Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. jūlijs, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Gružus paslaucīsim zem paklāja, un miers (20)

Foto - LETAFoto - LETA

Koru vadītāji XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta "Manā dziesmā tu..." laikā Mežaparka Lielajā estrādē.

Nupat kapusvētku laikā apmeklēju bērnības pusi. Tur man joprojām daudz paziņu. To skaitā ģimene, kuras tagad visnotaļ cienījamajai atvasei agrā jaunībā gadījies saskrieties ar likumu. Ne gluži vissmagākajā pakāpē, kad jāsēž cietumā, tomēr no biogrāfijas dziesmas neizsvītrot mazliet izplūdušo pantiņu. Tas pieskaitāms jomai, kuras mēdz dēvēt par aizplīvurotām: nav līdz galam skaidrs – jauniņais grēkāzis patiešām bijis nevainīgs un sods draudējis tikai fatālas apstākļu sakritības pēc vai arī viņam paveicies laimīgi izsprukt no lielām nepatikšanām. Kaut gan pirms liela strēķa notikušo neviens vairs skaļi nepiemin, tā joprojām ir slidena vieta sarunās ar ģimenes locekļiem. Jālaipo gluži kā pa mīnētu taciņu un labi jāizvēlas ik vārds, lai teikumi nesaturētu slēptus mājienus par skaisti koptās sētas saimnieka miglaino pagātni. To sargādams, pats vairākas reizes atsacījies kandidēt vēlētos amatos: negribas nonākt jautājumu krustugunīs, viņam tie šķiet aizvainojoši.

Kāpēc es to stāstu? Manuprāt, dzīve piespēlējusi paralēli ar starpgadījumiem nesen notikušajos Skolēnu dziesmu un deju svētkos. It kā vajadzētu noskaidrot bērnu masveidīgās ģībšanas iemeslus Mežaparka estrādē, taču… Nu, varbūt labāk ne – kad padomā, cik milzīgs darbs ieguldīts svētkos un cik skaists par spīti visam bija kopīgais iznākums. Ja tagad atvēzēsimies mest akmeņus organizatoru virzienā, traumas gūs arī dalībnieki, saka izmeklēšanas kušinātāji, – bērniem svarīgi atcerēties labo, dzīvē tāpat negāciju pietiek. Arī daudz nopietnāku problēmu. Šos gružus paslaucīsim zem paklāja, un miers. Pieredze taču ir: lai atceramies iepriekšējos svētkos trakā svelmē notikušo deju lieluzveduma koncertu Daugavas stadionā. Arī toreiz daži bargā tonī pieprasīja gan izmeklēšanu, gan Skolēnu dziesmu un deju svētku koncepcijas dziļāku vērtējumu un pat revīziju. Bet Izglītības un zinātnes ministrijā labi zināms, ka uzstājīgo koriem mūžiņš nav garš – pasprēgā, apklust un aizmirst. Šovasar, šausminoties par samaņu zaudējušo koristu skaitu, neviens pat nepieminēja organizatoru staigāšanu pa bērnu drošības ievērošanas naža asmeni iepriekšējos svētkos pirms pieciem gadiem.

Taisnību sakot, Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatori ir maz apskaužami ļaudis. Viņu sakrālais pienākums – rūpēties par latviešu dziesmu svētku tradīcijas sakņošanu jaunajā paaudzē – un “mazajiem” svētkiem jāizskan pārliecinošā atskaitē, ka strādāts vērienīgi gan dalībnieku skaita pieaudzēšanā, gan apgūtā repertuāra snieguma izpausmēs. Ja šajā ziņā viss ir bijis godam, tad nevajadzētu tik ļoti baidīties nosaukt īstā vārdā kļūdas, vainojot mistiskas “bezskābekļa kabatas”, kuru daudzināšana šajā gadījumā pamatīgi samulsinājusi fiziķus.

Šajās dienās solīts notikušā publisks izvērtējums. Gribas cerēt uz skaidru valodu. Tā varētu būt maza paraugstunda Latvijas politikā, kur lielā cieņā ir dažādu noklusējumu un izvairību “tumšās kabatas”.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. BERNADOTI- NETIKLI LOPI ! Atbildēt

    Nav brīnums, ka Zviedrijas armijā plaukst gan pederastija gan pedofīlija, tāpēc jau zviedreļu augļotāji apzog Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bērniņus un izmerdē tos…

  2. Tests par dzīvošanu. Izvēle: a) reālā pasaule, b) jauka pasaule. Skarbā vai iedomu pasaule? Vai kā saka: nevar noķert zivi, nesaslapinot kājas. Jo vairāk cilvēku piedalās kādā pasākumā, jo vairāk būs tādu, kam kaut kas atgadīsies. Kā kādreiz stāstīja viens mans paziņa, kas dienējis padomju armijā: katrās lielākās mācībās vismaz 10 karavīri gāja bojā. Iemesli visdažādākie: pakļūšana zem mašīnas, neveikla rīcība ar ieročiem, pašnāvība. Dziesmu svētki nav armija. Taču varbūtības teorija visur darbojas vienādi: jo vairāk cilvēku sanāk kopā, jo lielāka varbūtība, ka kaut kas atgadīsies.

    • nemelo, smerdeli, tava riesana ir tikai ar 1 merķi-nomelnot dizo PSRS armiju, kura no tevis būtu izveidojusi cilveku, ja tu bnebūtu veca, indes un atkritumu pilna baba, kura ne bijusi armija, ne kads no armijas kadreiz iekniebis tava ļenganaja pakaļa:)) Katrās mācības gaja boja vismaz 10 cilveki:)) Tgada tu redzi, kāpec Volstriotas-Pentagona mēsliem taisa virsu katrs suns? Jo tie tur tadus plānpratiņus ka tevi riešanai:))))))) Sen gan nebiju ta smējies, tāpēc piedodu.

      • “diženā” krievu armijā. Paldies par rīta joku. Izlasi grāmatu “putina krievija” varbūt nokritīs rozā brilles par pagājušo laiku burvību

    • Galvenais, ka visi bērni jau vakarā – sveiki un veseli. Nezinu, kas tur būtu, ko cepties. Daudz vairāk negadījumu tajā pašā laikā notika ar bērniem, kuri nemaz nepiedalījās šajos Dziesmusvētkos – lūzumi, suņu sakodumi, infekcijas slimības.. Bet nē, jārunā tikai par koristiem. Dubulta morāle, Starp citu, Daugavas stadionā bija tiešām reālas traumas, bet tās nevienu neuztrauc nezkapēc. Nostrādāja psihozes izraisīta dubultā morāle. Un tas nostrādāja pat sakarīgu žurnālistu prātos.

  3. Lielisks repertuārs, izpildījums, dinamika un atmosfēra – precīzākais raksturojums 2015. gada Dziesmusvētku noslēguma koncertam. Ja kāds tajā nav bijis, bet grib izteikties, ko padarīsi. Un, jā,, ģibšanas iemesli ir jānoskaidro. (Taisnības labad jāpiebilst, ka tā gan nebija masveida. Viismaz salīdzinot ar citiem svētkiem. Masveida bija psihoze, jo kliboja krīzes menedžments). Par bezskābekļa kabatām – cik gudri pajautāsi, tādu atbildi saņemsi. Neviens neapšauba, ka stāvot lielā pulkā un dziedot (t.i. – kampjot gaisu un izdalot co2), var rasties zināms retinājums. Vismaz dalībnieki augšējās rindās atzina, ka bijis tāds kā bezgaiss. Un patiesībā – izejiet ārā sutīgā vasaras dienā – gāzīs no kājām bez visām kabatām.

    • Tas tiešām ir nožēlojami ,ka VISLATVISKĀKĀ ( vai tā ir ? ) avīze pat ne ar vienu teikumu neinformē lasītājus par L. Grantiņa apcietināšanu, iespējamu piekaušanu un turēšanu necilvēcīgos apstākļos !Tas tiešām ir smags cilvēktiesību pārkāpums un tik cūcīga avīzes klusēšana !NOŽĒLOJAMI UN PRETĪGI !

  4. Par visu uz estrādes notiekošo atbild režisors. Pirmoreiz skolnieku svētkos piedalījos 1989.gadā. NEVIENS nenoģība, jo bija tik interesants repertuārs, ko gribējās dziedāt vēl un vēl. Kori mainījās uz pakāpieniem skriešus, tur nebija jānīkst bez dziedāšanas ne minūti. Viss koncerts ilga mazāk nekā 2 stundas. Jā, pašās beigās mēs esot bijuši kopā ap 10 tūkstoši. Kur ir šīgada ģībšanas režisore? Kāpēc tik pliekans repertuārs? Kāpēc netika laikus mainīti kori? Kāpēc appelējušās Paula dziesmās ģība visvairāk, režisore, Zīveres kundze? Cik ir jūsu honorārs par šo haltūru?

    • Neviens nenoģība? Es gan atceros krietni citu ainu 1989.gadā.

    • Tikai nekādas staigāšanas. Labi vēl atceramies 2013. gada pieaugušo Dziesmusvētkus, kas ilga 6.5 stundas, un vismaz 2 no tām kori tikai staigāja pa podestiem. Brīnums, ka statītāji neapģība, jo piecelties un iziet nedrīkstēja, lai neaizsprostotu koriem ejas. Briemīgi tas bija un repertuārs arī bija salasīts un piestampāts.
      Un kas par skraidīšanu – pa podestim skaidīt nedrīkst, tas bērniem bija pateikts. Manējā ar svētkiem ir apmierināta. Prasīju par repertuāru – nav un nav nevienas nemīlētas dziesmas. Iesaku pieaugušajiem nedramatizēt un nesagandēt bērniem prieku par padarīto – “neizliet ūdeni kopā ar visu bērnu”. Tas attiecas arī uz Zīles kundzi.

    • Cik daudz gudro par Dz. sv.,ja repertuāru uzskata par sliktu,tad nu es nezinu kādam tam cilvēkam jābūt,tad liekas,ka skaidrs par personības intelekta pakāpi…
      Dažiem paliek slikti…koncerts jāpārtrauc…..slikti režisori…..kauns par Tevi īstenais latvieti…

  5. viss kārtībā, ak cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībāāāāā….

  6. Par kādu atklātību tiks runāt,ja sašnore Helsinki-86 dibinātaju,Trīszvaigžņu ordeņa kavalieri,piekauj,bet ne latviskajā presē,ne krievu presē nav pat informācijas putekliša par šo neordināro notikumu.Absolūts organizēts informatīvais vaakums un ir tikai naivuļu sapņi par kaut kādu atklātību un demokrātiju.Viss notiek parasto totalitāro režīmu ierastā kārtībā.

  7. Ir ģībuši un ģībs ne tikai šajos svētkos un ne tikai skolēni. Svētku laikā vienmēr ir ballējušies un tāpēc ir noguruši un neizgulējušies. Saku no pieredzes.

  8. Latviešu valoda ir ļoti lakoniska un precīza. Taisni apbrīnojamam jābūt talantam, lai tik gari un miglaini stāstīt neko! Kāds draugs? kā sašmucējies un kādā sakarā ar bērnu dziesmu svētkiem? kas pirms pieciem gadiem? ko jāpasaka, ko jāpēta? kāds fiziķiem sakars ar to? Jā bērniem ir slikti, tad jāstopē svētkus un jāmeklē vainu un vainīgos – viņi noteikti ir!

  9. Šo gadījumu nedrīkst nenoskaidrot. Ģībstoši bērni masveidā tas jau ir terorisms, tikai kurš ir TERORISTS? Ir jāpieņem pats ļaunākais un nekas, ja izrādīsies, ka iemesls ir bijis cits, bet jāsāk tieši ar visļaunāko pieņēmumu, īpaši, ja tam IR IEMESLI…..

    • Divaina bija tā ģībšana. Redzēju video, kur bērniem palika slikti tieši deju kolektīvu uzstāšanās laikā, kamēr koris sēdējā. Sēdoši cilvēki nekad neģībst. Un tie simptomi…drebuļi, trauksme, galvassāpes- tie nav ģībšanas simptomi. Ceru, ka rūpīgi izmeklēs. Lai gan, ko tagad vairs var notestēt, viss novākts, ūdens aizvests, ēdieni izmesti. Gan jau ripinās uz slodzi, kā jau ir mēģinājuši to darīt. Lai gan jā – 3 negulētas naktis arī dara savu.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+