Foto – LETA

Tiesībsargs: minimālās algas apmērs nav uzskatāms par taisnīgu 0

Patlaban minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija, aģentūru BNS informēja Tiesībsarga birojā.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Tiesībsarga birojs norādīja, ka atbilstoši hartai valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu atalgojumu, kas tiem nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem, šādam atalgojumam jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no vidējās algas – attiecīgi 303 vai 360 latiem.

Tiesībsarga biroja pārstāvji arī atgādināja, ka valdība atzīst, ka minimālās darba algas apmēram jābūt vismaz 303 latiem, tomēr valdība norāda, ka tieši šā iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo hartas panta punktu. Taču tiesībsargs Juris Jansons aicina Saeimu un atbildīgo ministriju iekļaut šo punktu ratificējamo hartas punktu skaitā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir nepārprotami skaidrs, ka valdība zina, kādam jābūt valsts noteiktās minimālās darba algas apmēram. Bet tā vietā, lai palielinātu patlaban noteikto apmēru no 200 latiem līdz vismaz 303 latiem, valsts izvēlas nogaidošās nerisināšanas pieeju,” pastāstīja Jansons

Pēc tiesībsarga vērtējuma, palielinot minimālo darba algu, pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri nebūtu pakļauti nabadzības riskam. Šādas pozitīvas izmaiņas skartu vismaz 35 procentus strādājošo. Turklāt, palielinot algu līdz šādam līmenim, tiktu samazināta sociālā spriedze, bet cilvēki, kuri dzīvo no sociālajiem pabalstiem, sāktu meklēt darbu.

Tiesībsargs atzinīgi novērtēja Saeimas Ārlietu komisijas lēmumu, ar kuru pausts atbalsts hartas 17.panta ratificēšanai, kas nosaka bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, tostarp nodrošinot bērnus un jauniešus ar bezmaksas pamatskolas un vidusskolas izglītību, kā arī veicinot regulāru skolas apmeklējumu. Tiesībsargs uzskata, ka kritiski jāvērtē tas, ka bailes no Eiropas Padomes institūciju brīdinājumiem par hartas nepildīšanu attur valsti uzņemties tās hartas saistības, kas uzlabotu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās tiesības.

Patlaban Saeimā tiek skatīts jautājums par pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju. Pašlaik ir beigusies priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.