Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Top atjaunotie Rīgas pils Baltās zāles sienu un griestu dekori

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgas AS “Būvuzņēmums Restaurators” tiek atjaunoti Baltās zāles sienu un griestu dekori, darbam jābūt pabeigtam jau līdz novembrim, LA.lv uzzināja uzņēmumā.

Tēlnieks Oskars Žuks ir viens no tiem meistariem, un tieši viņš labo un izgatavo no jauna pils Baltās zāles sienu un griestu dekorus, tāpēc par to atjaunošanas procesu var pastāstīt visvairāk.

Darbnīcā uz galdiem rindojas grezni ģipša atlējumi. Tie ir jaunie dekori, kas tiks izmantoti zāles restaurācijas darbos. Process nav ne viegls, ne ātrs, tomēr skulptoram sagādā prieku. “Vispirms mēs no pils saņemam oriģinālo detaļu, un visbiežāk ir tā, ka tai ir dažādi bojājumi. Citreiz gadās, ka noplīsusi vien kāda lapiņa, reizēm atkal trūkst gandrīz puse no oriģinālās detaļas,” stāsta Oskars Žuks.

Tēlnieks uzsver, ka pats svarīgākais ir atdot oriģinālajām detaļām to sākotnējo izskatu. Ja tā ir tikai nolūzusi lapiņa, tad tā tiek izgatavota no jauna un pielīmēta atpakaļ. Ja no dekora ir saglabājušies tikai daži fragmenti, restauratoru komanda no jauna izgatavo otru pusi – gluži kā spoguļattēlu. Pie šī procesa lielu darbu ir ieguldījuši vēl divi Oskara kolēģi – dekoratīvi monumentālās tēlniecības restaurators-vecmeistars Gunārs Grīnfelds un restauratore-speciāliste Inese Ozoliņa.

Kad detaļu restaurācijas process ir pabeigts, no tām tiek radītas speciālas silikona formas, kurās vēlāk jau tiek atlieti jaunie dekori. “Kā restauratori mēs atjaunojam vēsturisko ainu. Mēs neko jaunu neradām. Un varbūt pat mums ir ļoti paveicies, ka tā,” skaidro Oskars Žuks.

Tēlnieks atzīst, ka, strādājot ar Rīgas pils dekoriem, ir ļoti rūpīgi tos izpētījis un atklājis, cik tie patiesībā ir nozīmīgs un neatkārtojams mākslas darbs. “Mēs šīs detaļas šobrīd vienkārši atlejam. Tomēr, lai ko tādu radītu no jauna, jābūt ļoti lielai meistarībai. Te ir gan tehniskā izcilība, gan arī īsta mākslinieka izjūta. Ja šie dekori būtu zuduši, vairs nebūtu nekādas iespējas tos reproducēt. Tāpēc man pašam būtu ļoti interesanti uzzināt, kas ir šis mākslinieks, kurš to visu ir radījis,” savās izjūtās dalās meistars.

Dekoru kopijām jābūt nevainojamām. Pēc izņemšanas no formām atlējumus rūpīgi pārbauda, un, ja tiek atklāta kāda neprecizitāte vai defekts, tad pēcapstrādes procesā tas tiek uzmanīgi izlabots, izmantojot ģipsi, speciālu špakteļa lāpstiņu vai otiņu. Kamēr ģipsis vēl ir mitrs, tas ir samērā viegli izdarāms. Šis ir brīdis, kad jāpamana katra neatbilstība oriģinālam, lai jaunradītā kopija un senais dekors būtu maksimāli identiski.

Oskars Žuks skaidro, ka ceļš no bojāta oriģinālā dekora līdz jaunam atlējumam var aizņemt pat vairākas nedēļas: “Šis ir roku darbs. Dārgs roku darbs. Te ir vajadzīga gan izglītība, gan iemaņas. Man kā tēlniekam ikdienā nesanāk pārāk bieži saskarties ar šāda veida pasūtījumiem. Ne katrs mūsdienās var atļauties apmaksāt tik dziļu un precīzu restaurācijas procesu. Šos dekorus sākotnēji ir radījis augstas klases mākslinieks, jo ir zināms, ka iepriekšējo reizi Baltā zāle tikusi rekonstruēta laika periodā no 1861. līdz 1862. gadam. Tāpēc piedalīšanās dekoru restaurācijā ir gluži kā dalība tajā pašā jaunrades procesā, kas noritēja pirms vairāk kā 154 gadiem.”

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+