Pasaulē
Eiropa

Tūkstošiem skolēnu Vācijā protestē pret politiķu pasivitāti cīņā ar klimata izmaiņām0


Berlīne.
Berlīne.
Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Papildināta visa ziņa pl. 21:16.

Desmitiem tūkstošiem skolēnu un jauniešu piektdien Vācijā, Polijā, Francijā, Norvēģijā un citās valstīs pulcējušies uz protestiem pret politiķu pasivitāti cīņā ar klimata izmaiņām.

Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem sapulcējušies vismaz 5000 skolēnu, kas piektdien neapmeklēja skolu, lai piedalītos protestos.

Plaši apmeklētas bija arī demonstrācijas Hamburgā, Frankfurtē un citās Vācijas pilsētās. Skolēnu plakāti vēstīja “Klimats tagad, mājasdarbi vēlāk!” un “Planētas B nav”.

Varšavā aptuveni 1000 skolēnu nobloķēja vienu no pilsētas lielajiem krustojumiem, bet Parīzē demonstrācijā piedalījās aptuveni 15 000 aktīvistu.

Protesti notikuši vairāk nekā 120 valstīs.

“Mēs visi esam vienā laivā,” vēstīja protestētāju plakāts Madridē.

“Pienācis laiks mums visiem pretoties masveidā. (..) Mums ir sajūta, ka daudzi pieaugušie vēl nav pilnībā sapratuši, ka mēs, jaunieši, nespējam pašu spēkiem vien apturēt klimata krīzi,” teikts laikrakstā “Sueddeutsche Zeitung” publiskotajā rakstā, kura autores ir 16 gadus vecā zviedru skolniece Grēta Tūnberga un vācu aktīviste Luīza Neubauere.

Viņas uzsvēra, ka cīņa pret klimata izmaiņām ir visas cilvēces uzdevums.

Tūnberga ir “Piektdienas nākotnei” protestu iniciatore. Meitene pagājušā gada augustā sāka vienatnē protestēt pie Zviedrijas parlamenta ēkas Stokholmā, atsakoties apmeklēt stundas līdz pat 9.septembra vēlēšanām un aicinot valdību pildīt Parīzes klimata vienošanās prasības. Pēc vēlēšanām viņa turpināja savu streiku tikai pa piektdienām. Pamazām vien Grētai pievienojās skolasbiedri, skolotāji un citi līdzīgi domājošie, un pa šo laiku viņas paraugs pamudinājis uz klimata protestiem un solidaritātes gājieniem jauniešus arī daudzās citās valstīs.

“Klimata izmaiņas nerespektē robežas, klimata izmaiņas kādā brīdī kļūs neatgriezeniskas. Tādēļ mums kaut kas ir jādara tagad,” sacīja viens no protestētājiem Berlīnē.

“Skolēni saprot, ka nav jēga iet uz stundām, ja viņiem nav nākotnes,” piebilda 21 gadu vecais students.

“Jums sāk izbeigties attaisnojumu, mums sāk izbeigties laika,” vēstīja viens no plakātiem. “Klimats mainās, kāpēc jūs nemaināties?” lasāms citā plakātā, kurā uzrunāti politiķi.

Vēl citos plakātos problēmai pieiets ar zināmu humora devu vai draudēts pieaugušajiem nākotnē atņemt pensijas, ja viņi neuztvers jauniešus nopietni.

Monpeljē, Francijas dienvidos, vairāki jaunieši bija ieradušies uz demonstrāciju ģērbušies tikai apakšveļā un vīnogulāju lapās. Savukārt Oslo viens no protestētāju plakātiem vēstīja, ka “Zeme drīz būs karstāka par jaunu Leonardo di Kaprio”.

Stokholmā uz demonstrāciju bija sapulcējušies aptuveni 4000 cilvēku. Uzrunājot viņus, Tūnberga norādīja, ka pasaulei draud eksistenciāla krīze, ja ogļskābās gāzes emisiju 20 gadu laikā neizdosies samazināt uz pusi.

“Mēs sāksim ķēdes reakciju, kas būs ārpus cilvēces kontroles. Laika paliek arvien mazāk,” brīdināja Tūnberga.

Skolēnu protestiem ir izdevies aktualizēt klimata jautājumu, un daudzas tradicionālās politiskās partijas pēdējos mēnešos ir pievērsušās šim jautājumam un citām vides problēmām. Eirobarometra aptauja liecina, ka klimata jautājums pašreiz ir viens no aktuālākajiem jautājumiem starp ES vēlētājiem, tālu neatpaliekot aiz ekonomikas un migrācijas jautājumiem.

Berlīnē jauniešu protestos piedalījās arī organizācijas, kas pārstāv vecākus, ārstus, zinātniekus, uzņēmējus un citu profesiju pārstāvjus.

2015.gadā noslēgtās Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas.

Taču daudzi zinātnieki un klimata aktīvisti apgalvo, ka ar to nepietiks un jāizvirza ambiciozāki mērķi.

Demonstrācijā Prāgā aktīvisti aicināja visus, kam ir tiesības balsot, balsot par klimatu, nevis naudu. Čehijā kopumā notika vairāk nekā 15 demonstrācijas.

Parīzē aptuveni 100 aktīvisti vienā no pašvaldības ēkām noņēma no sienas Francijas prezidenta Emanuela Makrona protestu. Viņi plakāti vēstīja, ka no fosilās degvielas ir jāatbrīvojas, nevis tā jāfinansē.

Vācijā vairākas vietnes “YouTube” zvaigznes aicināja kancleres Angelas Merkeles atbalstītājus balsot pret viņas koalīcijas partneriem.

“Mūsu planētas neatsaucamā iznīcība, diemžēl, nav abstrakts scenārijs, bet pašreizējās politikas paredzams rezultāts,” apgalvoja “YouTube” zvaigznes.

LA.lv