Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. augusts, 2013
Drukāt

Ukrainas vēstnieks: Neatkarība mums nav nokritusi no debesīm

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pirms Ukrainas Neatkarības dienas 24. augustā uz sarunu redakcijā aicinājām Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju 
Oļijņiku. Ar vēstnieku sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.


 

– Pastāstiet, lūdzu, – ko ukraiņu tautai nozīmē Neatkarības diena, kā to svin jūsu valstī?

A. Oļijņiks: – Ukraiņiem tā nav vienkārši svētku diena kalendārā. Savu neatkarību mēs stiprinām nebūt ne vienkārši. Tā nav nokritusi kā dāvana no augšas, bet kļuvusi par loģisku noslēgumu mūsu tēvijas ļaužu nerimtīgām cīņām par brīvību daudzās paaudzēs. Ir cilvēki, kuri atdevuši savu dzīvību par ukraiņu tiesībām pastāvēt kā nācijai. Neatkarības gadadiena – tie ir vienotības, lepnuma un cerību svētki. Neatkarība pirmkārt ir valsts spēja patstāvīgi izvēlēties attīstības ceļus, sargāt savu pilsoņu intereses, pienācīgi pastāvēt mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Pārmaiņu politika, ko pašlaik īsteno Ukraina, ir mūsu brīva griba. Necenšamies kaut ko kopēt un “iestādīt” Ukrainā. Atjaunotnes kurss ir pašas ukraiņu tautas centieni. Mēs gribam būt moderna nācija, kas dzīvo ekonomiski attīstītā, ietekmīgā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Svinības rīt notiks valsts malu malās, bet sarīkojumu centrs, protams, būs galvaspilsēta Kijeva. Valsts vadītāji tradicionāli piedalās ziedu nolikšanas ceremonijā pie Tarasa Ševčenko pieminekļa un svinīgajā pasākumā koncertzālē “Ukraina” par godu Neatkarības dienai. Es gribētu pieminēt, ka šos svētkus svin ne tikai Ukrainā, bet arī daudzviet citur pasaulē. Latvija šogad tādā ziņā nebūs izņēmums. Vēstniecība sakarā ar 22. neatkarības gadadienu rīko virkni pasākumu un piedalīsies arī svinībās, ko par godu gadadienai tradicionāli rīko plašā ukraiņu diaspora Latvijā.

– Šogad prezidents Andris Bērziņš bija vizītē Kijevā un Odesā, tikās ar Ukrainas prezidentu Janukoviča kungu, un abi augstie amatvīri daudz runāja par divu valstu sadarbības paplašināšanu. Vai jau šodien iezīmējas šīs vizītes rezultāti – ekonomikā, transporta koridorā ar konteineru vilcienu “Zubr”, tirdzniecībā, tūrismā, Latvijas un Ukrainas kultūrsakaros? Mūsu prezidentu pavadīja liela uzņēmēju delegācija. Vai varat minēt piemērus par sekmīgiem kopīgiem projektiem?

– Politiskajā aspektā starp Ukrainu un Latviju ir noturīgas attiecības, kas balstās uz savstarpējo uzticību un auglīgu sapratni. Šīs stabilās partnerības spilgts piemērs ir apmaiņa ar vizītēm – Ukrainas prezidents apmeklēja Latviju 2010. gada decembrī, savukārt jūsu minētā prezidenta Bērziņa vizīte notika divas dienas šā gada martā. Bez šaubām, galvenais rezultāts pēc abpusējām vizītēm ir tālākās valstu sadarbības vadlīniju noteikšana ekonomikā, humanitārajā un citās sfērās.

Panāktie līgumi sekmē un padziļina reālu, savstarpēji izdevīgu sadarbību, kas dibināta uz kopīgu Eiropas vērtību pamatiem un efektīvu valstu līdzdalību integrācijas procesos. Augsta līmeņa vizītes vienmēr ir jauns 
etaps divu valstu attiecību vēsturē, un pirms apmeklējuma tas tiek rūpīgi sagatavots.

Arī Andra Bērziņa viesošanās ar oficiālu vizīti Ukrainā bija gan piesātināta ar dažādiem pasākumiem, gan rezultatīva. Latvijas prezidents tikās ar mūsu valsts augstāko vadību, devās reģionālajā izbraukumā uz Odesu, kur iepazinās ar Iļičovskas un Odesas jūras ostu transporta un tranzīta jaudām. Abi prezidenti piedalījās ukraiņu–latviešu biznesa forumā. Ukrainas integrācija Eiropā un Ukrainas–Latvijas sadarbības iespējas tirdzniecībā un ekonomikā ir galvenie tikšanos un sarunu temati. Vienojāmies strādāt ar mērķi kopīgi virzīt Eiropas vērtības un cieši sadarboties, lai panāktu līguma par Ukrainas un Eiropas Savienības asociāciju parakstīšanu.

Praktiskās lietas par sadarbību ekonomikas, transporta un tranzīta sfērās, it īpaši par starptautiskiem pārvadājumiem starp Baltijas un Melnās jūras reģioniem, guva nedalītu abu pušu pārstāvju interesi. Pirmkārt, runa ir par tālāku dzelzceļa konteineru satiksmes tīkla paplašināšanu, lai ar vilcienu “Zubr” piesaistītu kravas no trešajām valstīm. Kopumā panākti līgumi, ka tiks atbalstīti prioritārie divpusējās sadarbības virzieni ekonomikā –
transporta jomā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, enerģētikā, rūpnieciskajā ražošanā un lauksaimniecībā. Tur palīdzēs vizītes laikā abu pušu parakstītie dokumenti par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzībā, lauksaimniecībā un minētā dzelzceļa koridora attīstībā, arī Odesas jūras ostas un Ventspils brīvostas sadarbībā.

– Cienījamo vēstniek, kā jūs raksturotu saimniecisko situāciju Ukrainā pēckrīzes periodā?

– Neskatoties uz mums visiem zināmajām grūtībām, patīkami konstatēt, ka pēdējā laikā Ukraina demonstrē stabilus ekonomikas rādītājus.

Lai pozitīvās tendences attīstītu un nostiprinātu, saprotot, ka jebkuras valsts saimnieciskās dzīves pamati ceļami, uzlabojot biznesa klimatu un atbalstot uzņēmējdarbību, aktīvi tiek realizēta liela mēroga ekonomisko reformu programma 2010. – 2014. gadam, ko piedāvājis Ukrainas prezidents.

Mūsu valsts Statistikas komiteja pagājušonedēļ publicēja datus, ka IKP pieaugums jūlijā bijis 2,5%, un šo kā iepriecinošu vēsti novērtēja Ukrainas premjerministrs N. Azarovs. Valdība veic virkni pasākumu, kas palīdzēs nokļūt pie maksājumu rēķinu profīta, un, kā atzīmēja premjers, līdz gada beigām kaut nedaudz, tomēr IKP paaugstināsies.

2013. gadā gaidāma graudaugu rekordraža Ukrainā – plāno ievākt pāri par 57 miljoniem tonnu labības. Eksporta potenciāls būs 28 – 30 miljoni tonnu, un tādējādi Ukrainai ir cerības kļūt par otro lielāko labības eksportētāju pēc ASV.

– Vai varat nosaukt mūsu abu valstu sadarbību raksturojošos skaitļus?

– Ukrainas statistiķu liecība ir – 2012. gadā divpusējais preču un pakalpojumu apgrozījums bija gandrīz par 500 miljoniem dolāru, bet līdz 2013. gada 1. janvārim Ukrainā bija reģistrētas Latvijas investīcijas 77,3 miljonu dolāru apmērā.

Ukrainas valdība piešķir lielu nozīmi saimniecisko saišu stiprināšanai ar Latviju. Starp Eiropas valstīm Latvija ir 6. vietā pēc divpusējās tirdzniecības apjoma, un tas liecina, cik svarīgs tirgus partneris esat Ukrainai. Tie ir arī kā vārti uz Skandināviju un Baltijas reģiona valstu tirgiem – un arī uz ES kopumā.

Tālākai sadarbības attīstīšanai ir nepieciešamie nosacījumi – ir iedibināta un pastāvīgi pilnveidota līgumu tiesiskā bāze divu pušu starpā, un pats galvenais, ka ir ieinteresētība no darījumu cilvēku puses, lai savstarpēji izdevīgās sadarbības saites stiprinātos. Uz to norādīja patiešām lielais biznesmeņu skaits, kas pavadīja Bērziņa kungu Kijevas vizītē. No Ukrainas bija pāri par 200 kompāniju pārstāvju, kas piedalījās biznesa forumos kā Kijevā, tā Odesā. Bija tikšanās, tiešie kontakti, panāktas vienošanās. LIAA informē, ka šajā reizē panākti vairāki simti līgumu un noslēgtas 12 vienošanās starp uzņēmējiem un iestādēm. Prezidenti uzsvēra, ka kopējais konteinervilciena “Zubr” projekts ir viens no būtiskākajiem ekonomiskajās attiecībās. Daži “sausi” skaitļi – 2012. gadā šajā maršrutā tika pārvadāti 1249 divdesmit pēdu un 3987 četrdesmit pēdu konteineri. Nākotnē paredzēts savienot ar dzelzceļu Latviju (un Skandināvijas valstis) un Odesas un Iļjičovskas ostas. Nebrīnīsimies, ja, kā raksta vietējā prese, par šo transporta koridoru lielu interesi izrādīs arī citas valstis. Aktīvi tiek attīstītas citas satiksmes nozares. Šogad trīs ukraiņu aviokompānijas plāno iziet Latvijas aviotirgū. Virkne ukraiņu kompāniju apkalpos pasažierus dzelzceļa maršrutos no Rīgas uz Kijevu un Simferopoli.

Mēs esam pārliecināti, ka pozitīva ietekme uz Ukrainas ārējo ekonomisko sakaru dinamiku sagatavos visaptverošu, padziļinātu Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības zonu. Mēs ceram, ka nolīgumu par Ukrainas un ES asociatīvajām attiecībām parakstīs šā gada novembrī. Uz to vērsti visi Ukrainas prezidenta un mūsu valdības pūliņi, un šajā kontekstā gribu pakavēties pie Ukrainas integrācijas izvēles. Integrācija Eiropā ir un paliek mūsu ārpolitikas atslēgas prioritāte, kas akumulē veselu iekšpolitisko un ārpolitisko kompleksu. To mērķis – tuvināšanās Eiropas Savienībai. Par to ne reizi vien runājis prezidents Janukovičs.
Līguma noslēgšana par Ukrainas un ES asociāciju, ieskaitot brīvās tirdzniecības zonas izveidi, šodien ir svarīgākais uzdevums mūsu attiecībās ar Eirosavienību.

Ukrainai tas nozīmē atvieglotu mūsu eksportētāju pieeju ES tirgiem, kurš pieder pasaulē pašiem jaudīgākajiem un jau tagad aizņem trešdaļu no mūsu eksporta groza. Ukraina demonstrē izlēmīgu rīcību un jūtamu progresu, pildot savas saistības, lai tiktu parakstīts asociācijas līgums, mums viss jāpagūst līdz rudenim, līdz Viļņā paredzētajam Austrumu partnerības samitam.

Esam pārliecībā, ka Latvija, tāpat kā agrāk, būs starp tām Eiropas valstīm, kas noteikti atbalsta Ukrainas eirocentienus.

– Ko jaunu, interesantu esat pamanījis Latvijas ukraiņu sabiedriskajā dzīvē?

– Ukraiņi Latvijā skaitā ir trešā lielākā kopiena pēc krieviem un baltkrieviem – vairāk nekā 46 tūkstoši iedzīvotāju. Naturalizēšanās process norit diezgan lēni – ne tuvu visiem izdodas iemācīties latviešu valodu vajadzīgajā apjomā. Tā kā ukraiņi Latvijā pārsvarā mīt pirmajā vai otrajā paaudzē, viņiem ir saglabājusies cieša saikne ar etnisko dzimteni. Vēstniecība palīdz to uzturēt. Pašreiz Latvijā darbojas 17 ukraiņu kultūras biedrības, kuras ir vienā lielā apvienībā. Rīgā savu izglītojošo darbību sekmīgi veic Rīgas ukraiņu vidusskola, ko pilnībā finansē Latvijas valsts. 2011. gadā notika ēkas renovācija, un ukraiņu skola tagad patiešām izskatās kā “zinību templis”, bet naktī apgaismota šķiet kā brīnumaina pils. Skolu tradicionāli apmeklē visas oficiālās Ukrainas delegācijas, un mūsu valdība iespēju robežās tai cenšas palīdzēt. Šajā skolā mācās ne tikai ukraiņu, bet arī daudzu citu tautību bērni. Viena no Rīgas radiostacijām periodiski raida programmu “Dņepras viļņos”, bet LU Akadēmiskajā bibliotēkā ir ukraiņu literatūras nodaļa. Tajā strādā patiesi Ukrainas draugi, notiek daudzi interesanti sarīkojumi, izstādes un koncerti. Īpaši pateicības vārdi jāvelta nodaļas vadītājai Ventai Koceres kundzei.

Gribu atzīmēt, ka Andra Bērziņa oficiālās vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbības noslēgšanu starp Latvijas Nacionālo operu un Odesas Nacionālo akadēmisko operas un baleta teātri.

– Paldies, vēstnieka kungs, par sarunu, un priecīgus svētkus!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+