Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja programmas varētu sākt īstenot pirms muzeja uzbūvēšanas 1
Atsevišķas topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja programmas varētu īstenot arī pirms muzeja uzbūvēšanas.
Kā liecina Kultūras ministrijas (KM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums, muzeja ekspertu komisijas locekļi principā atbalsta muzeja fonda sagatavoto priekšlikumu muzeja koncepcijas izstrādē iekļaut testa modeli, kas paredz uzsākt atsevišķu muzeja programmu realizāciju, vēl pirms muzejs tiek uzbūvēts.
Paredzēts, ka testa modelis veidos aizmetņus sadarbības formām ar plašāku sabiedrību, izzinās mērķauditorijas vēlmes un uzvedības modeļus, kā arī radīs uzticību Laikmetīgās mākslas muzejam Latvijas institucionālajā vidē.
Pilotprojekti ļautu muzeja komandai arī laicīgi iekļauties starptautiskajā sadarbības partneru tīklā, un muzejam būtu vieglāk uzsākt darbību jaunajā ēkā.
Iepriekš ziņots, ka ar muzeja koncepciju un vīziju plašāka sabiedrība tiks iepazīstināta šī gada septembrī. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka muzejs plāno īstenot “Izkliedētā muzeja” stratēģiju, kurā paralēli izstādēm un muzeja krājumu pastāvīgajai ekspozīcijai tā raksturu lielā mērā noteiks darbības, kas vērstas uz sociālās mijiedarbības veicināšanu starp dažādām sabiedrības grupām.
Muzeja darbības programma un ar ekspozīciju nesaistīto sabiedrisko telpu plānojums paredzēs funkcijas, kas muzejam ļaus kalpot kā aktīvam pilsoniskās sabiedrības instrumentam un sadarbības projektu biržai. Tur norisināsies zināšanu apmaiņa, radošie eksperimenti, īstermiņa kopprodukcijas projekti starp neatkarīgām sabiedriskajām iniciatīvām un kultūras institūcijām. Muzejs plānots arī kā piekļuves punkts starpreģionāliem kultūras projektu tīkliem – citiem muzejiem un to kolekcijām, dažādiem zinātniskās izpētes projektiem, augstskolu mūžizglītības programmām, datu bāzēm ar sociālpolitisko aktivitāšu grupām un tamlīdzīgām aktivitātēm. Savukārt muzeja rīkotās izstādes un citas pasākumu programmas uzskatāmi demonstrēs arī šo starptautisko sadarbības tīklu darbības rezultātus.
Muzejs vēlas būt lielākā mākslas izstāžu zāle Baltijā, kurā būs izvietota muzeja ēkas ekspozīcijas daļa un tās plānojumā izstāžu zāles, kurās pastāvīgajai, uz muzeja krājumiem balstītājai ekspozīcijai kopumā būtu atvēlēti līdz 3000 kvadrātmetriem, savukārt īpašajām programmu izstādēm – lielākā mākslas izstāžu zāle Baltijā ar platību līdz 2000 kvadrātmetriem –, kā arī mazās izstāžu zāles platībā no 150 kvadrātmetriem līdz 400 kvadrātmetriem.
Plānots, ka muzejs pildīs sociālās platformas funkciju, kurai plānojumā būtiska vieta būs atvēlēta ar ekspozīciju nesaistītām telpām – multifunkcionālai auditorijai ar 200 vietām, bibliotēkai un lasītavai, kopdarbes telpām, izglītības projektu klasēm, mākslas augstskolu studentu eksperimentālajai laboratorijai un kafejnīcai.
Kolekcijas krātuvi paredzēts izveidot atsevišķi no muzeja publiskajām telpām. Ekspertu komisija ir pozitīvi novērtējusi fonda priekšlikumu muzeja kolekcijas krātuvi celt atsevišķi no ēkas. Tas ļaus ietaupīt platību muzeja ikdienas darbībai, kā arī ļaus iegūt laiku, lai precīzāk izvērtētu mākslas kolekcijas apjomus un specifiku.
Kā ziņots, pēc muzeja koncepcijas apstiprināšanas plānots sākt arhitektūras metu konkursa kuratora atlasi un konkursa nolikuma izstrādāšanu, kuru plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Arhitektūras metu konkurss notiks divos posmos, un to ir plānots pabeigt līdz 2016. gada 1. maijam.
Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu komisijā Kultūras ministriju (KM) pārstāv arhitekts Jānis Dripe. Komisijā ir arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gleznotājs un uzņēmuma “Dd studio” dibinātājs Jānis Mitrēvics. No Borisa un Ināras Teterevu fonda komisijā darbojas mākslas zinātniece un Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” kuratore Helēna Demakova un Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas “Tete-a-tete” direktore Elīna Vikmane. Ekspertu darbam no “ABLV Charitable Foundation” apstiprināti “ABLV Charitable Foundation” valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un mākslas zinātnieks Kaspars Vanags.
2014. gada 30. oktobrī KM un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kuru dibinājuši “ABLV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Nodomu protokols parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp KM, “ABLV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem, un “ABLV Bank” kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā, pamatojoties uz 2005. gada 23. septembrī noslēgto sadarbības līgumu.
Līdz 2021. gada 18. novembrim fonds par tā dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar KM īstenos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. Plānots, ka fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās nepieciešamo finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra “New Hanza City” teritorijā, kas tiek attīstīts bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu.
Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu” skatīs nākamajā valdības sēdē.
