Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. oktobris, 2016
Drukāt

Latvijas skolu ēdnīcās un bērnudārzos tūkstošiem porciju – atkritumos (45)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Ādažu vidusskolā šodien pusdienās frikadeļu zupa, rīsi ar cūkgaļu saldskābā mērcē un salāti. Skolotājas ēdienu slavē, vairākums skolēnu – arī, taču tik un tā kāda daļa no maltītes aizceļo uz atlieku spaini. Ēdnīcas vadītāja stāsta, ka pārtikas daudzums, kas palicis neapēsts, katru dienu ir atšķirīgs. Šoreiz no tūkstotim bērnu pagatavotā ēdiena atkritumos jānoraksta 4,8% jeb, aptuveni rēķinot, 50 porcijas.

Ādažu skola nav izņēmums, arī viņu netālajiem kaimiņiem Brīvajā Valdorfa skolā tieši tāpat kā katrā Latvijas izglītības iestādes ēdamzālē pēc pusdienām šķīvji nav pilnībā iztukšoti. Valdorfiešu ēdnīcas šefpavāre saka – viņai pienāktos Nobela prēmija, ja zinātu, kā panākt, lai ēdiens nepaliktu pāri.

 

No 25 skolēniem normāli pusdieno pieci

Tā sagadījies, ka abās Ādažu skolās no šā mācību gada ēdnīcā jauni saimnieki. Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe skaidro, ka iepriekšējais ēdinātājs gatavojis sliktākas kvalitātes maltītes, ne vienmēr ēdiens bijis silts, šādus tādus pārkāpumus atradis arī PVD, tāpēc novada pašvaldība ar uzņēmēju līgumu nav pagarinājusi. Jaunais pakalpojuma sniedzējs “Baltic Restaurants” nākot ar citu jaudu un attieksmi – pirmā mēneša laikā ne reizi nav atkārtojusies zupa vai otrais ēdiens. Ja skolēns nevēlas ēst tā sauktās kompleksās pusdienas, kas katram ir servētas uz šķīvja, šeit pastāv arī izvēles ēdienkarte ar vairākiem gaļas un zivs ēdieniem, veģetārās maltītes un deserti, taču tad ir jāstāv rindā un arī maksā tie vairāk nekā 1,42 eiro “komplekss”.

Skolotāji visi kā viens apgalvo, ka bērnu ēšanas paradumi veidojas ģimenē un skolai tur grūti ko mainīt. Ja mājās nav cieņā zupas, salāti, sakņu sautējumi, visticamāk, ka tos bērns neēdīs arī ēdnīcā. Angļu valodas skolotāja Linda Kalniņa novērojusi, ka no 4. klases 25 audzēkņiem normāli pusdieno apmēram pieci bērni. Regulāri paliek neapēstas 17 līdz 18 porcijas – skolēniem ēdiens vai nu negaršo, vai viņi to neatpazīst, jo mājās tāds netiek gatavots. Sporta skolotājas Jeļenas Smirnovas četrklasnieki atsakoties ēst zupu, neesot garšīga, lai gan iepriekš maltīti pat mutē nav ņēmuši.

“Ja izdabātu skolēnu vēlmēm, gatavotu makaronus ar sieru vai pankūkas un vēl siltu mannas biezputru ar ievārījumu,” pasmaida direktore. Līdz šim par pārtiku, kas pēc pusdienām paliek pāri ēdnīcā, skola neesot īpaši ne domājusi, ne analizējusi. “Tas mums vēl jādara,” nospriež D. Dumpe.

 

Puskilograms kartupeļu nedēļā – par daudz

Ādažu vidusskolā no tūkstotim bērnu pagatavotā ēdiena todien 4,8% jeb aptuveni 50 porcijas palika neapēstas. Ādažnieki nav izņēmums, ik dienas Latvijas skolu un bērnudārzu ēdnīcās atkritumos nonāk liels daudzums pārtikas. Foto - Ilze PētersoneĀdažu vidusskolā no tūkstotim bērnu pagatavotā ēdiena todien 4,8% jeb aptuveni 50 porcijas palika neapēstas. Ādažnieki nav izņēmums, ik dienas Latvijas skolu un bērnudārzu ēdnīcās atkritumos nonāk liels daudzums pārtikas. Foto - Ilze Pētersone

“Baltic Restaurants” (“BR”), kas gatavo ēdienu bērniem 35 Latvijas un 43 Igaunijas skolās un bērnudārzos, novērojis, ka pēc pusdienām uz šķīvjiem vairāk paliek pāri cieti saturoši produkti – kartupeļi, rīsi, joprojām netiek novērtēti arī griķi. Skolēni pamaz ēdot salātus, taču situācija kopumā lēnām uzlabojoties, kas varētu būt saistīts ar arvien biežāku gatavošanu mājās un rūpēm par veselīgu uzturu.

Uzņēmuma Ādažu struktūrvienības vadītāja Iveta Meļņikova par vienu no pārpalikumu iemesliem norāda kaloriju daudzumu vienam bērnam, ko paredz 172. Ministru kabineta noteikumi par uztura normām izglītības iestādēs. Nedēļā noteiktais 450 gramu kartupeļu apjoms ir par lielu, tāpat otrais ēdiens, kas tiek pasniegts kopā ar zupu vai desertu, kā to paredz noteikumi valsts dotētajām pusdienām 1. līdz 4. klašu audzēkņiem, ir grūti pievārējama porcija pat pieaugušam cilvēkam, vienā no viesošanās reizēm secinājuši vecāku pārstāvji.

Likumdevējam vairāk vajadzētu koncentrēties uz uzturvērtību, nevis konkrētiem produktiem un to iekļaušanas regularitāti ēdienkartē. Komplektējot pusdienas, skolēniem vairāk piedāvātu svaigus augļus, kas ļautu arī gaļas mērču vietā gatavot augstvērtīgu teļa vai vistas gaļas maltīti, norāda “BR”.

Interesi par ēdienu var veicināt paši pedagogi, “BR” pārstāve kādā Latvijas skolā novērojusi, ka skolotāja pirms pusdienām, kad ēdienkartē bija paredzēts zivs ēdiens, skolēniem pastāstījusi, kā zivs izskatās, kur augusi, no kā barojas, tāpat viņa pievērsusi vairāk uzmanību dārzeņiem, kas bieži vien paliek nenovērtēti. “Kad bērniem produkts nešķiet tik svešs, viņi to labāk ēd,” piebilst I. Meļņikova.

Labākais risinājums tomēr esot plašāka ēdienu izvēle, viņa atzīst, tāpēc uzņēmums ar laiku vēlas ieviest šo iespēju arī kompleksajās pusdienās.

 

Pret izšķērdību – ar audzināšanu

Turpat netālajā privātajā Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā pusdienās uz galda bļodās kartupeļi ar liellopu gaļas mērci un salāti, bet saldākai uzkodai – āboli. Pēc 23 gadiem, kad skolēnu skaits sasniedzis 340, valdorfieši beidzot tikuši pie savas ēstuves, kurā ar uzņēmumu “Divi konsultanti” saimnieko Andis Siliņš. Par šefpavāri viņam izdevies sarunāt Marinu Koho, kolēģi ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi ēdināšanā no līdzīgas skolas Tartu. Pusdienu kvalitātes un apjoma dēļ vecāki gatavi piemaksāt arī valsts dotētajai maltītei, skolēnam līdz 4. klasei tā maksā 2,12 eiro, pārējiem – 2,50 eiro. Ēdnīcu apmeklē 85% audzēkņu.

A. Siliņš norāda, ka bērni ir daudz labāk paēduši un arī pārpalikumu ir mazāk, jo tagad visus ēdienus viņi liek uz šķīvjiem paši. Jau piekto nedēļu katru dienu ir cita maltīte, kas vienā otrā vecāko klašu skolēnā radījusi šoku – kā var būt tik liela ēdienu dažādība!

Uz jautājumu, kā izvairīties no pārtikas izšķērdēšanas, šefpavāre atbild īsi – vajadzīgs laiks un audzināšana, turklāt pēdējais attiecas arī uz vecākiem, kuri jāizglīto no brīža, kad viņiem rodas bērni. Skolā atkal jāizdomā tādi ēdieni, kas palīdz bērniem iebarot veselīgu pārtiku, piemēram, visu mēnesi desertā tika gatavoti dārzeņu pīrāgi ar kabačiem, bietēm u. c., maizi cep bez rauga, bet sāls vietā vairāk izmanto garš­vielas, viņa skaidro. Novērojumi rādot, ka mazāko klašu skolēni ēd labāk nekā lielie, kuriem par ēdnīcā piedāvātā ēdiena kvalitāti bieži vien svarīgāka ir izvēle, tāpēc viņi dod priekšroku tuvējai kafejnīcai. Pašu labāko komplimentu pavārei izteicis kāds 2. klases skolēns – tik garšīgu zupu tikai mana vecmāmiņa prot izvārīt!

Pievienot komentāru

Komentāri (45)

  1. Kur problema?uzklaj zviedru galdu,no pusdienu piedavajuma,Un katrs uzliek,love grib,cik daudz!gadiem raksta,stasta par neapestajam pusdienam!varbut nabadzigajai LV vajadzetu pariet uz rierumu tipa pusdienam?!ka UK,IRL Vai NO,kur skoleni nem kastites lanchu no majam Un viss tiek izests!

  2. Kur problema?uzklaj zviedru galdu,no pusdienu piedavajuma,Un katrs uzliek,love grib,cik daudz!gadiem raksta,stasta par neapestajam pusdienam!varbut nabadzigajai LV vajadzetu pariet uz rierumu tipa pusdienam?!ka UK,IRL Vai NO,kur skoleni nem kastites lanchu no majam Un viss tiek izests!

  3. Pētersone:
    Latvijas skolu ēdnīcās un bērnudārzos tūkstošiem porciju – atkritumos
    ————————————
    KĀPĒC tāda brīnīšanās tādā vecumā?
    Uztraukumam nav pamata, ja skolēnu neapēsto ar gardu muti APĒD …cūkas!!!

  4. Māsica sāli mājās lieto maz ,kad esmu ciemos man vienmēr jāpieber , bet skolā viņa vienmēr pieber sāli . Viņa ir skolotāja , viņas skolā skolotāji nemaksā par pusdienām jo pa pillam paliek bērnu neapēstais . Cik sapratu visiem bērniem maksā pašvaldība .

  5. skatos, ka ne tikai facebook , bet arī šeit , skolotāja Linda Kalniņa dzied slavas dziesmas skolas vadībai.

  6. Starp citu, Ādažu vidusskolas administrācija ir noraidījusi Valdorfa skolas un Igaunijas ēdinātāju pieeju ēdināšanā. Cik zinu, jaunais ēdinātājs to ir piedāvājis. Varbūt tad tik daudz ēdienu neizsviestu.

  7. Ēdienu svieda ārā galoniem, jo bija drausmīga kvalitāte. Pēdējos gados bija nomainījušies vairāki ēdinātāji ar milzīgiem skandāliem no vecāku puses. Protams visvienkāršāk vainot vecākus,kuri ”nemāk” audzināt un ”ēdināt” savus bērnus.

  8. Lai dzīvo lētākais piedāvājums! Slava iepirkuma speciālistiem, kuriem pašiem tas viss nav jāēd!

  9. Rakstā pieminēto skolu skolēniem ir paveicies! Rīgas klasiskajā ģimnāzijā ēdienkarte atkārtojas katru nedēļu. Reizi nedēļa piemēram ir ‘makaroni po flocki’, pārvārīti makaroni no kuriem vēl arī tek eļļa. Jābūt lielā badā , lai ko tādu apēstu! Izlasot šo rakstu ,saprotu, ka vajadzētu kaut ko mainīt!

  10. Viss atkarīgs tikai no ēšanas paradumu ieaudzināšanas ģimenē. Elejas vidusskolā ir bērni, kas principā neēd, bet parasti 30 % pienāk un prasa papildporcijas. Iespējams tāpēc, ka laukos bērni vairāk uzturas svaiga gaisā. Vēl attiecībā uz mazajiem- daži pa starpbrīdi var pievārēt tikai zupu. Kur nu laiks vēl otrajam. Bet -pēc normām- jābūt diviem ēdieniem. Vai visi lielie tiek galā ar divām porcijām? Viņam vajadzētu divas ēdienreizes, nevis tempā štopēt iekšā. Ja ir kārtīga gaļas zupa- kāpēc būtu vēl jābūt otrajam? Bet pēc normām paredzēts- nu taisām ar. Tērējam naudu. Bet ieliekot zupā kreftīgākus produktus- pietiktu ar to vien. Par aukstu ēdienu- majās pie galda var uzlikt pa taisno no plīts ģimenei- trīs , četri cilvēki. Uzklājiet vienā momentā galdu 100 cilvēkiem……. vēl- ēdiena cena 1,42. Darbinieku algas cēlušās, elektrība u.t.t…….. CIK atliek? Sāls normas samazinātas- jā, jā esam pieraduši mājās bērt uz nebēdu. Skolā tā nav- lūk te arī “negaršīgi”

    • Pilnīgi piekrītu, ka ar tām normām nav kaut kas kārtībā, 90 – tajos strādāju lauku sākumskolā. Ēdienu mums gatavoja pašu saimnieces un mēs vienojāmies, ka būs zupa un saldais. Zupu lika lielās bļodās uz galda un katrs varēja liet cik grib. Ēda pilnīgi visi bērni un toreiz brīvpusdienas bija tikai retajam. Neatceros, ka kāds būtu žēlojies par negaršīgu ēdienu. saimnieces gatavoja lieliski, visi bija paēduši un apmierināti. Nekas daudz pāri arī nepalika. Varbūt vajadzētu ļaut skolām pašām izvēlēties ēdināšanas kārtību, nevis balstīties uz kaut kādām mistiskām normām un sponsorēt ēdināšanas firmas.

  11. Sunīšu patversmēm nogādāt! Vai viņi paši pat paņemtu. Skola attiecīgi būtu atbalstītāja patversmei. Ulubele piemēram.

  12. Biju vakar Ogres pamatskolas ēdnīcā, kad bija “paēduši” 1-3.klases skolēni. Porcijas- zupa, otrajā kartupeļu biezenis ar mērcīti. dzeramais. Teikšu tā -pēc daudzuma jebkurš bērna var to apēst, neapēdama pēc lieluma tā nav. BET var teikt 98% bija NEIESĀKTS, PAŅEGĀTS ēdiens! Derētu bērnu vecākiem biežāk atnākt uz ēdnīcu un apskatīties, cik un kā viņu atvasītes apēd ēdienu, par kuru paši no sava maciņa reālo naudu nemaksā. Vēl kas, esmu tur ēdusi, tur ēdienu taisa garšīgi, daudzveidīgi, ja nepietiek vari vēl paprasīt. Ģimenēs bērni laikam tikai uz makaroniem un cīsiņiem tiek turēti, ne pieradināti pie veselīga un daudzveidīga ēdiena. Skolēni neciena ēdienu un pavārus.

    • Bērni nav cūkas ,kas visu izēd Iedodiet tam ķēmam Apinim un bijušajam veselības ministram paprovēt pēc mammas teiktā ,var secināt ,ka pati gatavo ‘dienu no jebkādiem piedāvatajiem “”mēsliem””

  13. Visnepateicīgakais darbs ir strādat ēdinašanā, jo nekad nebūs tā, ka visiem garšos. Mēs gan varam palielīties Ādažu bērnudārzā, jo mums vecaki ir pat jautājuši receptes, jo lūk bērnudārzā ir garšīgi.
    Sastādot ēdienkarti vienmēr piedomājam pie tā, lai ēdienu salikums būtu tāds, ka ja gadījumā bērniņš neēd vienu no tiem, tad otrs būs visiem pa prātam. Tadejādi visam var rast risinājumu. Varbūt mums nav tik plašs ēdienu klāsts, kā Valdorfa skolai, bet mes cenšamies biežāk gatavot to, kas bērniem garšo.

  14. Es saprotu, ka ir skolas, kur ēdināšanas uzņēmumi gatavo garšīgi. Bet izrietot no tā, ka tagad skolās ir milzigi ierobežojumi uz pārtiku utt, tad laikam daudzas skolas ēdināšanas firmas izceļas ar savu ne-radošumu. Kad jautāju savam bērnam, ko viņš ēdis skolas pusdienās, tad dzirdu atbildi – griķus, griķus, griķus. Vienu laiku izveidoju pierakstus, sanāca tads rezultāts: pirmdienās, trešdienās, piektdienās griķi ar mērci, otrdienās, ceturtdienas – rīsi un kartupeļi. Vai otrādi. P.T.PK.- rīsi. Protams, ka bērns atnak no skolas un saka, man tie griķi/rīsi pieriebušies līdz mielēm. Viņš man visu ēda. Kādreiz griķi ar maltās gaļas mērci bija vismīļākais ēdiens, tagad virsū neskatās. Arī zupas ar prieku ēd, bet sūdzas, ka skolā reti dod. Tāpēc bērns lūdzas, lai dodu iespēju pirkt pašam – stav rindā un izvēlas ko ēdīs. Protams sanāk dārgāk, bet viņš vismaz ĒD.

  15. Tad jau arī notiek tas, kas notiek, te leģendas stāsta par n- to cūku nobarošanu, kur paliek atkritumi, vai tad veselās porcijas, neaizskartās nevar kādam pensionāram atdot, tas ar gardu muti apēdīs, bet nē- visu cūkām, maizi, kartupe’,us, cīsiņus….

  16. Mūsu skolā dod Polijas ābolus, bet Latvijas laikam nevienam nav vajadzīgi.

  17. Vasarā biju ar bērniem ģimeņu nometnē kādā internātskolā. Ēdieni bija, hm, diezgan bezgaršīgi. Vecāki reizēm atstāja uz šķīvja vairāk nekā bērni un gāja pēc desām uz tuvējo veikaliņu.

  18. Labaak visos beernudaarzos buutu briivpusdienas!Mazaaki beerni tomeer neaizies tos ccipsus pirkt u.tt A tur pannirgaajas,ta man briivpusdienas,metu misenee u.tt Isteniba ne jau berni negrib est,bet taja vecuma ir bara instinkta domassana jauniesjiem.Ja draudzene needis,pateiks ka negarssigi u.tt tad parejas ari neediis kaut garssigi un gribes.Tapat,meitenes ir slimas ar savu svaru,visas tievas baidas est,doma ka uzresnes u.tt Ccalji gan parasti rij uz nebeedu ka cuukas.

    • Nu es savam tieši jautāju – varbūt klasē ir kāds bērns, kas ņirgājas par ēdienu. Vai kāds ņergājas pa šķīvi? Nē, neesot. Pirmajā klasē tiešām nav tas spiediens no klasesbiedriem – tas negaršīgs, vai tas fuj. Neēd vini un viss. Es dodu klāt bērnam pusdienu kastīti. Bet tie papildus izdevumi. Skaitās, ka brīvpusdienas, bet realitātē nav.

  19. Nu, ar jaunajām normām – ēdiens ir pliekans, porcija par mazu. Tā kā dzīvojam netālu no skolas, mans bērns nāk uz pusdienām mājās. Paēd un iet atpakaļ uz skolu. Mazais bērnudārzā ēd kārtīgi, viņam ir trīs ēdienreizes.
    Ēdiens aiziet atkritumos, jo bērniem negaršo un viss.

  20. Nu nezinu. Mans bērns pirmklasnieks. Bērnudārzā ēda visu, zupas ieskaitot. Pat papildporcijas prasīja. Tagad pirmajā klasē, jautāju, ko ēdis, saka, ka to neēd, to neēd. Kāpēc? Esot negaršīgs. Nesaprotu, kas pēkšņi noticis. Varbūt tiešām negaršīgs. Un vēl ļoti maz laika paēšanai, nepaspēj.

  21. Vainīga ir tikai vienīgi ģimene, kur bērns nav radināts pie normāla ēdiena. Pelmeņi, cīsiņi, makaroni, kečups tas labākajā gadījumā tiek atvēlēts, ja vispār ledusskapis nav tukšs. Mātes slinkas, atrunājas, ka jāstrādā. Tad ko gādā bērnus, ja nevīžo tos aprūpēt. Traki ir tur, kur šķirtas ģimenes. Mātītes tik izsūc tēvus, bet naudu tērē savām vajadzībām.

  22. Piemēram mūsu pansionātu baro V.Dombrovska sievas ēdināšanas uzņēmums,dažs labs saimnieks pat savām cūkām tā nevāra,ja ir rīsi tad tie ir cieti,griķi tāpatās,tāpat kartupeļi,par zupām labāk nerunāsim,kad bija sava virtuve,vis bija OK,kāds uzsūtīja inpekciju un čau.

  23. Tagat jsu vecaki dod nsudu lidz un berni ēd tikai čipšus un kolas dzer.vajadzetu pienemt likumu,ka starbridi nevar skriet uz veikalu pirkt ko ēdamu. Ko tas deva,ka skolas nevar kolas tirgot un ari čipsus. Tapat aiziet veikala noperk.

  24. cik zinu, tad tagad vairs ēdienam nepievieno ne sāli, ne cukuru, tāpēc tas ir bezgaršīgs. Nedomāju, ka daudzi pieaugušie ēstu pilnīgi visus ēdienus, kādus dod skolas ēdnīcā. Es domāju, ka atlikumi ir arī restorānos un maksas ēdnīcās, tā kā nevajag te taisīt ažiotāžu, bet rūpīgāk domāt par efektivitāti, ko pagatavot otrā dienā no neapēstā (kā mēs mājās to katrs daram), aptaujāt bērnus, ko viņi vēlas, kas garšo, kas negaršo, vairāk tais”it to, kas garšo, jo tad nebūtu jāmet ārā produkti, bet visiem būtu prieks, un beigt viņiem uztiept visādus ES standartus.

  25. kad ēdiens ir silts un garšīgs, bērni ēd ar prieku, cita lieta, ja tas ir auksts un negaršīgs. Elementaŗi.

  26. Var būt vajag pamēģināt gatavot garšīgāk.Nez kāpēc pagājušo gadu bērni pirka zupas,otros ēdienus kafejnīcās un izēda.Konkrēti Rīgas 6 vidusskolā berni žēlojas ka puzdienas ir aukstas-nu ko tad grib lai viņi ēd aukstu ja elementāri uzsildīt nevar.Mans bērns pagājušo gadu pirka pusdienas skolas kafeinīcā-teica garšīgs un silts ēdiens.Sogad vēl ne reizi nav pateicis ka bija ēdams-var jau būt ka garšotu ja būtu silts ēdiens.

  27. Strādāju skola otro gadu, esmu šokā par tur notiekošo. bērni vienkārši nenovertē to,ko dod par velti…ēdinu ko gatavo pēc īpsi viņiem sastadītām proporcijām sauc par s…du

  28. kur nonāk barība? tur tādas cūkas varētu nobarot ! būtu atgriezeniskā saite!

  29. Pēdējās muļķības. Ne vienmēr vecāki vainīgi,bērniem dažreiz pašiem visādi untumi uznāk. Piemēram,manējie kad bija mazi kaut visās ēdienreizēs ēda putras visu ko,vienā dienā izdomāja,ka negaršo un viss. Pieaugušajiem jau arī negaršo visi produkti,tāpat arī bērniem. Vēl viņiem ir ļoti laba iztēle,ja ēdiens atgādinās kaut ko pretīgu,neēdīs. Pie tam par zivs kvalitāti skolās un bērnu dārzos vēl var pastrīdēties,jo viņi man liekas gatavo tikai tās pretīgās pangasijas,kas nu tiešām nav veselīgas,nedz arī garšīgas.

  30. ir jābūt dažādībai un izvēlei kā normālā ēstuvē, nevis kā cietumā “zupiņa, otrais un kompots”. Šodien arī mazs bērns skaitās cilvēks. Savukārt, par atlikumiem ir jādomā un tie jāplāno, kur tos savlaicīgi tos likt. Ir patversmes, zupas virtuves, kā arī ir dzīvnieki un lopiņi. Āfrikas bads nav nekāds arguments, mēs dzīvojam Eiropā

  31. Skaidra lieta- viss taču nāk no ģimenēm, lai kā ari tiktu meklēti vainīgie citur! Ko bērns mājās nav ēdis, to neēdīs arī citur! Un vēl kāds % pierakstāms uz klases vecuma grupu. 7.-8.klasnieki solidāri neēdīs neviens, ja kāds skaļi nopaļā ēdienu. Tā teikt- lai nebūtu “lūzeris”, jo skolēni nežēlīgi izturas pret atšķirīgajiem. Te nu bērnam jābūt stiprai personībai, lai pateiktu, ka tas, ko daudzi neēd, tomēr ir garšīgs.

  32. Jā bagāti vecāki bērnus ar čipsiem izlutinajuši
    Vienkārši tā ir un viss .mājās tāpat visi līdz pēdējai kripatai nenoēd vuenkarši iebojājas sskalst sspelē apetīte cita iegādatie produkti neēdami pārsāliti parpiparoti uc braķi .kadreiz laukos bij cūkuspainis un kūtiņa vistass lopi tie izšķiroja a tagad mizkaste par kuru vel piedevām jamaksā

  33. Izlepuši,- nav badu redzējuši!!! Visa vaina vecākos!!!

    • un paldies Dievam, ka badu nav redzējuši. Gluži vienkārši jābūt iespējai izvēlēties ēdamo un tā daudzumu. Nu neēd mazmeita miltu mērces, bet latviešu pavāri bez tās nu nekādi nevar. Tad vienīgā izeja – apēst tās pāris karotes griķu vai rīsu bez mērces, un pārējo atstāt.

    • Nosēdināt tevi pie šķīvja ar samazgām, kuras negaršo, un spiest ēst katru dienu. Ja skolotāji saka, ka garšīgs, tas neko nenozīmē. Ļoti liela nozīme ir tradīcijām, kuras piekopj katra ģimene. Manā ģimenē vienmēr bija svaigi augļi un dārzeņi, neko marinētu neēdām, arī salāti vienmēr bija svaigi un kraukšķīgi nevis sasulojuša viendabīga masa. Ēdnīcās cik es atceros, un ko mani bērni arī saka – makaroni, kartupeļi, rīsi, griķi pārvārīti putrā, mērces, kas negaršo pēc nekā un sausa pārcepta vai pārvārīta līdz nejēgai gaļa, par zivīm nekomentējot. Tāpēc savas sarunas par badu vari ņemt atpakaļ. Ja mans bērns negrib to cūkēdienu ēst, viņam tas nav jāēd. Nepažēlošu naudu, lai bērna vēderā būtu patīkams acij un mutei ēdiens un bērns laimīgs.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.5
Alūksne +1.6
Daugavpils +6
Saldus +6
Liepāja +6.6
Jelgava +6
Ventspils +5.5
Limbaži +3
Madona +4
Rēzekne +3
Draugiem Facebook Twitter Google+