Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. janvāris, 2014
Drukāt

Turpina pieaugt izceļotāju skaits no Latvijas (23)

Foto - LETAFoto - LETA

Cilvēku rinda starptautiskās lidostas "Rīga" izlidošanas terminālī.

Izceļotāju skaits no Latvijas, īpaši uz ES dalībvalstīm, turpina pieaugt, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegtie dati ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.

Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no tiem vairāk nekā 200 000 no Latvijas izbraukuši pēdējo desmit gadu laikā, sacīts ziņojumā. ĀM skaidro, ka tie ir aptuveni dati par 2012.gadu, jo pastāv atšķirība starp Iedzīvotāju reģistra, ārvalstu iestāžu sniegto informāciju un pārstāvniecību aplēsēm.

Pašlaik lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā.

ĀM par svarīgu ārpolitikas rīcības virzienu atzinusi sadarbību ar diasporu, proti, veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt tās saikni ar Latviju un latvisko identitāti un stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs.

Diasporas politikas mērķis ir ne tikai atbalstīt tautiešus ārzemēs, bet arī izmantot viņu potenciālu, plašāk iesaistot zinātnes, ekonomikas un kultūras jomā, veicinot Latvijas valsts attīstību. 2013.gadā ĀM sadarbībā ar citām valsts institūcijām iezīmējusi un īstenojusi četrus rīcības virzienus – veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt diasporas saikni ar Latviju un latvisko identitāti, stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā, atbalstīt tos, kas vēlas atgriezties Latvijā.

2013.gadā stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, paplašinot iespējas iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot citu valstu pilsonību. Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs sniedz informāciju par jaunajām iespējām un kārtību, kā arī pieņem pieteikumus Latvijas pilsonības reģistrācijai. No šī gada Latvijas vēstniecībās Kanādā, ASV, Īrijā un Lielbritānijā tiks izveidotas četras papildu amata vietas darbam ar diasporas jautājumiem.

Valstīs, kur prognozējams liels skaits pilsonības reģistrācijas pieteikumu un kurās nav Latvijas vēstniecību, piemēram, Jaunzēlandē, Austrālijā, Brazīlijā un Venecuēlā, ĀM sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) šajā gadā plāno izbraukumus uz diasporas valstīm, lai nodrošinātu pasu un personu apliecību (eID) pieteikumu pieņemšanu.

2013.gadā īstenotas aktivitātes, lai veicinātu sadarbību ar diasporu un stiprinātu tās iesaisti Latvijas sabiedriskajos procesos. Kā svarīgu pasākumu ĀM atzīmē Rīgā jūlijā notikušo konferenci “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai 20”. Konferences laikā pārrunāti diasporai svarīgi jautājumi, izvērtēts padarītais un iezīmi rīcības virzieni. Tāpat nozīmīgs bija Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un ĀM rīkotais pirmais Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Pasākums deva iespēju latviešu uzņēmējiem no dažādām pasaules valstīm ne tikai kontaktēties, bet arī vienoties par dažādu projektu sākšanu.

Lai turpinātu foruma pēctecību un uzturētu uzņēmēju interesi, 2014.gadā plānots organizēt mazāka mēroga līdzīgu pasākumu, sapulcinot kādas atsevišķas nozares diasporas un Latvijas uzņēmējus. Šogad plānota arī ĀM iesaiste Jaunatnes forumā Rīgā. To rīkos sadarbībā ar biedrību “RED-Radošu efektu darbnīca” un Latvijas Studentu asociāciju Lielbritānijā, un tas pulcinās vairākus simtus dalībnieku gan no Latvijas, gan diasporas pārstāvjus, akcentējot jaunatnei nozīmīgus tematus, īpaši nodarbinātības jautājumu.

2013.gadā tika sniegts atbalsts diasporas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, gatavojoties dalībai Dziesmu un deju svētkos. Valsts atbalstu saņēmušas 36 no 97 apzinātajām latviešu nedēļas nogales skolām. Vienlaikus organizētas izrāžu turnejas diasporas bērniem Eiropā, kā arī citi pasākumi. 2014.gadā turpinās sniegt atbalstu diasporas kolektīvu metodiskajam darbam, lai laikus gatavotos nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.

Pērn ĀM strādāja, lai padarītu pieejamāku informāciju, kas ir īpaši vajadzīga tautiešiem ārzemēs. 2014.gada sākumā tiks izveidota atbilstoša sadaļa ministrijas mājaslapā, kas kalpos kā informatīvs ceļvedis Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs. Lai veicinātu Latvijas un diasporas mediju sadarbību un diasporas tematikas publicitāti medijos, 2014.gadā plānoti diasporas mediju semināri, pieredzes apmaiņas iniciatīvas, sadarbības stiprināšana ar Latvijas sabiedrisko mediju platformu, izmantojot arī sociālo mediju sniegtās iespējas komunikācijai ar tautiešiem.

Atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, sniegs Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 2013.gada jūlijā valdībā pieņemtais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam. Plāns paredz informatīvas un praktiskas palīdzības sniegšanu tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā. Tāpat paredzētas latviešu valodas apmācības un atbalsts skolēniem, lai iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. LETAs raksts bija: “Turpina pieaugt izceļotāju skaits no Latvijas”. Ievērojiet, ka nav runa par “pilsoņiem”. Tātad, varam būt droši, ka prāvs skaits no aizbraucējiem ir Latvijai nelojāli nepilsoņi, kas repatriējas uz Krieviju vai dodas prom citur. Starp atlikušajiem, daļa ir latviešu mankurti vai šādi tādi salašņas, no kuriem Latvijai nekāda īpaša labuma nav. Valdības galvenais uzdevums nav vis cenšanās atvilināt aizbraukušos atpakaļ, bet skolu latviskošana. Tas būs vēl jo svarīgāk tad, kad Latvijā ieradīsies imigranti.

    • Baidos, ka lielākā daļa no tiem, kurus tu par mankurtiem sauc ir tie cītīgākie, nopietnākie strādātāji. Arī ar mācīšanos latviešu valodā, no padomju cilvēka latvieti neiztaisīsim. Senos laikos latvieši citādā veidā vairojās. Vai pats sevi neesi pie salašņām pieskaitijis?

  2. Ko jūs klaigājat par to aizbraukšanu. Vispirms paanalizējiet CSP datus un tad rakstiet. 1989. gadā Latvijā bija 1387 tūkst. latviešu un 905 tūkst. krievu vai 52% latviešu un 34% krievu no kopskaita. 2013. g.sākumā Latvijā bija 1237 tūkst. latviešu un 530 tūkst. krievu vai 61,1% latviešu un 26,2% krievu no kopskaita. Šinī perodā latviešu skaits ir samazinājies par 150 tūkst., bet krievu skaits – par 375 tūkst. Tātad krievu skaits Latvijā samazinājies 2,5 reizes vairāk nekā latviešu skaits un šī samazinājuma attiecība ir 1:2,5. Tāpēc valstī pieaudzis latviešu īpatsvars no 52% 1989.g. uz 61,1% 2013.g. Kāda trešdaļa samazinājuma ir jānoraksta uz negatīvas dzimšanas-miršanas attiecības rēķina, tāpēc izbraukušo latviešu dotā periodā nav vairāk par 100 tūkst., kas brīvas darbaspēka kustības apstākļos, krīzes un lielā kredītu parādnieku dēļ nav nekas neparasts. Vajag analizēt lietas, nevis pa tukšo klaigāt.

  3. Kāpēc jums vajag viņus atpakaļ? Atbildēt

    Krievi Latvijā 1935. gadā — 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita)
    Krievi Latvijā 1989. gada tautskaitē — 905 515 cilvēku, jeb 34% iedzīvotāju kopskaita
    Krievi Latvijā 2011. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem LR dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita)

    • Tāpēc ka jauna veida karš – globalizācija/amerikanizācija turpinās:
      “Latvju zeme vaļā stāv / Tā kā dzīsla pušu rauta, / Iztek asins, iztek spēks, / Latvju zeme vaļā stāv.
      Latvju zeme vaļā stāv, / Vēji staigā iekšā, arā, / Izplē sēklu, izrauj saknes, / Latvju zeme vaļā stāv.
      Krusta ceļiem pienaglota, / Krusta vējiem caurvējota.” (rokopera Lāčplēsis, 2013)

  4. Nevajag te lamāties, ja esi pietiekoši gudrs, paskaties internetā un visu atradīsi. Ierēdņi, tāpat kā tu,
    dara savu darbu un tevi nelamā. Liekas, ka tu vēl dzīvo vakardienā, ja nezini, ka arī Latvijā ir pārvietošanās un darbaspēka kustības brīvība, tāpat kā visā ES. Bet saprotu arī tava komentāra zemtekstu. Šādi raksti tiek publicēti priekš tādiem kā tu un tev līdzīgiem, lai jūs varētu izgāzt savu žulti uz
    Latvijas valsti un valdību, cik viss te slikti un nepareizi. Nu tad brauc prom, tā teikt, durvis ir vaļā!

    • Kā labā strādā Latvijas valdība, ja cilvēki spiesti bēgt no valsts? Globalizācija/amerikanizācija – tas ir jauna veida karš, kurā latviešus, diemžēl, “močī” no visām pusēm jau 20 gadus….

  5. Bandītiskā Latvijas valsts pārvaldes armija rīkojas pēc Staļina un Hitlera metodes : NAV CILVĒKA , NAV PROBLĒMAS ! …Lūgums redakcijas vadībai : – Vai nevarētu noskaidrot cik cilvēku Latvijā strādā Valsts un pašvaldību pārvaldēs ? CIK NAUDAS TIEK IZLIETOTS ŠO UZTURĒŠANAI ? Kā zināms simtiemtūkstoši iedzīvotāju pametuši valstsi – tad jau arī vajadzētu samazināties valsts un pašvaldību ierēdņiem un darbiniekiem , bet dzirdēts tikai ka valsts ierēdņu skaits pieaug un pieaug arī to uzturēšanas līdzekļi …..Vai nav noteikts – “uz cik iedzīvotājiem jābūt vienam ierēdnim” ? Tā turpinot – uz vienu nodokļu maksātāju būs 3 ierēdņi !

  6. Ko te var nepārtraukti vaimanāt par to aizbraukšanu! Nu vienmēr latvieši ir braukuši laimi meklēt pasaulē, ja robežas ir vaļā. Pagājušā gs. brauca uz Brazīliju un brauca uz Krieviju. Tad PSRS robežas aizklapēja ciet un ārpus valsts nebrauca, bet tāpat migrēja valsts iekšienē. Tagad atkal robežas vaļā un brauc atkal: daudzi saņēmušies kredītus un lai tos atdotu brauc peļņā, citi tāpat brauc piepelnīties, citi atkal mācīties, citiem patīk dzīvot lielākā komfortā, saņemt lielākas algas ignorējot savu valsti, utt. Tur neko nevar darīt, cilvēku intereses un vajadzības vienmēr būs dažādas. Bet žurnālisti un politiķi no tā visa taisa lielo politiku un tracina šeit palicējus. Nebaidieties, visi jau neaizbrauks un cik zinu, krietna daļa brauc atkal atpakaļ. Latvija pastāvēs arī bez šiem “šurp-turp” braucējiem, tā ka nevajag celt te kārtējo ažiotāžu.

  7. kpc,tad nekas netiek darīts lietas labā??????????????????

  8. Šausmas! Šausmas! Kā mūsu amatpersonām nav bail no šī aizbraukšanas fakta?

  9. nu bet brīnišķīgi ka cilvēki izbrauc… nevienam no šitiem gudreļiem, kas tos rakstus maļ un tiek intervēts tas neinteresē… katram valsts amatos, kam alga ir virs 1000ls, nociprt visu nost līdz tam 1000ls, un godī sadalīt uz parasto iedzīvotāju algām… varu saderēt, ka galā katrs no mums dabūtu vismaz 100-200ls klāt, un tad arī varētu jau domāt par normālu dzīvošanu…

    kamēr valstī būs tā, ka viens cilvēks saņem 160ls uz rokas, kamēr citam maksā 8000ls uz rokas + 100,000ls prēmijas Ziemassvētkos, tikmēr visi turpinās izbraukt.
    ir nepieņemami, ka mums ir Eiropas Cenas, bet Āfrikas algas.
    un ir nepieņemami, ka mums ir jāmaksā par apkuri no tām mazajām algām – šajā klimatā apkure ir tik pat dabiska nepieciešamība, kā skābeklis, jo bez tās ļoti daudzi saslims un nomirs… Āfrikā taču neliek maksāt par “ēnu” vai ne? Par pasēdēšanu zem koka lai nenomirtu no karstuma, tur nav jāmaksā mēneša nauda.

  10. Ko muusu valdiiba devusi muusu cilveekiem , lai paliktu Latvija ? Kaut kaadu darbu par minimaalo samaksu, par kuru nenomaksat komunaalos pakalpojumus vai neest ?KAUNS !!!

  11. Gribu konkrēti uzzināt-kā ir iespējasm turpināt mācības LV vienam skolēnam,kurš ārzemēs beidzi pamatskolu?Latviešu valodas ta nav..,ko paredz izvstrādātā programma,kurā klasē tad mācības būs šeit?Kas ar Latviešu valodu?Arī vēsturi?Kur ir konkrēta info?

  12. Nu, bet tieši tā, deva Zaļo gaismu ieviešot Euro,pat naudu nevajag mainīt!

  13. Vienkārši skumji, ka cilvēki ir spiesti aizbraukt, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi !

  14. Nabadzigalaja Eiropas valsti Atbildēt

    Visulatvija, kur nav svarigaku problemu ko risinat ka okupacijas un dekolonizacijas, driz vairs nebus kam un ko dekolonizet, visi kuriem nav slinkums bus prom no sis pagatnes murgos sligstosas valsts.

  15. Es pilniigi tam piekriitu, kameer te nekas neuzlabosies,pirmaam kaartaam jau beernunaudas jaapacel, savaadaak tad patiesaam aizbrauks visi no seienes. Baigaa valsts, par beernu naakotni un likteni vispaar nedomaa! interesanti kapeeec citaas valstiis neuzskata taa(par beerniem jaaruupeejas vecaakiem),kapeec citaas valstiis maksaa diezgan labas naudas par beerna kopsanu liidz 18 gadiem, bet te vispaar kapeikas tikai atmet.
    Mees ar tuvaakajaa laikaa brauksim atpakal uz swe uz dziivi! Negribu palikt sajaa valstii ne vienu dienu ilgaak.

    • Ne jau bērnu naudas, pensijas,invalīdu pabalsti jāpaceļ, tam nau jēgas.Ir jāpazeminā elektrības,gāzes,dzīvokļu īres,nodokļu maksas. Jo ko līdz pacelt pensijas un bērnu naudas,nākošajā mirklī gaisā uzlido visas pārējās maksas. Veikalos līdz ar to viss kļūst dārgāks.Riņķa dancis. Jāsmejas. Pensijas pielika 5 latus, cenas pacēlās par 10 latiem (apmēram). Un muļķa cilvēciņi apmierināti. Ha!

  16. Cilvēki ir braukuši projām visos laikos,vai tie būtu krīzes, vai pat uzplaukuma gadi.Tā kā tas neatturēs latviešus no izbraukšanas uz labāku dzīvi Lielbritānijā,Norvēģijā,Vācijā utt.

  17. REd atkal piezīdies pie valsts poopa?

    • u nomainīju ar oo – viltīgi gan tie la itisti – lai koments aizietu, citādi tikai slow down , vai to cilvēks var saprast?

  18. Un kas nu tur sevišķs? mums taču tagad ie eiro, turpinās neredzētais veiksmes stāsts, visi laimē dzied un dej, un- latviešu vietā drīz vien stāsies ķīnieši un “kultūru daudzveidība'” no , piemēram, Ziemeļāfrikas– vai tad tas nav bezgala skaisti????

Draugiem Facebook Twitter Google+