Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.
Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.
Foto: LETA

Uzņēmējs: Indija Latvijas pārtikas ražotājiem ir jaunā Ķīna 0

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Lasīt citas ziņas

“Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas – ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ – jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,” sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS “Jaunpils pienotava” un SIA “Pure Chocolate”, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Spravņiks atzina, ka Indija ir visai slēgts un specifisks tirgus, kur īpaši svarīgi ir nodibināt tiešos kontaktus ar sadarbības partneri.

“Ienākšana Indijas tirgū nav viegla, jo kapitālu kontrolē neliels personu loks, līdz ar to izšķiroša loma ir personīgiem kontaktiem un uzticībai. Ja uzņēmējs aizbrauc uz savu roku, var stundām stāvēt pie durvīm un nekas nenotiks. Tā kā mums ir šādi ģimeniski kontakti, uzrunājam uzņēmumus, Indijā atrodam partnerus un veikalu ķēdi un savedam visus kopā. Tālāk uzņēmums var eksportēt produkciju vai nu ar savu zīmolu, vai arī vienoties par ražošanu privātajam zīmolam. Taču sadarbības sākšana nav zibenīgs process, jo Indijā biznesa sarunas tiek risinātas, tiekoties aci pret aci, e-pastu un modernās tehnoloģijas izmanto daudz mazāk. Tieša komunikācija Indijā ir ļoti svarīga, un tas, protams, paildzina procesu,” norādīja padomes vadītājs.

Viņš arī sacīja, ka Latvijas pārtikas ražotāji, kuri piedalījās Indijas-Baltijas biznesa padomes rīkotajā vizītē uz Indiju martā, tikās ar tādiem Indijas uzņēmumiem kā “Future group”, kam pieder augstākā jeb “premium” segmenta veikalu ķēde “Food Hall” un masu tirgum domātā veikalu ķēde “Big bazaar”. Tāpat tikšanās notikusi ar kompāniju “Montage group”, kas importē pārtiku no Eiropas un ir pārtikas piegādātājs Indijas valsts iestādēm, turklāt abās sanāksmēs no Indijas puses piedalījās uzņēmumu vadītāji.

Tāpat Spravņiks atzina, ka sadarbības veidošanu ar Indiju atbalsta Ārlietu ministrija, Zemkopības ministrija, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, sagatavojot gan nepieciešamās atbalsta vēstules, gan tirdzniecības misijas.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem 2014.gadā Latvijas preču eksports uz Indiju sasniedza 21,5 miljonus eiro, bet imports – 33,3 miljonus eiro. Lielāko pienesumu eksportā – 46% – veidoja metāllūžņi, 15% – elektriskās iekārtas, 10% – koksne, 9% – optiskās ierīces, 6% – ķīmiskie produkti, 5% – tekstilpreces, bet 9% – citi produkti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.