Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Pasaulē šobrīd valda koru kustības renesanse. Kāda ir Latvijas vieta tajā?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 9. līdz 19. jūlijam Rīgu pāršalks norišu vērienīgumā un muzikālajā daudzveidībā unikāls notikums – Pasaules koru olimpiāde, uz Latviju atvedot 27 tūkstošus dziedātāju no 73 valstīm. Rīgā sabrauks 462 kori – tas ir lielākais skaits Pasaules olimpiādes vēsturē. Dziedātāju vidū būs arī vairāk nekā desmit tūkstoši dalībnieku no Latvijas.

“Kultūrzīmes” noskaidroja, ar ko atšķiras kopdziedāšanas tradīcijas un koru kustība Latvijā un pasaulē? Ko no piedalīšanās Pasaules koru olimpiādē cer iegūt vairāk nekā simts Latvijas kolektīvu un ko tā sniegusi mūsu nopelniem bagātajiem koriem, kuri tajās plūkuši laurus ne reizi vien?

Sacenšoties meistarībā


Būtiskākā atšķirība starp Dziesmu svētkiem, lai kur tie arī notiktu – Latvijā, pie tautiešiem Amerikā vai Kanādā, pulcējoties Ziemeļvalstu dziedātājiem, – un Pasaules koru olimpiādi ir tā, ka Dziesmu svētku mērķis ir sabraukt no malu malām un dziedāt visiem kopā tūkstošbalsīgā kopkorī. Pasaules koru olimpiādē, līdzīgi kā sportisti olimpiskajās spēlēs, koristi ierodas sacensties muzikalitātē, vokālajā meistarībā. Jā, arī pēc adrenalīna un pārdzīvojuma – mūsu koru karos izjustās neatkārtojamās gaisotnes.

Par Pasaules koru olimpiādes vērienu liecina fakts, ka tā nosacīti sadalīta divās daļās – pirmā turpināsies līdz Lielkoncertam Meža­parka estrādē 13. jūlijā, un otrajā, kuras vainagojums būs koncerts “Arēnā Rīga”. No Latvijas olimpiādē piedalās 102 kori ar 10 000 dalībniekiem, kurus visus dzirdēsim lielajā kopkorī Mežaparkā. Protams, ne visi piedalīsies arī olimpiādes konkursos. Olimpiādes princips ir atvērtība ikvienam dalībniekam, taču ar zināmiem nosacījumiem. Dalībai visiem jāiesniedz kora audio ieraksts, bet čempionu konkurss paredzēts koriem, kuri pierādījuši savu līmeni, piedaloties starptautiskos koncertos un konkursos, ierindojas 500 labāko koru vidū “Musica Mundi” pasaules ranga sarakstā. Arī tie, kas kopš 2008. gada Pasaules koru olimpiādē apbalvoti ar zelta medaļu, kādā no “Interkultur” iepriekš rīkotajiem pasākumiem saņēmuši rekomendācijas diplomu dalībai čempionu konkursā, ieguvuši pirmās, otrās vai trešās vietas nacionālos un starptautiskos konkursos.

Kori sacentīsies par zelta, sudraba un bronzas medaļām, kuras saņems atkarībā no iegūto punktu skaita, un pašiem labākajiem tiks čempionu tituls un tēlnieces Olgas Šilovas darinātā balva. Kā atklātajā, tā čempionu konkursā kori sacentīsies 29 kategorijās – folkloras, tautas, džeza, popmūzikas, gospeļu un citās.

Čempionu konkursā automātiski tika iekļauti Latvijas Dziesmu svētku koru karu pirmo triju vietu (un, protams, Lielās balvas) ieguvēji.

Taču daudz kas atkarīgs no pašu koristu aktivitātes. Tā, piemēram, vieni no aktīvākajiem ir diriģenta Jāņa Zirņa vadītie četri kori – jauktais koris “Ogre” un sieviešu koris “Ausma” piedalās kā konkursos, tā lielkoncertā. Jauktais koris “Sidrabe” gatavojas lielkoncertam, savukārt jauktais koris “Auce” pieteicies noslēguma koncertam un ceremonijai 19. jūlijā “Arēnā Rīga” par spīti visnotaļ sarežģītajam repertuāram.

Konkursa dalībniekiem ir arī finansiālas saistības – 
jāmaksā 20 eiro par dziedātāju un par katru izvēlēto kategoriju 80 eiro. Daudziem koriem šīs summas sedz pašvaldības. Jāpiebilst, ka iepriekš minētie 20 eiro attiecas vienīgi uz Latvijas koru dziedātājiem, jo viņiem “Interkultur” piešķīrusi atlaides kā olimpiādes uzņēmējvalsts pārstāvjiem.

Katram korim 
sava niša 


Tā kā būs ieradušies kori no visas pasaules, varēsim nosacīti salīdzināt, kādus rezultātus devušas pilnīgi atšķirīgas kormākslas tradīcijas un koru kustība.

Nekur citur pasaulē, izņemot Baltiju, nav Dziesmu svētku, un šis apstāklis lielā mērā nosaka koru darbību. Latvijā ir kori, kam 80 un pat 90 procenti no dzīves saistās ar Dziesmu svētku tradīcijas kopšanu. Tas ir pamats, kādēļ korus balsta valsts un pašvaldības – dod telpas, maksā diriģentiem algas, šuj tērpus. Kaut gan atkarībā no kora saimnieka turības vai nabadzības un kora panākumiem un prestiža jūtams arī pašu dziedātāju līdzfinansējums. Esmu satikusi dziedātājas no kora Igaunijā, kuras pašas algo savu diriģenti, tāpat kā, piemēram, radošu vai citu apsvērumu dēļ to dara jauktais koris “Domino” tepat Rīgā. Pašu maks, pašu brīvība, kur vēlos, tur piedalos.

Tieši tā lielākoties darbojas kori ārzemēs – par savu naudu un bez pienākumiem, piemēram, ik pavasari parādīt savu māksliniecisko līmeni Dziesmu svētku žūrijai. Pasaulē rodas dažnedažādas mums neierastas tendences, jo kori meklē katrs savu nišu. Kā teic diriģents un Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, kvalitātē varam sacensties ar akadēmiskajiem koriem, taču nevajagot mānīt sevi un citus ar kaut kādu etalonu “Latvijas kori un pārējie”. Tā nav. Olimpiādē dzirdēsim Amerikas universitāšu korus, fantastiskos Dienvid­āfrikas korus, kuru muzikālais sniegums ir pasaules līmenī, spilgtus korus no Āzijas. Varbūt mums nebūs gluži pieņemama viņu muzicēšanas maniere, frāzējums, taču profesionāli viņi ir ārkārtīgi augstā līmenī.

Atšķirībā no citām pasaules valstīm ar Latvijas amatieru koriem tradicionāli strādā diriģenti, sava amata meistari, labākie Latvijā, kuri pamazām savas prasmes nodod jaunākajai maiņai.

Tomēr neesot maz tādu gadījumu, kad Latvijas amatieru kori aizbrauc uz konkursu un neiegūst pirmo vietu, taču mums jau vairāk patīk klausīties, ka uzvaram. Jāapzinās, ka pasaulē valda zināma koru kustības renesanse. “Nupat esmu atgriezies no Baltkrievijas, kur Mūzikas akadēmijā Minskā ieraudzīju kordiriģentu kori 90 cilvēku sastāvā,” stāsta Romāns Vanags. “Sāku domāt – ei, mūsu Mūzikas akadēmijā kordiriģēšanas katedrā mācās 22 studenti un mūzikas skolotājos vēl 40, bet Minskā tikai diriģentos vien 90 studenti! Un viņi dziedāja brīnišķīgi. Tikpat lieliski kori ir arī bēdu pārņemtajā Ukrainā, Slovēnijā. Ja mēs palaidīsim vējā gadu desmitiem veidotās iestrādes diriģentu izglītošanā, varam pazaudēt līderu sajūtu un pozīcijas, jo patlaban Pekinas vai Šanhajas konservatorijā, arī Indonēzijā tiek rīkoti daudzi kursi diriģentiem, lai celtu viņu meistarību. Savukārt mums jāsaprot – ja pašreizējā sistēma nekļūs motivējošāka kļūt par kordiriģentu, zaudēsim jaunu cilvēku vēlmi izraudzīties šo profesiju kā aicinājumu visam mūžam.”

Grūtās naudas lietas 


Var likties savādi, ka Rīgas Pasaules koru olimpi­ādes konkursos nepiedalīsies Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sola”, kurš ieguva trīs zelta medaļas – jaukto, folkloras un sakrālās mūzikas kategorijā – 2012. gadā Sinsinati (ASV) notikušajās pasaules koru spēlēs. Kolektīva mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons teic, ka, pirmkārt, viņš šajā olimpiādē ir uzaicināts žūrijā, otrkārt, Sinsinati gūta liela mākslinieciska un arī finansiāla pieredze – diemžēl ne labākajā izpausmē, jo pēc atgriešanās no Amerikas kolektīvs bijis lielos parādos. Tagad nekur neesot jābrauc, bet, sarēķinot dalības maksu par dziedātāju (20 eiro) un vēl kategoriju, cipars sanākot gana liels – ap tūkstoš eiro. Olimpiādes noskaņu “Sola” varēšot izjust, Māra Sirmā virsvadībā muzicējot kopā ar kori “Latvija” un vēl trim amatieriem – “Kamēr”, “Balsis” un “Maska” – latviešu sakrālās mūzikas koncertā Vecās Ģertrūdes baznīcā 15. jūlijā. “Iespēju muzicēt kopā ar profesionālu kori uztveram kā lielu pagodinājumu,” piebilst Kaspars Ādamsons. Savukārt 17. jūlija vakarā koncertā “Arēnā Rīga” “Sola” pirmoreiz muzicēs kopā ar grupu “Instrumenti” .

Konkursos nepiedalīsies arī koris “Kamēr”, kurš pērn, dziesmu karos izcīnot Lielo balvu, bija nostājies līdzās “Solai”. “Kamēr” diriģents Jānis Liepiņš nepiedalīšanos konkursos skaidro ar to, ka Pasaules koru olimpiādē Ķīnā 2006. gadā iegūta zelta medaļa ar tādu punktu skaitu, kas līdz šim nav pārspēts: “Mēs savus spēkus olimpiādē esam pārbaudījuši,” saka diriģents. “Protams, tas ir skaisti un brīnišķīgi, ka Latvijā notiek šāds pasākums, cilvēkiem būs iespēja dzirdēt visdažādākos korus no visas pasaules, tomēr es kā kora vadītājs priekšroku dodu nevis privātas vācu firmas “Interkultur” biznesa projektam, bet prestižam konkursam, kāds, piemēram, ir Eiropas “Grand Prix”.”

Jā, dziedātāju aprindās runā arī par šīs olimpiādes finansiālo pusi un to, ka rīkotājiem, vācu firmai “Interkultur” šī olimpiāde ir arī zināms bizness. “Interkultur” strādājošie cilvēki saņem algas, viņi nav voluntieri. Un kur tā nauda radīsies? No Vācijas valdības? Nē, valdība viņus neatbalsta. “Interkultur” strādā no vienas Pasaules koru olimpiādes līdz otrai, uztur veselu biroju un tas, protams, maksā. Un naudu var sagādāt tikai Pasaules koru olimpiādes dalībnieki ar savu pienesumu, plus vēl organizētājvalsts, kas ir gatava ar “Interkultur” kopīgi veidot šo olimpiādi. Nekādu citu finansēšanas avotu nav.

Vācijā sponsoru atsaucība kultūras lietām ir ļoti minimāla. “Interkultur” mājas lapā neieraudzīt nevienu plāksnīti ar viņus atbalstošu firmas nosaukumu. Jo “Interkultur” pati par sevi ir biznesa struktūra. Kori, kas brauc caur “Interkultur”, maksā krietni vairāk nekā Latvijas dziedātāji. Katri viņu iemaksātie 20 eiro esot pašizmaksa par dalībnieka karti, tradicionālo maisiņu ar dziesmu grāmatu un citām svētkiem nepieciešamām lietām.

2012. gadā, esot Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Helsinkos, dzirdēju daudzu nožēlu, ka koru nepietiekamās kapacitātes dēļ svētku rīkošana uzticēta firmai, kas, skaidrs, grib arī nopelnīt.

Protams, Eiropā nav pieņemts skaitīt naudu otra kabatā. Tādēļ ļoti gribas cerēt, ka Pasaules koru olimpi­āde, kurā ieguldīta dziedātāju enerģija, laiks un arī nauda, un tiek gaidīta kā vērienīgs, muzikāli krāšņs notikums, tāds tik tiešām arī izvērtīsies.

Pasaules koru olimpiāde skaitļos


Piedalīsies 27 000 dalībnieku no 73 valstīm.

460 kolektīvu (102 no Latvijas, 83 – no Ķīnas).

Dalībniekus vērtēs 80 eksperti.

Līdz šim Pasaules koru olimpiādēs piedalījušies 16 kori no Latvijas, kopā iegūstot 7 zelta, 11 sudraba un vienu bronzas godalgu.

korukars_tab

 

 

 

 

 

 

 

 

Ceļā uz pasaules koru olimpiādi 


Likteņa pirksts
Ozols_5

Kad pērnvasar pēc Dziesmu svētku rezultātu paziņošanas četriem Latvijas koriem – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu korim “Spīgo”, Daugavpils latviešu kultūras centra vīru korim “Forte”, Krustpils senioru jauktajam korim “Atvasara” un Babītes novada jauniešu korim “Maska” – Rīgas pilsēta dāvināja iespēju piedalīties čempionu kategorijā Pasaules koru olimpiskajās spēlēs, “Maskas” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols (attēlā) nospriedis – likteņa pirksts, jāpiedalās! Iepriekšējām pārdomām ar kolēģiem vairs lāgā nepalika vietas. Par ko šaubas? Amatieru koriem patīk kaut kur aizbraukt, tāpēc olimpiāde Latvijā no šīs puses ir mīnuss, bet no otras pluss – jo, ja nekur nav jābrauc, nav jātērē arī nauda.

“Maska” startēs divās – folkloras un jaukto koru – kategorijā līdz 36 cilvēkiem. Kā teic diriģents, programma sarežģīta un komplicēta, tajā iekļauta P. Vaska “Zīles ziņa”, ar ko koris Somijā ieguva lielo balvu, Selgas Mences “Kalējs kala debesīs” un citas kompozīcijas. Iegūt punktus koris cer arī ar diviem skaņdarbiem, kurus komponējusi koncertmeistare, ansambļa “Latvian Voices” dziedātāja Laura Jēkabsone – “Dindaru dandaru” ar latviešu tautasdziesmas vārdiem – un “Solanum Tuberosum” (kartupelis) – īpaši televīzijas koru konkursam.

Jautāts par interesantāko piedzīvojumu ceļā uz Pasaules koru olimpiādi, Jānis Ozols atklāj, ka jocīgākais sagatavošanās posmā bijusi viņa ilgā prombūtne, jo paralēli mācījies simfonisko diriģēšanu Stokholmas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Tātad koris kopš septembra olimpiādes repertuāru apguvis gandrīz vai pašmācības ceļā. Būšot ļoti interesanti, kā nu ar visiem skaņdarbiem veikšoties.

 

No Amerikas – korī “Ogre” 


Gilestija_TS_5Septiņpadsmitgadīgā vidusskolniece no Amerikas, kora “Ogre” dziedātāja Sofija Gilestija (attēlā), vēloties izbaudīt ziemu un tās priekus, skolēnu un studentu apmaiņas programmas ietvaros sākumā lūkojusies uz Somijas pusi. Taču virsroku guvušas alkas pabūt zemē ar senām tradīcijām arhitektūrā, vēsturē un tautas mākslā. Kad Sofija izvēlējusies Latviju, sadales komisijas pārstāvis atvēris mūsu zemes karti un pieņēmis negrozāmu lēmumu – Ogre! Tā kā Sofija kopš sešu gadu vecuma spēlējusi klavieres, vēlāk arī ģitāru, dziedājusi vidusskolas korī, viņa izvēlējās Ogres mākslas ģimnāzijas pērn septembrī jaunatvērto mūzikas novirziena klasi. Pedagoģe un komponiste Agneta Krilova ātri pamanīja meitenes skanīgo soprānu, kā radītu Ogres kultūras nama jauktajam korim “Ogre”, kuram pateicoties Sofija tagad krietni paplašinājusi balss diapazonu – no otrā soprāna līdz pirmā spožumam. Ogrē viņa sākusi spēlēt arī kontrabasu, un liels atklājums bijusi a cappella dziedāšana – 
Amerikā amatieru kori lielākoties dzied klavieru pavadījumā. Pārsteigums bijusi arī nopietnā iedziedāšanās pirms mēģinājumiem. Arī tas, ka jādzied ne vien latviešu, bet arī lietuviešu, igauņu un daudzās citās valodās. “Ogres” mākslinieciskais vadītājs Jānis Zirnis slavē Sofiju, ka viņa neizlaiž nevienu mēģinājumu, savukārt meitene par diriģentu teic – viņš zina, ko dara, taču ne vienmēr varot visu saprast. No konkursa dziesmām Sofijai visvairāk pie sirds latgaliešu tautasdziesma “Oki, leji, leiteņ” komponistes Ilonas Rupaines apdarē. “To dziedot, var apjaust, kas ir Latgale, tās latgaliskais gars,” teic Sofija vārdus latviešu valodā meklēdama.

Savu skaisto akadēmiski skoloto soprāna balsi Sofija, visticamāk, mantojusi no mammas Kerolinas Gilestijas, kura joprojām dzied divos koros, no kuriem vienā – 
pilsētas – ir 200 dziedātāji. Uzstājusies koncertos un festivālos dažādās valstīs, arī Polijā un Krievijā, bet nekad Latvijā un pasaules koru olimpiādē. Tagad vecāki jau laikus iegādājušies lidmašīnas biļetes uz Latviju, lai klātienē turētu īkšķi par Ogres kultūras nama jaukto kori “Ogre” un, protams, Sofiju soprānos Pasaules koru olimpiādes atklātajā koru konkursā.

Apstākļi gan bija sakrituši tā, ka Sofijai būtu jādodas mājās pirms grandiozā notikuma Latvijā, taču, kā teic kora mākslinieciskais vadītājs Jānis Zirnis, izdevies izkarot, ka Sofija var palikt un Amerikā atgriezties kopā ar vecākiem pēc olimpiādes. “Ļoti vēlos piedzīvot mirkli, kad kopā dziedās septiņpa­dsmit tūkstoši koristu lielā koncertā, tas laikam būs ārkārtīgi skaisti,” mazliet sapņaini teic meitene.

 

Zaļā ir cerības krāsa
DSG_Koris_5

“St Mary’s DSG Choir” no Dienvidāfrikas (attēlā) piedalīsies Pasaules koru olimpiādes atklātajā konkursā viendabīgo jauniešu koru kategorijā, kas notiks piektdien, 11. jūlijā, Rīgas Stradiņa universitātes aulā. Došanos uz pasaules koru forumu korim aptumšojis traģisks notikums ‒ 200 meiteņu nolaupīšana citā Āfrikas valstī ‒ Nigērijā.

“Arī mēs esam meiteņu internātskolas koris un varam tikai iedomāties šausmas un sāpes, ko pašlaik pārdzīvo Nigērijas iedzīvotāji. Tāpēc esam sākuši solidaritātes kampaņu, ieskaņojot mūsu kora olimpiādes programmā dziesmu, lai pievienotos globālajam protestam.”

“Brīvība nāk” ‒ saucas skaņdarbs, kuram iedvesma rasta dienvidāfrikāņu mūziklā “Sarafina”, kas veltīts Nelsona Mandelas atbrīvošanai no cietuma. Pirmoreiz “St Mary’s DSG Choir” izpildījumā šī dziesma izskanējusi 13. maijā, un meitenēm acīs mirdzējušas asaras, pārdzīvojot par nigēriešu māsām. Tomēr koristes teic: “Mēs ticam, ka mūsu dziesma veicinās meiteņu atgriešanos pie ģimenēm.”

Koristu krāšņajos tērpos sevišķi izcelsies zaļā krāsa ‒ zaļas sirdis rotāsies uz tērpu piedurknēm, zaļi pušķi būs dziedātāju matos. “Tas nav nejauši, jo zaļā ir galvenā krāsa Nigērijas karogā.”

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+