Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. maijs, 2014
Drukāt

Tiesībsargs: atsevišķas NVO cenšas radīt mākslīgu spriedzi un šķelt sabiedrību (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Atsevišķu nevalstisko organizāciju (NVO) aktivitātes, tostarp mazākumtautību grupu musināšana uz protestiem pret it kā gaidāmo mazākumtautību skolu slēgšanu, ir vērtējamas kā centieni radīt mākslīgu nacionālu spriedzi un šķelt sabiedrību, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Laikā, kad starptautiskajā vidē notiek satraucoši notikumi, kuru rezultātā tiek aizskartas cilvēktiesības, sabiedrības drošība un savstarpēja cieņpilna līdzāspastāvēšana vienotā sabiedrībā, atsevišķas organizācijas īsteno aktivitātes arī Latvijā un mēģina politiskā gaismā interpretēt notikumus un šķelt sabiedrību, uzsver Jansons. Viens no šādiem jautājumiem ir mazākumtautību izglītība.

Jansons skaidro, ka Latvijas Satversmē ir noteiktas vairākas būtiskas valsts apņemšanās, caur kurām būtu jāuzlūko mazākumtautību izglītība Latvijā. Satversme paredz, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Turklāt ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību.

Latvijā ir nedaudz vairāk kā 100 pašvaldības dibinātu un valsts budžeta finansētu skolu, kuras realizē mazākumtautību apmācības programmas krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu un citām mazākumtautībām. Latvija ir viena no tām valstīm, kura no valsts budžeta līdzekļiem sedz mācības pamatskolā un vidusskolā arī mazākumtautību programmu īstenošanai, tas nozīmē, ka mazākumtautību bērni daļu priekšmetu apgūst dzimtajā valodā, norāda tiesībsargs.

Jansons uzsver, ka neviens nacionālais vai starptautiskais tiesību akts neparedz, ka mazākumtautību izglītībai ir jābūt tikai mazākumtautību valodā, kā to cenšas iegalvot atsevišķas NVO. Latvija kā valsts ne tikai ļauj saglabāt un attīstīt mazākumtautībām savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā to nosaka Satversme, bet pat nodrošina iespēju mazākumtautībām daļu priekšmetu apgūt mazākumtautību valodā.

Turklāt Latvijā spēkā esošais Izglītības likums nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, savukārt tajās valsts un pašvaldību skolās, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

“Demokrātiskā un daudzkultūru valstī izglītībai ir jābūt kā vienojošam, nevis segregāciju vairojošam faktoram. Tādēļ kopš 1999.gada valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāka mazākumtautību izglītības programmu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, vienlaikus neaizmirstot arī par mazākumtautību kultūras un valodas saglabāšanu. Mācību satura apguve valsts valodā ir 60%, bet mazākumtautību valodā līdz 40% no mācību priekšmetiem. Ar 2004.gada 1.septembri valsts atbilstoši Izglītības likumam bija apņēmusies valsts un pašvaldību finansētās skolās ar mazākumtautību izglītības programmu mācības, sākot ar desmito klasi, īstenot valsts valodā, izņemot priekšmetus mazākumtautību kultūrā, valodā un reliģijā,” skaidro Jansons.

Tiesībsarga birojs 2013.gada nogalē veica apjomīgu mazākumtautību izglītības jautājuma izpēti – tika izanalizēti Latvijai saistošie starptautiskie un nacionālie tiesību akti, veikta izglītības realizācijas izpēte uz vietas skolās, izzināts skolu vadītāju, skolotāju, skolēnu un vecāku viedoklis un apkopota starptautiskā prakse. Izpētot situāciju, tiesībsargs secināja, ka ar tiesisko regulējumu Latvijā būtībā viss ir kārtībā, nepilnīga ir prakse.

Tiesībsargs atgādina, ka valdība, kā apliecinājusi arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), neplāno slēgt mazākumtautību skolas. Valdība plāno pilnveidot mazākumtautību (bilingvālās) izglītības praksi. Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību finansētās skolas ar mazākumtautību programmu neviens neslēgs.

Tāpat Jansons uzsver drīzumā gaidāmās Eiropas Parlamenta, bet jo īpaši Saeimas vēlēšanas, kurās viņš aicina šīs aktivitātes vērtēt lietu kopsakarā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Šis tiesībsargs ar laiku arvien labāk pilda savus amata pienākumus. Tiešām cieņa rodas.

  2. Вот какого хера, этот, прости господи, придурок, лезет не в своё дело. Право слово идиот! Своими действиями и поступками этот «защитник» рампаляет ситуацию ещё больше!

  3. Latvija ir izņēmums Atbildēt

    Šī ir tā reize, kad atļaušos tiesībsargam nepiekrist. Nosauciet vēl kādu brīvu (neokupētu) valsti, kurā ap 40% no valsts budžeta finansēto skolu un bērnu dārzu mācības notiek ne valsts valodā!! Neiet runa par dažām valsts finansētām mazākumtautību skolām. Tāpēc šādas skolas beigušie arī pat apkalpojošajās sfērās strādājošie neprot valsts valodu – vienkārši nesaprot elementāras lietas kad jautā un lūdz, lai klienti ar viņiem runāt krieviski?!? Citi ir noskaņoti agresīvi un vnk atsakās runāt latviski. Uzskatu, ka visām, vismaz 90%, no valsts budžeta finansētām skolām un b/d apmācībai ir jābūt valsts valodā. Interesanti, ka tiem pašiem krieviem, kas šeit bļaustās par savām tiesībām (šeit viņiem jau ir priviliģētas tiesības) neatļaujas pat muti atvērt šai sakarā, piemēram, Anglijā, Vācijā utt. Tur kaut kā par savu priviliģēto (!) tiesību pieprasīšanu pat neiedomājas, jo zina, ka viņus noliks pie vietas, diemžēl Latvija ir izņēmums…

    • Да бросьте вы врать то, уважаемый! Все уже давно понимают и говорят по латышски! Не говорят только с теми, кто проявляет откровенную русофобию, ну к примеру как вы. И не забывайте, бюджет этой страны мы наполняем даже в большей степени, чем вы!

  4. vai šis vērā ņemams Atbildēt

    Tiesībsargam pašam uz sevi būtu vispirms jāskatās. Pats visādas muļķības sarunājis un sadarījis. Un redzēsim, kad pats politikā iesaistīsies, jo izteikumi jau uz to pusi velk. neviens īsti tāpat viņu nopietni neņem. Jābrīnās, ka birojā nekritizē viņa dīvainos publiskos izteikumus, kas kļūst arvien biežāki.

Draugiem Facebook Twitter Google+