Latvijā
Politika

Uzdod informēt NATO un EDSO par Krievijas plānotajām raķešu šaušanas pārbaudēm 16

Foto LETA

Ārlietu ministrija (ĀM) uzdevusi Latvijas pārstāvjiem informēt NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) par Krievijas plānotajām raķešu šaušanas pārbaudēm, lai minēto institūciju ietvaros izrunātu šo jautājumu, aģentūrai LETA pastāstīja ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis.

Jegermanis atzina, ka Krievija ar plānoto raķešu šaušanas pārbaudi virs Baltijas jūras nepārkāpj starptautiskās saistības, tomēr veids, kā tā vēlas īstenot minētos plānus, rada saspīlējumu Baltijas jūras apkaimē.

“Patlaban ir priekšlaicīgi vērtēt, kādā veidā tiks īstenotas šīs mācības. Krievijas puse arī nav sniegusi pietiekami izsmeļošu informāciju – tā ir paziņojusi par mācībām, ievērojot visas procedūras, tomēr dara to zonās, kurās iepriekš tas nav darīts, līdz ar to citām valstīm apkārtnē rodas jautājumi,” sacīja ĀM pārstāvis.

Viņš norādīja, ka Krievija ar saviem plāniem mēģina demonstrēt spēku, un tie ir uzskatāmi par kārtējo provokāciju.

Jegermanis atgādināja, ka Latvija turpina sargāt savu teritoriju, turklāt tā ir NATO dalībvalsts, līdz ar to tas tiek darīts kopā ar NATO sabiedrotajiem.

Jau ziņots, ka Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki no 4. līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA), atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, aģentūrai LETA apstiprināja CAA direktors Māris Gorodcovs. Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.

Pēc Krievijas paziņojuma Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) strādā ikdienas režīmā, vienlaikus kaimiņvalstij lūgts pēc iespējas ātrāk sniegt plašāku informāciju, tai skaitā par to, kāda veida bruņojumu paredzēts izmantot, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā, aģentūrai LETA apliecināja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

AM uzskata, ka Krievijas rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aģentūrai LETA norādīja, ka šie Krievijas plāni nemazina saspīlējumu, bet drīzāk pasliktina drošības situāciju reģionā. “Šādi notikumi atkārtoti apstiprina nepieciešamību turpināt darbu pie mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanas. Tie apliecina arī līdz šim pieņemto lēmumu pareizību par pastiprinātu NATO spēku klātbūtni reģionā,” norādīja prezidents.

Saistītie raksti

Eksperti Krievijas ieceri vērtē gan kā ikdienišķu procedūru, gan spēka demonstrēšanu un izrādīšanos. Bijušais NBS komandieris Raimonds Graube uzskata, ka šādi lielvalsts vēlas izrādīties. Viņaprāt, šāda varenības demonstrēšana patiesībā ir vājuma pazīme. “Viņi visu laiku grib izrādīties, pievērst sev uzmanību, bet tam, kurš patiesi ir stiprs, to darīt nevajag,” pauda bijušais NBS komandieris.

Graube arī uzskata, ka šīs pārbaudes arī nevajag vērtēt kā atsevišķu gadījumu, bet gan kā kopēju Krievijas reakciju uz pēdējā laika notikumiem, piemēram, Lielbritānijā cietušā bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa lietu.

LA.lv