×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.4°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
25. jūnijs, 2018
Drukāt

Traģēdija uz Valmieras šosejas: LVC izplata savu skatījumu (8)

Ekrānuzņēmums no skaties.lv sižetaEkrānuzņēmums no skaties.lv sižeta

Svētku brīvdienās notikušais ceļu satiksmes negadījums uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, ir aktualizējis jautājumu par tehniskajiem risinājumiem, kuri varētu pasargāt no šādiem negadījumiem, paziņojumā norāda “Latvijas Valsts ceļi”.

24.jūnijā, pulksten 00.55 Kocēnu novadā, Vaidavas pagastā, autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža 55 kilometrā, 1968.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “Volvo”, uzbrauca meža dzīvniekam – alnim. Trieciena rezultātā transportlīdzeklis iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur nokļuva sadursmē ar Igaunijas pilsoņa vadīto smago kravas automašīnu “DAF”, sakabē ar piekabi. Ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja automašīnas “Volvo” pasažiere – 1974.gadā dzimusi sieviete, un 2002.gadā dzimusi meitene. Negadījumā cieta arī 1974.gadā dzimusi sieviete un 2006.gadā dzimis zēns. Policija noskaidro notikušā apstākļus, kā arī uzsākts kriminālprocess.

Policijas amatpersonas, runājot par traģēdiju, izteicas, ka jādomā par ceļu norobežojošām barjerām, lai dzīvnieki nevarētu izskriet uz ceļa.

“Tikai uzstādot dzīvnieku žogus, nav iespējams risināt problēmu ar dzīvnieku nokļūšanu uz autoceļiem un pasargāt autovadītājus no sadursmēm. Tāpat arī nav tādu risinājumu, kas ļautu 100% novērst jebkādu iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa,” atbild ceļu uzturētājs.

Uzņēmums informē, ka Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā – vairāk kā 650 kilometru garumā. Latvijā dzīvnieku žogi ir uzstādīti gar trijiem galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, uz atsevišķās vietās Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži–Koknese (P80) ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros laikā no 2006. līdz 2013. gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa, uzsver ceļu uzturētājs.

Latvijā valsts autoceļu tīkls ir vairāk kā 20 000 kilometru garš, liela daļa ceļu iet caur mežiem. Pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka negadījumos uz valsts autoceļiem visvairāk iet bojā mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti.

“Uzturot valsts autoceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, nav iespējams realizēt visus nepieciešamos projektus un ir jāizvēlas prioritātes. Tāpēc, lemjot par satiksmes drošības paaugstināšanas projektu realizāciju, prioritāri tiek nodrošināta gājēju un velosipēdistu ceļu izbūve, tiek uzstādīts apgaismojums un izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi. Šādu risinājumu mērķis ir maksimāli atdalīt gājējus no automašīnām,” pauž LVC.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Teorija māca (atvainojiet, mācīja),ka meža dzīvnieku risks bija, ir un būs krēslas laikā. Vasaras saulstāvjos visa nakts ir krēslas laiks un šādos bīstamos apstākļos jābrauc ar mazāku ātrumu, bet sabiedrībā iegājies,ka visi, kas brauc lēnāk par atļauto vai pat ar max atļauto ir lohi.

    No negadījuma varbūt arī nevarēja izvairīties, bet tā seku smagums, iespējams, varēja būt cits, ja auto vadītājs apzinātos šo risku un attiecīgi vadītu auto.

  2. Lietuvā visi 1 nozīmes valsts ceļi no mežiem ar žogu ir atdalīti – tas tāpēc , ka ceļus uztur no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem ..

  3. Te ir vēl viens aspekts. Kas naktī fūrei bija jāmeklē uz ceļa? Tai pat Polijā brīvdienās kravinieki rātni stāv stāvvietās un uz ceļa nerādās. Kas attiecas uz žogiem – jājautā, vai tie žogi vairāk nav vajadzīgi, lai cilvēki nevazātos pa mežu, nepieķēzītu tos ar sadzīves atkritumiem un neizmētātu cigarešu gakus?

  4. Kamēr valsts turpinās apzagt autovadītājus, tikmēr tādas traģēdijas pa laikam atkārtosies:((

  5. Pret meža zvēriem labi palīdz pareizi noregulētas labā stavoklī esošas gaismas un arī redze. Patiesībā daudzi brauc neuzmanīgi uz ceļa. Man praksē ir bijuši gadījumi ka es pie stūres sēžot blakus sēdētājam saku, redzēji tur briedi grāvī blakus ceļam, a šis atbild – Kur? Kur? Mēs jau gabalu kā viņam garām esam pabraukuši.

  6. Vairāk, kā par likteni, to ir grūti nosaukt. Neizķersi visus dzīvniekus un neuzvilksi tiem atstarojošās vestes. Ar milzu ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā var panākt dažu procentu uzlabojumu šādās situācijās. Daba ir izrīkojusies pēc cilvēka gaumes. Troksnis, mašīna, vai pilsētas vide vairs nav biedējoša meža dzīvniekiem, to ģenētiskā atmiņa ir pārveidojusies civilizācijas virzienā. Homo sapienam, kā subjektam, tas vienkārši ir jāpieņem, un ar to nākotnē ir jārēķinās…

  7. Ja valstij nav naudas bet “Latvijas Valsts ceļu” uzņemumā nav spējīgu darbinieku, kas risinātu šo žogu jautājumu, tad atliek privāto mežu īpašniekiem vismaz saviem mežiem uzlikt nožogojumus.

  8. Žogs Saulkrastu apvedceļa posmā ?!?!? Nu kur var šitādas muļķības runāt ! Varētu padomāt ka tas ir kādā tālā nomalē kur neviens neredz ?!?!?

Draugiem Facebook Twitter Google+