Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. augusts, 2016
Drukāt

Anda Līce: Laukos vairs nemana cilvēkus trijās paaudzēs, pagalmos kumuro vien vecas sievas (26)

Foto - LETAFoto - LETA

Lauki? Lauki! Lauki… No sajūsmas izsaucieniem līdz smagām nopūtām. No nostalģiskām bērnu dienu atmiņām līdz atskārtai – es gribu atgriezties mājās. No lieliem plāniem līdz nespējai tos īstenot. Nesen es izlasīju publicista Otto Ozola aicinājumu valsts amatpersonām beidzot izvilkt galvu no smiltīm vai kādas citas vietas un pa īstam sākt pievērsties demogrāfijas jautājumiem Latvijā. Man ir aizdomas, ka vismaz pašreizējo politiķu paaudze galvu no smiltīm nevilks ārā, jo viņiem piemīt kāds īpašs kurlums. Neko nekustināt un nemainīt, jo tad var sagāzties viņu personīgās smilšu pilis. Vienīgā cerība ir uz domāšanas maiņu nākamajās paaudzēs. Taču mums vairs nav laika gaidīt. Jārēķinās arī ar to, ka vienaldzība un savtība sevi atražo. Cik pa šiem gadiem no dažādu nozaru speciālistiem nav skanējuši skaitļos balstīti brīdinājumi par demogrāfisko, ekonomisko un politisko stāvokli un valsts drošību! Atbilde allaž ir bijusi aizbildināšanās ar pašreizējo situāciju valstī un pasaulē.

Latvijas lauki ir dzīvotspējīgi vien tad, ja tur saimnieko ģimenes. Kāpēc šodien, braucot pa Latvijas laukiem, pārņem nomācoša pamestības sajūta? Nemana cilvēkus trijās paaudzēs. Pagalmos kumuro vien vecas sievas, un ap mājām kuplo nenopļauta zāle. Ne projām iet, ne palikt. Acīs ik brīdi duras nepadarītie darbi, bet rokas vairs nespēj, tomēr vecie iet, kamēr krīt, jo ir audzināti darbam. Protams, vienmēr ir izņēmumi, arī vēl darbaspējīgus cilvēkus var redzēt bezmērķīgi sēžam un tukšām acīm veramies sev zem kājām. Jaunie un spēcīgie, kuriem te vajadzētu rosīties, ir prom – pasaulē. Līdz pēdējam sīkumam strukturētajās valstīs iedzīvojušies vairs nevēlas strādāt nenormētu darba laiku, kur nemaksā par stundām. Bet kas gan ģimenē laukos maksās par stundu darbu, kur bieži ir jāraujas no saules līdz saulei. Laukos palikušie, protams, gribētu savus ģimenes locekļus dabūt atpakaļ, taču to nevar izdarīt tikai ar patriotiskiem saukļiem un butaforiskām kampaņām. Vai tad tie, kas tagad ir dažādās padomēs un konsultē pašreizējo valdību, savā laikā iztapīgi pildot Briseles ierēdņu noteiktās kvotas, nepielika savu roku, lai Latvijā iznīktu ražošana un atsprāgtu vaļā ekonomisko bēgļu slūžas?

Ir jākliedz pilnā balsī un jāpieprasa atbildīgo personu tūlītēja atstādināšana no amatiem, ja miniatūrvalstī Latvijā tik nozīmīgā reģionā kā Latgale joprojām nav iespējams skatīties Latvijas televīziju kanālus. Valsts nodevībai var būt dažādas sejas. Arī tāda.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Es padzīvoju laukos, bet atgriezos Rīgā. Kad būs normāla pensija, tad varēs doties uz laukiem dzīvot.
    Darba vietu nav. Un ne jau katrs var būt par LIELO lauksaimnieku.
    Ja lauciniekiem dotu iespēju savu saražoto brīvi tirgot, tad gribētāju dzīvot laukos pieaugtu.
    Gribēju audzēt ķiplokus vairumā, bet kad painteresējos par noteikumiem, nodokļiem un pārējiem šķēršļiem,- pārgāja apetīte.

  2. To gribu Baltkrieviju Atbildēt

    Par to mācīšanos no Baltkrievijas par cilvēka cienīgu dzīvi! Nupat satiku vienu paziņu no šīs valsts.
    Vaicāju, kāda tur ir dzīve. Lūk, ko viņš atbildēja: Pie jums ir lielākas gan pensijas, gan algas. Pie viņiem vidējā pensija esot ap 100 USD, bet 150 USD jau esot ļoti laba pensija. Viņš strādājot celtniecībā un saņemot salīdzinot ar mums visai maz – 300 USD mēnesī. Galus kopā savilkt varot, bet visai grūti. Tā ka ne vienmēr “viss ir zelts, kas spīd!”

  3. gribu baltkrieviju Atbildēt

    Vajag no Baltkrievijas mācīties, kā saglabāt laukus, kā radīt apstākļus cilvēkiem cilvēka cienīgai dzīvei!!

  4. Vajag no Baltkrievijas mācīties, kā saglabāt laukus, kā radīt apstākļus cilvēkiem cilvēka cienīgai dzīvei!!

  5. Pēdējais laiks būtu atjaunot mūsu lauku sētas, bet vai mūsu jaunatne gribēs atgriezties? Darba mīlestība ir pazaudēta, bet tās vietā rīko dažnedažādas izklaides no vienas vietas…..
    Arī lielākā daļa darba vietas, pateicoties oligarhiem likvidētas, skolas steidzās likvidēt, kaut gan varētu mazo skolu telpās ierīkot skolu – internātu un bērniem būtu kur mācīties – lauki nepaliktu tukši
    Bet, vai par to kāds domā? Tikai vienu, kā piebāzt kabatas un celt nodokļu slogu

  6. TO VISU PAVEICA kALNIETES, āBOLTIŅAS, pIEBALGI, dOMROVSKI, rEPŠES, rIMŠĒVICI….. zATLERI, rīgas i e r ē d n i e c ī b a! Anda, pavēro tos Rīgas glumiķus! P R E T Ī G I!

    • viss komplekts “gaišo spēku”, kā paši sevi deklarēja…

    • Nosauktie darbojušies diezgan epizodiski, bet ir viens personāžs no Ventspuls, kas 25 gadu laikā ir bijis klāt VISU valstij būtisku lēmumu pieņemšanā, viņš ir iefibinājis pie mums valdošo plitisko amoralitāti, viņu tad arī vainojiet…

  7. Virsraksts “….. un kumuro vien vecas sievas” ir drausmīgs. Šīs sievietes ir zelts, tāda fantastiska apgarota aura no viņām plūst. Un uz viņām mēs balstamies! Turaties, dārgās sievietes!!!!

  8. Kurā stabulē šoreiz? Vai nebeigs reiz nomelnot savu zemi?

  9. Lauku problēmas nāk no Briseles. Rietumos lauki saņem vairākas reizes lielākas subsīdijas kā Latvijā. Latvijas lauki tiek ar konkurenci izspiesti no tirgus. Bez tam nemelnzemes lauksaimniecība nevar konkurēt ar melnzemju lauksaimniecību, kur pēdējā laikā iemācījušies iegūt fantastiskas ražas. Eiropai vairs nav vajadzīga nīkulīgā Latvijas lauksaimniecība. Izskatās, ka nākotnē Latvijas lauki zaudēs esošās subsīdijas, tad sabruks vēl esošā lauksaimniecība.

    • Jau pirms iestāšanās ES bija skaidrs , ka laukos lielākajai daļai izdzīvot neizdosies . Vajag rūpīgāk pacilāt atmiņas. Protams , ka muļķība bāzēties tikai pilsētās , jo krīzes gadījumos vienmēr bēg uz laukiem , tagad nebūs kur.

    • Vai tik “lauku problēmas” vēl krietni pirms Briseles nenāk no mūsu dažu lieluzņēmēju, līdzīgu tiem, kuri dzīvo mākoņos, skaļi deklarētā, ka laukos nav nākotnes mazajām saimniecībām, bet tur vieta būšot tikai lielražošanai. Un vai tik tas nebija tāpēc, ka šie lielražotāji tagad saņem gandrīz visu Eiropas naudu, kas paredzēta lauksaimnieku dotācijām???? Jauki būtu, ka pirms emocionāliem apgalvojumiem Jūs atcerētos neseno mūsu pašu vēsturi :):)

  10. Ja jau pilsētā dzīve vieglāka, ko tad rīkojat piketus un streikus! Vieglāka dzīve tur ir tikai fiziski, tāpēc arī visi bēg no laukiem. Otrkārt, strādāt algotu darbu ir daudz ērtāk un arī vieglāk, nekā būt patstāvīgi pelnošam, tas ir būt saimniekam, jo tad problēmu dzīvē ir daudz vairāk. Cīņa ar grūtībām nav pilsētnieka ideāls, tāpat, kā cīņa par savu pleķīti zemes, kā tas bija 80-100 gadus atpakaļ. Tagad notiek cīņa par lielāku algu ar mazāku darba patēriņu un lielāku komfortu. Pat bērnu radīšana un audzināšana ir daudziem kļuvusi par grūtu. Zinātnes un tehnikas sasniegumi ir radījuši mīkstmiešu paaudzi, kas labi zina savas tiesības, bet negrib pildīt savus pienākumus, sākot ar savu ģimeni un beidzot ar savu valsti.

  11. Es to nosauktu par Latvijā ieviestu valdības teroru pret valsts iedzīvotājiem. Terorizētāji tiek audzināti no mazām bērnu dienām. Mēs paši augām un arī savus bērnus audzinājām ar daktera ”Bērziņa” palīdzību un izaugām, zinām ka vājākam jāpalīdz, jāziedojas brīžam sabiedrības labā. Tagad dakteri ”Bērziņu” bērni nepazīst un ļoti sekmīgi izvērš teroru pret saviem vecākiem, savām omītēm un opīšiem. Izauguši nokļūstot lielos amatos turpina izvērst teroru pret saviem padotajiem, valdības vīreļi turpina izvērst teroru pret savas valsts iedzīvotājiem. Iedzīvotāji tādēļ spiesti pamest valsti. Piemēram. Savākts nepieciešamais skaits balsu lai rosinātu likumdošanas iniacatīvu par automobīļu tehnisko apskati reizi divos gados. Šodien presē varam izlasīt tikai noliedzošus rakstus šim ierosinājumam. It kā Latvijā būtu citi auto nekā citur pasaulē. Kā pamatot ka citās ES valstīs tomēr brauc ar divgadēju tehnisko apskati. Tehniskās prasības pēc būtības ir pārspīlētas – apakšā caurumiņš īķšķa resnumā, uz bremžu caurulītes pretkorozijas apstrādes pēdas, liekas ka kustās gumijas šarnīrs. Tāpat par iespējām izdarīt labo pagriezienu pie sarkanā signāla. ES valstīs tas sen atrisināts, tikai ne pie mums. Kā citādi to nosauksi, kā tikai valsts terorismu pret pret iedzīvotājiem it sevišķi pret tiem, kas nīksts sastrēgumos. Rezultāds ir tāds, ka nejēdzības uz karra soļa, ka riebjas šeit dzīvot.

    • Runāsim par netaisnīgo ceļa nodokli. Ceļa nodoklis jāsaista ar degvielu. Bet nē. Redz preču ievedējiem tas nepatīk. Tagad vieglo automašīnu īpašnieki daļēji samaksā smago mašīnu ceļa nodokļa daļu. Bet faktiski tas veicina tikai konkurenci Latvijas ražotāja precei. Faktiski Latvijas ražotājam jākonkurē ar citās valstīs ražoto augsti subsidēto preci, jo tur subsīdijas reizes piecas lielākas, nekā Latvijā. Un valsts ar savu ačgārno ceļa nodokļa politiku veicina tikai to lai Latvijā ražošana samazinātu.

  12. Neatmaksājas vairs būt vienas gimenes viensētniekam ar łoti ierobežotiem līdzekliem un mākām. Tāda dzīve nav domāta katram. Pilsētās dzīve ir vieglāka, pat nabagam.

  13. Cik saprotu,tad tie ,kas grib,tie Latvijas televīziju redz arī Latgalē.Lielākajai daļai LTV nav prioritāte tāpēc skatās lētāko,to kurai nevajag dekoderus.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+