Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. marts, 2014
Drukāt

Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības

Ordeni

Ar vēlmi kalpot tautai un tēvzemei


Triju Zvaigžņu ordenis. Augstākais mūsu valsts apbalvojums par uzticīgu kalpošanu tautai un Tēvzemei. Viena no mūsu nacionālās identitātes zīmēm, kas cauri laikiem apliecina Latvijas valsts nepārtrauktību kopš dzimšanas 1918. gada 18. novembrī līdz mūsdienām. Otrdien, 25. martā, apritēja tieši 90 gadi kopš Triju Zvaigžņu ordeņa dzimšanas.

Par Latvijā pirmā civilā ordeņa radīšanu 1921. gadā sprieda jau Satversmes sapulce – pēc tam, kad valdība bija nākusi klajā ar Ozola vainaga ordeņa projektu. Kā 1921. gada 7. jūnijā ziņoja “Latvijas Vēstnesis”, ordeni bija plānots pieņemt par godu Latvijas valsts pasludināšanai, apbalvojot izcilus valsts un sabiedriskos darbiniekus, arī ārzemju pavalstniekus. Ordenim būtu astoņas šķiras, tā kavaliera godu varētu piešķirt tikai Valsts prezidents.

Attiecīgo likumprojektu jau bija apstiprinājusi Kara komisija, tomēr augstais nams to 21. jūnijā noraidīja jau pirmajā lasījumā – par balsoja 41 deputāts, pret – 31, bet atturējās 21. Pret civilordeņa nodibināšanu (Latvijā jau kopš 1919. gada 11. novembra, bet faktiski – kopš 1920. gada 11. novembra – pastāvēja Lāčplēša Kara ordenis) bija krasi iebilduši sociāldemokrāti. Deputāti debatēs pat aizrādīja, ka “ordeņi ar demokrātisku valsts iekārtu nav savienojami”. Cilvilordeņa oponenti vēlāk atcerējās deputāta Jāņa Goldmaņa teikto 1920. gadā saistībā ar Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanu: ka Latvijā nav vietas veselai ordeņu hierarhijai, bet nepieciešama tikai kāda goda zīme mūsu karavīriem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+