirgus izpēti un iestādes secinājumi ir balstīti uz objektīviem faktiem. Tiesa atzina, ka bankas bija noslēgušas vienošanos, kas ierobežo konkurenci “pēc mērķa”.

Savukārt atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai vienošanās par cenu ir viens no klasiskajiem konkurences ierobežošanas “pēc mērķa” gadījumiem, pret kuru stingri vēršas konkurences tiesības, aizliedzot uzņēmumiem izkropļot normālu cenu attīstību tirgū. Tiesa arī piekrita bankām piemērotajiem sodiem, jo vienošanās starp konkurentiem par cenas noteikšanu (cenu fiksēšana, minimālo cenu noteikšana) pieder pie smagākajām aizliegto vienošanos formām.

KP savā lēmumā bankām uzlika naudas sodu kopumā 5 495 462 latu (7 819 338 eiro) apmērā. Sodu uzreiz nomaksāja AS “Aizkraukles banka” (patlaban AS “ABLV Bank”), AS “GE Money Bank”, AS “Latvijas Biznesa banka”, AS “SMP Bank”, AS “Danske Bank” filiāle Latvijā un AS “UniCredit Bank”. Pārējās bankas KP lēmumu pārsūdzēja.

2012.gada augustā, pirms lietas izskatīšanas Administratīvajā apgabaltiesā, KP noslēdza izlīgumus ar AS “Norvik Banka”, AS “Citadele banka” un “Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle”. Attiecīgi ar šīm bankām tiesvedība tika izbeigta, KP lēmums attiecībā uz tām stājās spēkā un tika nomaksāti naudas sodi.

Kad 2013. gada maijā KP lēmumu apstiprināja Administratīvā apgabaltiesa, tiesvedību neturpināja un sodu nomaksāja arī AS “Baltikums”. Pārējās bankas toreiz izmantoja savas tiesības ar kasācijas sūdzību vērsties Augstākās tiesas Senātā.

Kā ziņots, 2011.gadā KP par aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlika naudas sodu kopumā 5,5 miljonu latu (7,8 miljoni eiro) apjomā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja KP pārstāve Inita Kabanova.

“Swedbank” uzlikts sods 2,83 miljonu latu (4,03 miljoni eiro) apjomā, “Citadele bankai” – 1,22 miljonu latu (1,74 miljoni eiro) apjomā, “SEB bankai” uzliktais sods ir 558 744 lati (795 021 eiro), “Latvijas Krājbankai” – 259 006 lati (368 532 eiro), “DnB Nord Bankai” – 167 466 lati (238 283 eiro), “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiālei – 158 401 lats (225 384 eiro), “Rietumu bankai” – 103 927 lati (147 875 eiro), “GE Money Bank” – 79 408 lati (112 987 eiro), “Latvijas Hipotēku un zemes bankai” – 55 594 lati (79 103 eiro), “Norvik bankai” – 25 227,5 lati (35 895 eiro), “Aizkraukles bankai” – 15 491 lats (22 042 eiro), “PrivatBank” – 5486 lati (7806 eiro), “UniCredit Bank” – 5435 lati (7733 eiro), “Danske Bank” filiālei Latvijā – 2688 lati (3825 eiro), “Baltic International Bank” – 2680 latu (3813 eiro), “Trasta komercbanka” – 2596 lati (3694 eiro), “SMP Bank” – 2022 lati (2877 eiro), “Akciju komercbankai “Baltikums”” – 1364 lati (1941 eiro), “Reģionālajai investīciju bankai” – 1274,5 lati (1813 eiro), AS “Latvijas Biznesa banka” – 728 lati (1036 eiro), “LTB Bank” – 500 latu (711 eiro) un “VEF bankai” – 500 latu (711 eiro).

Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.

Komercbanku asociācija savulaik šo lēmumu nosauca par absurdu un nepamatotu, norādot, ka tādā veidā KP vēlas sodīt bankas par norēķinu karšu apkalpošanas sistēmas izveidi un attīstību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Smiekli nāk ,ka bankas var sodīt.Bankām piespriesto sodu samaksās kā naudas noguldītāji tā kredītu ņēmēji .Jau tagad par depozītiem maksā mikroskopiskus procentus ,bet kredītu ņēmēji maksā milzīgus kredītprocentus.Drīz bankas par naudas uzglabāšanu prasīs no noguldītājiem naudu,pamatojot to ka bankā jāalgo naudas drošības garantēšanai apsardzi un ka mājās no zeķes izzagt ir vieglāk.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+