Pasaulē
Citur

Tramps apstrīd kodolvienošanos ar Irānu 16


ASV prezidents Donalds Tramps.
ASV prezidents Donalds Tramps.
Foto – AFP/LETA

ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis izstāties no viņa priekšteča Baraka Obamas laikā noslēgtās kodolvienošanās ar Irānu, ja Eiropas valstis, kas arī to parakstījušas, nepiekritīs atļaut stingrāku kontroli pār Teherānas raķešu programmu un noteikt Irānai paliekošus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu. Šobrīd tādi ierobežojumi noteikti līdz 2025. gadam. Tramps pieprasījis, lai Eiropas partneri atrisinātu šos jautājumus līdz 12. maijam, kad viņš plāno pieņemt lēmumu, vai paturēt spēkā atteikšanos no sankciju piemērošanas Irānai. Teherāna brīdinājusi, ka tā aktivizēs savu kodolprogrammu, ja ar lielvarām noslēgtā vienošanās izjuks.

 

Irānas prezidents Hasans Ruhani tālruņa sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu paziņojis, ka Irānas un sešu pasaules lielvaru panāktās kodolvienošanās nosacījumi nav apspriežami. Ruhani uzsvēris, ka “Irāna neuzņemsies papildu saistības, un ne vienošanās, ne jebkuri citi nosacījumi ar šādu ieganstu nav apspriežami”. Ruhani tomēr paudis gatavību iesaistīties dialogā par citiem jautājumiem, piebilstot, ka “Irāna ir gatava runāt, lai tiktu nodrošināta reģionālā stabilitāte un drošība, īpaši apkarojot terorismu”. Francijas prezidenta pārstāvis paziņojis, ka Ruhani un Makrons vienojušies “strādāt, lai saglabātu 2015. gada vienošanos ar visām tās sastāvdaļām”. “Vienošanās saraušana nozīmētu atvērt Pandoras lādi, un tas varētu izraisīt karu,” teica Makrons, piebilstot, ka, viņaprāt, Donalds Tramps negrib karu. Pēc nesenās vizītes Vašingtonā Makrons atzina, ka viņam nav izdevies pārliecināt Trampu saglabāt Irānas kodolvienošanos.

ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra apliecinājusi, ka tai “nav ticamu pazīmju par aktivitātēm Irānā, kas būtu saistītas ar eksplozīvas kodolierīces izstrādi pēc 2009. gada”.

Vakar Vašingtonā ieradās Britānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, lai sarunās ar ASV amatpersonām, tostarp viceprezidentu Maiku Pensu, mēģinātu pārliecināt Trampa administrāciju neizstāties no kodolvienošanās ar Irānu. Rakstā avīzē “The New York Times” Džonsons atgādina, ka “vienošanās ar Irānu palīdzēja izvairīties no iespējamas katastrofas”. “Ja Irānas līderi būtu izlēmuši veidot kodolarsenālu (2012. gadā), viņiem vajadzētu tikai dažus mēnešus, lai saražotu pietiekami daudz bagātinātā urāna savas pirmās atombumbas izveidošanai. Šobrīd būtu kļūda izstāties no līguma,” uzskata Britānijas ārlietu ministrs.

Eksperti atzīmē, ka ASV vienpusēja izstāšanās no kodolvienošanās ar Irānu pamudinātu Teherānu padziļināt jau esošos kontaktus ar Maskavu un vēl aktīvāk pretdarboties rietumvalstu centieniem stabilizēt situāciju Vidējos Austrumos. Lai pamudinātu Vašingtonu saglabāt Irānas kodollīgumu, Britānija, Francija un Vācija ierosinājušas sākt sarunas par Irānas ballistisko raķešu programmu un tās kodolaktivitātēm pēc 2025. gada, kad beidzas līguma termiņš, un Teherānas lomu karos Sīrijā un Jemenā. Prezidents Ruhani paziņojis, ka Irānai ir atbildes plāni uz jebkādu Trampa lēmumu kodolvienošanās jautājumā un ka ASV nāktos nožēlot lēmumu izstāties no vienošanās.

Džonsona vizīte Vašingtonā seko Britānijas premjerministres Terēzes Mejas tālruņa sarunai ar ASV prezidentu Trampu, kurā viņš uzsvēris savu apņēmību “nodrošināt, lai Irāna nekad neiegūst kodolieroci”.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv