Pasaulē
Eiropa

Tramps NATO samitā: dalībvalstīm izdevumi aizsardzībai jāpalielina līdz 4% no IKP 16


ASV prezidents Donalds Tramps un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis NATO samitā Briselē, 11.07.2018.
ASV prezidents Donalds Tramps un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis NATO samitā Briselē, 11.07.2018.
Foto – LETA/REUTER

NATO samitā Briselē ASV prezidents Donalds Tramps pārējo dalībvalstu līderiem paziņojis, ka viņiem aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2% no IKP, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.

“Prezidenta šodienas uzstāšanās laikā NATO samitā viņš ierosināja dalībvalstīm ne tikai pildīt savas saistības aizsardzībai tērēt 2% no IKP, bet [norādīja], ka viņiem izdevumi jāpalielina līdz 4%,” pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.

Viņa piebilda, ka Tramps vēlas, lai sabiedrotie uzņemas lielāku daļu no kopējā aizsardzības izdevumu sloga, vai vismaz izpilda jau šobrīd solīto.

Atbilstoši pašreizējām militāro tēriņu pieauguma tendencēm tiek lēsts, ka līdz 2024.gadam šobrīd nosprausto mērķi – 2% no IKP – sasniegs tikai puse no alianses dalībvalstīm.

Latvijai aizsardzībai ir jāvelta vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā savukārtai aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Pēc ministra stāstītā, NATO samita pirmā sesija, kurā valstu līderi diskutēja par alianses dalībvalstu jaunu aizsardzības spēju attīstīšanu, noritēja pozitīvi un konstruktīvi, jo tika apstiprināti visi iepriekš sagatavotie lēmumi, kas ir svarīgi Baltijas valstu aizsardzībai.

Rinkēvičs stāstīja, ka diskusijas par alianses dalībvalstu finansējumu aizsardzībai noritējušas nopietni, bet “slēgtā telpā diskusijas drāmas elements nebija tik nopietni jūtams kā publiskajā telpā”.

“Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs,” uzsvēra ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka viņš vairākkārt ir brīdinājis par nepieciešamību palielināt finansējumu Latvijas aizsardzībai, tomēr politiskas diskusijas vēl nav notikušas.

“Noteikti kāds apgalvos, ka grāmatvediski esam izpildījuši savu apņemšanos, tāpēc tagad būtu jādomā par finansējuma novirzīšanu citām jomām. Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kur atbildība par savu drošību ir jāuzņemas pašiem,” pauda Rinkēvičs.

Viņaprāt, diskusijas par Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanu būtu jāsāk, lemjot jau par nākamā gada valsts budžetu, bet tas nenozīmējot, ka aizsardzības budžets būtu jāpalielina jau tuvākajos divos gados.

Saistītie raksti

“Šis ir vēlēšanu gads, kad dzirdēsim daudz solījumu un arī kritikas, bet aizsardzības budžeta palielināšana ir nopietns jautājums. Ja 2015.gadā mēs nebūtu pieņēmuši lēmumu sasniegt aizsardzības budžetu 2% no IKP jau 2018.gadā, bet tikai 2020.gadā, Latvija patlaban notiekošajā NATO samitā nejustos tik labi,” piebilda ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka trešdien Briselē sākās NATO samits, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) un Krieviju.

NATO samits notiek laikā, kad pieaug bažas par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā karadarbībā un kiberuzbrukumiem.

Samitā no Latvijas piedalās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

LA.lv