Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. jūnijs, 2013
Drukāt

Uldis Šmits: Citas vēlēšanas

Foto - LETAFoto - LETA

Ievērības cienīga atziņa – pašvaldību vēlēšanās, kā tika ziņots, piedalījās nepilni 46 procenti balsstiesīgo, taču saskaņā ar aģentūras TNS un LNT veikto aptauju, 58 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, īpaši cittautieši, esot apmierināti ar rezultātu.


Partiju, izņemot Rīgas tandēmu “Saskaņas centrs”/”Gods kalpot Rīgai”, vājā spēja mobilizēt iespējamos atbalstītājus liek domāt, kāda varētu būt pilsoņu aktivitāte nākampavasar maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās (kas šoreiz nesakritīs ar pašvaldību vēlēšanām kā 2009. gadā). Tai gan piemīt pastāvīga tendence noplakt visās Eiropas Savienības valstīs. Kaut Eiroparlamenta nozīme pieaug, kas redzams kaut vai daudzgadu budžeta ieilgušās apstiprināšanas sakarā. Bet, ja arī daudziem interese par ES aprobežojas tieši ar “Eiropas naudu”, vai mēs to apgrozām latos vai eiro, jāšaubās, vai pilsoņu vairākumam būs pamats izjust sevišķu apmierinātību pēc vēlēšanām, kurās piedalās kāda piektā vai ceturtā daļa balsstiesīgo un kurās, izrādās, ir ievēlēti cilvēki, kas būtībā nemaz nepārstāv Latvijas valstiskās vērtības.

Jaunievēlēto eirodeputātu pilnvaru laikā (2014 – 2019) Eiropas Savienībai vajadzēs veikt izšķiroši svarīgas reformas. Turklāt atkarībā no vēlēšanu rezultātiem tiks izraudzīta Eiropas Komisijas vadība.

Tāpēc parlamentā esošās politiskās grupas (šobrīd septiņas) vai vismaz galvenās no tām nolēmušas jau savlaicīgi izvirzīt savas kandidatūras šim amatam, un konkrēti vārdi varētu kļūt zināmi jau šoruden vai, vēlākais, nākamā gada sākumā. Lielākajā – labējā Tautas partiju – grupā vien figurē vairāk nekā desmit iespējamie pretendenti. Varbūt austrumeiropiešiem par nožēlu nupat no viņu vidus atkrita Polijas valdības galva Donalds Tusks, kurš vēlas palikt savā premjera krēslā. Sociāldemokrātu favorīts ir pašreizējais Eiroparlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, bet vēl tiek minēta, piemēram, Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita. Taču gaidāmas arī citas pārmaiņas, un, kā jau presē izskanēja, pastāv varbūtība, ka par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja pēcteci nākamruden kļūst Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Viņa nav vienīgā no baltiešiem piesauktā saistībā ar dažādiem augstiem ES amatiem, kas, protams, pagaidām ir tikai politiskas spekulācijas.

Svarīgākais, ka Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņas zināma papildu politizēšana un personificēšana dos iespēju arī Latvijas politiķiem noteiktāk pozicionēties ES vispārējā ainā.

Vēlētāji tikai iegūs, ja vēlēšanās iesaistītās partijas skaidri norādīs savu radniecību ar to vai citu Eiropas politisko grupu jeb politisko ģimeni, kā arī nosauks savu atbalstīto kandidātu Eiropas Komisijas vadītāja amatam. Tas daļēji pasargātu vēlētājus no tukšas muldēšanas, bet varētu viņus lieku reizi pamudināt uz jautājumu – kāpēc t. s. latviskās partijas, kas lielākoties izjūt vai izliekas izjūtam piederību Eiropas labējo kopībai, nespēj uz kopīgiem pamatiem veidot politiku Latvijā?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+