Mobilā versija
+17.6°C
Jēkabs, Žaklīna
Pirmdiena, 24. jūlijs, 2017
25. septembris, 2016
Drukāt

Anda Līce: Ja ģimeni salīdzinām ar roku – aizbraukušais ir mūsu vārīgais pirksts (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šovasar man gadījās ievainot rokas pirkstgalu tā, ka vēl tagad, neuzmanīgāk piegrūžoties pie kāda priekšmeta, sajūtu sāpes. Kamēr nesāp roka, kāja vai kāds no iekšējiem orgāniem, mēs tiem nepievēršam īpašu uzmanību. Apbrīnojami saskaņotā sistēma – mūsu ķermenis – darbojas automātiski, un tikai tad, kad sākas kādi traucējumi, mēs novērtējam, cik svarīgs ir viss, kas mums dots. Ne velti viens no galvenajiem vēlējumiem gan cilvēkiem, gan visai valstij dzimšanas dienā ir labas veselības vēlējums.

Šķiet, tāds sīkums – viens pirksts, pārējiem deviņiem taču nekas nekaiš! Šodien Latvijā gandrīz vai nav tādas ģimenes, no kuras kāds no bērniem nebūtu aizbraucis projām. Nav pat svarīgi, uz kuru debesu pusi, galvenais – viņu jau gadiem ilgi nav šeit. Ja ģimeni salīdzinām ar roku, var teikt – aizbraukušais ir mūsu vārīgais pirksts, daudziem pat vairāki. Jā, viņi sūta naudu, palīdz palikušajiem, taču viņu pašu šeit nav, un nav brīnums, ka notiek atsvešināšanās, jo sadalītas ģimenes tik tiešām dzīvo dažādās pasaulēs, kuras atšķiras ne tikai ar algām un cenām. Sazināšanās telefoniski un čalošana skaipā nekādi nespēj aizstāt sarunu, kas ir dzīva vien tad, kad cilvēki viens no otra ir izstieptas rokas attālumā. Patiesību par situāciju gan Latvijas pavalstīs – ģimenēs, gan valstī kopumā īpaši skaudri atklāj rudens, kad beidzas vasaras brīvlaiks un atvaļinājumi, un reizē ar gājputniem no Latvijas projām dodas arī neskaitāmi cilvēki. Īpaši tukši un klusi tad kļūst lauki. Var teikt – gan putni, gan cilvēki aizlido kāšiem vien. Nožēlojami, ka dažs labs šādā veidā pamanās aizbēgt no atbildības pret saviem bērniem, sak, ķeriet nu vēju pasaules prērijās. Nevienos laikos nav bijis viegli būt tālu prom un tomēr palikt kopā. Cilvēku likteņstāsti liecina – tas ir iespējams, taču tas nenotiek bez daudz kā pārvarēšanas sevī. Protams, var būt arī nopietni iemesli, kāpēc tomēr labāk dzīvot labi tālu vienam no otra.

Kāpēc tik emocionāli spēcīgi cilvēkus uzrunā Brīvības piemineklis? Šajā monumentā ir tik daudz mūsu individuālo un kopējo ilgu, cerību un sāpju, ka tā pakājē ir jāapklust. Tāpēc tieši šajā vietā īpaši zaimojoši skan dažādu populistu melīgās runas. Dziesmas “Ak, Latvija, kur tavi dēli…” konteksts šodien ir pavisam cits, tomēr jautājums joprojām tas pats. Krīt ne jau tikai kaujas laukos, ne saskaitīt tos, kurus pavisam jaunos gados miera laikā šepat Latvijā nobeidz atkarības, nejēdzīgs dzīvesveids un nevēlēšanās kļūt pieaugušiem. Augstākais apbalvojums ikvienam uzvarētājam karā ar sevi ir un vienmēr būs Dzīve.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nesaprotu raksta jēgu un būtību – man personīgi no radiem un ģiemenes nav aizbraucis neviens, un tā saucamie lauki vairs nealkst pēc kolhozu laiku darbarokām, jo vairs nevajag 50x cilvēkus, lai nolasītu pāris hektārus kartupeļu lauku, jo to šodien dara tehnika ar 5x cilvēkiem!

  2. Personīgi es netaisos uz latviju braukt pat ciemos nē, man tas izmaksā pārāk dārgi, un nav jau patiesībā arī ko apciemot. Es labāk aizlaižu uz kādu ekostisku valsti, kurā nekad neesmu bijis.

  3. Nu, ko jau var izdomāt! Īrijā dzīvojot es biežāk satieku savus tuviniekus kā tad,kad dzīvoju Latvijā. Toreiz man nebija ne naudas, ne laika, ne spēka braukāt pa ciemiem un uzturēt radu attiecība. Tagad – cita lieta. Un tantai, kā redzams, šķiet,ka aizbraukušie ir prom uz mūžiem kā senos laikos, kad uz Ameriku brauca… Tante, tagad no Londonas atlidot ir pāris stundu jautājums, tikpat, cik aizņem ceļš no Jēkabpils līdz Rīgai! Un nauda mums ir, varam lidot, cik bieži vēlamies, kaut katrus trīs mēnešus uz nedēļu…

Agris Liepiņš: Darvas karote – mūsu bailīgums (17)Krievija apmelo nacionālos partizānus – latvieši, kā jau tas ierasts, lepni norij krupi, baltiešu pašcieņu glābj lietuviešu žurnālists.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atkārtots sūtījums prezidentam Vējonim

Saeima atstāja negrozītus strīdīgos Kredītiestāžu likuma grozījumus, ko Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš nosūtīja atkārtotai caurlūkošanai. Galvenais strīda iemesls bija deputāta Imanta Parādnieka (NA) iesniegtie priekšlikumi, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru. Tolaik izskanēja aizdomas, ka aiz šā priekšlikuma patiesībā slēpjoties konkrētu maksātnespēju intereses un Parādnieks vienkārši pildot “pastnieka” lomu.

Vai Rīgā jābūt mākslinieka Gustava Kluča ielai?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (14)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (12)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (4)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+