Pagājušā gada rudenī notika Latvijas Samariešu apvienības organizēts sociāls eksperiments, lai noskaidrotu vai cilvēki ir gatavi palīdzēt uz ielas cietušam cilvēkam un zina, kā sniegt pirmo palīdzību.
Pagājušā gada rudenī notika Latvijas Samariešu apvienības organizēts sociāls eksperiments, lai noskaidrotu vai cilvēki ir gatavi palīdzēt uz ielas cietušam cilvēkam un zina, kā sniegt pirmo palīdzību.
Foto – Zane Bitere/LETA

Dīvainie ieteikumi atklāj deputātu neizglītotību 3

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģiona centra vadītāja Roberta Fūrmaņa priekšlikuma otrdien apsprieda jautājumu par iedzīvotāju gatavību sniegt pirmo palīdzību. Iepriekš Fūrmanis ziņu portālā “Delfi” bija paudis sašutumu, ka neatradās neviens cilvēks, kas pirms ātrās medicīniskās palīdzības atbraukšanas spētu, gribētu vai mācētu sniegt pirmo palīdzību uz gājēju pārejas Liepājā notriektam vīrietim, kas atradās bezsamaņā un kam bija izteikta asiņošana. Šis notikums bija fiksēts pāris minūšu garā video un ievietots interneta portālos. Fūrmanis uzskata, ka vienaldzīgā attieksme liecina par zemo sabiedrības līmeni pirmās palīdzības sniegšanā un tam ir jāpievērš Saeimas uzmanība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Tas nav slikti, ka apakškomisija bija atsaucīga, taču ar ieinteresēto pušu uzklausīšanu vien ir par maz, un nereti tieši ar uzklausīšanu un papļāpāšanu par tēmu beidzas apakškomisijas sēdes, jo nekāda tālāka virzība neseko vai, kā šajā gadījumā, seko, bet gauži dīvainā virzienā, kam iemesls ir deputātu neizglītotība.

Ko tad deputāti vēlējās noskaidrot? Kā tiek organizētas pirmās palīdzības mācības, kas to dara un cik liels sabiedrības slānis ir iekļauts šajā procesā. Tad nu NMPD katastrofu medicīnas speciāliste Ruta Jakušonoka deputātiem pastāstīja, ka ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kuros iekļautas vairākas parastās programmas 12 līdz 40 stundu ilgumā un arī paplašinātās programmas pirmās palīdzības apgūšanai, kā arī to, ka NMPD apmāca pirmās palīdzības pasniedzējus. Valstī esot 149 sertificēti pasniedzēji, 11 organizācijas, kurām ir tiesības sniegt zināšanas, un katru gadu pirmās palīdzības zināšanas tiek nodotas vidēji 56 tūkstošiem iedzīvotāju. NMPD ir galvenā institūcija, kas apmāca un kontrolē pirmās palīdzības sniegšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Katru gadu, apgūstot 68 stundu programmu, tiek sagatavoti pirmās palīdzības pasniedzēji, kurus resertificē ik pēc pieciem gadiem. NMPD sagatavo vadlīnijas, pamatojoties uz starptautiskajām rekomendācijām. Dienests sagatavo arī pirmās palīdzības instruktorus un viņu palīgus, kas jau ir augstāka pirmās palīdzības pasniedzēja kvalifikācija. Katru gadu tiek sagatavoti arī dispečeri, dežūrārsti, kuri sniedz padomus iedzīvotājiem pa tālruni, līdz notikuma vietā ierodas NMPD brigāde. Dienests nodarbojas arī ar sabiedrības izglītošanu, un ar visu šo informāciju var iepazīties NMPD mājas lapā internetā. Taču deputātiem labāk patīk, ka pie viņiem atnāk un to izstāsta aci pret aci un ka pašiem nekas nav jāmeklē.

Vakar viņi uzzināja, ka pirmās palīdzības apmācība valstī tiek organizēta samērā labi, tikai jautājums, cik daudz cilvēku šajā apmācībā vēlas iesaistīties un, ja ir iesaistījušies, vai ir psiholoģiski gatavi palīdzēt asiņojošam cilvēkam vai no ūdens izvilktam slīcējam. Autovadītājiem, policistiem, glābējiem pirmā palīdzība ir jāapgūst obligāti, bet citiem – brīvprātīgi. Deputāti aicināja skolās ieviest veselības mācību, jo diemžēl nezināja, ka profesionālajās skolās veselības mācība ir obligāta, bet vispār­izglītojošajās skolās to iekļauj sociālo zinību stundās vai arī māca kā atsevišķu priekšmetu kā nu kurā skolā, un ka arī tur iegūst zināšanas par cilvēku glābšanu ārkārtas situācijās.

Komisijas sēdē deputāti no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Trupovnieka uzzināja arī to, ka Veselības ministrija patlaban izstrādā informatīvo ziņojumu valdībai par iedzīvotāju sagatavotību pirmās palīdzības sniegšanā, ko drīzumā iesniegs valdībai. Tāpēc Fūrmaņa priekšlikums par to, ka nevajadzētu ļaut apmācīt iedzīvotājus tiem pasniedzējiem, kas ne reizi nav personīgi palīdzējuši apturēt asiņošanu vai mākslīgi elpināt, bija jāiesniedz ministrijai. Par to nav nekādas jēgas stāstīt deputātiem, jo viņi, kā redzams, tikai uzklausa, turklāt to, ko var izlasīt MK noteikumos un NMPD interneta mājas lapā.

Sēdes noslēgumā atklājās faktiskais šīs sēdes iemesls, proti, neapmierinātība, ko pauda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis un Fūrmanis, kurš ir arī LĀB valdes loceklis, ar Eiropas Savienības sociālā fonda piešķirto 54 miljonu eiro sadalījumu. Šie miljoni paredzēti sabiedrības veselības veicināšanai un 37 miljoni no summas ir novirzīti pašvaldībām. Abas personas uzskata, ka tā ir jānovirza apmācībai pirmās palīdzības sniegšanā.

Reklāma
Reklāma

Sēdes vadītājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) apsolīja uzrakstīt vēstuli valdības vadītājam Mārim Kučinskim, kurā lūgšot tos 37 miljonus iztērēt zināšanu ieguvei pirmajā palīdzībā. Galvenokārt glābējiem, pašvaldību policistiem un skolotājiem, liekot akcentu uz fizkultūras skolotājiem. Uz visas iepriekš sniegtās informācijas fona tas izklausījās gauži dīvaini, jo, kā pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, šo ES sociālā fonda piešķirto naudu nevar tā vienkārši sākt tērēt citiem mērķiem, nekā tā sākotnēji paredzēta. To saņēmušas pašvaldības, kas iekļāvušās nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā, turklāt iesniedzot projektus un izejot garu saskaņošanas procedūru gan ar Eiropas Komisiju, gan arī Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Nebija neviena deputāta, kas iebilstu Orlova idejai, jo acīmredzot nevienam nav zināšanu par kārtību, kā tiek pie ES fonda līdzekļiem.