Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. janvāris, 2014
Drukāt

Uzzini, vai tev draud mēnessērdzība

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Senāk cilvēki uzskatīja, ka mēnessērdzība ir neizskaidrojama mistika, pārdabisku spēku ietekme vai slimība. Mūsdienās varam pārliecināties, ka mēnessērdzība nav slimība, bet miega traucējumi, kuru rezultātā cilvēki miega laikā veic automātiskas kustības neapzināti. Kā noteikt mēnessērdzību un kā ar to sadzīvot?

Miegs un tā sastāvdaļas

Miegs – ir funkcionāls cilvēka ķermeņa un smadzeņu stāvoklis, kuru raksturo organisma un apkārtējās vides palēnināta aktīvā mijiedarbība, nepilnīga garīgās apziņas aktivitātes izbeigšana.

Miegs ir sadalīts divos posmos – lēnajā un ātrajā miega posmā. Lēnais miega posms ir sadalīts snaudas, vidējā miegā un dziļajā miegā. Lēnā miega posms aizņem apmēram 80% no miega. Ātrais miega posms aizņem 20% no nakts miega.

Cilvēka nakts miegs sastāv no 3-5 cikliem, katrs cikls ilgst apmēram1,5-2 stundas. Katrs cikls sastāv no atsevišķiem ātrā un lēnā miega posmiem. Dziļais lēnā miega posms raksturīgs pirmajiem diviem nakts miega cikliem, ātrais – pēdējos ciklos (agrās rīta stundās), tieši ātrā miega laikā mēs redzam sapņus.

Kas ir mēnessērdzība

Mēnessērdzība ir miega traucējumi, kuriem ir raksturīgas automātiskas kustības miegā, kuras pēc pamošanās cilvēks neatceras. Cilvēka uzvedība mēnessērdzības laikā ir kompleksa un ārēji vērsta (bieži atbilst sapņiem), bet šī uzvedība notiek neapzināti.

Mēnessērdzības iemesli var būt traucējumi lēnajā miega posma. Tas parasti sākās 1,5-2 stundas pēc iemigšanas. Mēnessērdzība rodas dažādu centrālās nervu sistēmas traucējumu dēļ.

Neirotiskā un paroksismālā mēnessērdzība

Mēnessērdzību var iedalīt divās lielās grupās, viena ir saistītas ar neirotiskām izmaiņām (neirastēnija, histērija), otra ar paroksismālām, kas rodas epilepsijas sākuma stadijā.

Neirotiskā mēnessērdzība ir novērojama bērniem, kad nervu sistēma vēl nav nostiprinājusies, tāpēc ir iespējami miega traucējumi. Tāda mēnessērdzība atšķiras ar epizodisko raksturu un ir saistīta ar dienā pārdzīvotajiem notikumiem. Bērnu darbības var būt saistītas ar sapnī redzēto, var izveidot daļēju kontaktu ar bērnu mēnessērdzības laikā.

Pirms epilepsijas mēnessērdzībai ir regulārs un vienveidīgs raksturs, bieži ir piespiedu urināciju, sazināties ar mēnessērdzīgo cilvēku nav iespējams.

Mēnessērdzības pazīmes

Mēnessērdzības laikā aizmidzis cilvēks var piecelties no gultas un bezmērķīgi vai saskaņā ar sapnī redzēto pārvietoties, no rīta atmiņas par to ir neskaidras vai pilnīgi izdzisušas. Mēnessērdzīga persona var runāt miegā, sēdēt gultā, piecelties un veikt virkni stereotipiskas, bet acīmredzot mērķtiecīgas kustības ar atvērtām acīm. Šajā brīdī mēnessērdzīgajam cilvēkam ir „sastindzis” skats un sašaurinātas acu zīlītes. Pēc kāda brīža viņš atgriežas gultā un aizmieg. No rīta cilvēks neko neatcerēsies. Tādi miega traucējumi var ilgt dažas minūtes vai stundu. Reizēm šādu cilvēku rīcībai var piemist pat krimināls raksturs.

Mēnessērdzības ārstēšana

  • Pārliecināšanās ir galvenais ārstniecības veids, speciālistiem tas būtu jāveic vairākumā gadījumu, mēnessērdzībai ir pārejošs raksturs, tāpēc ar laiku tā izzūd.
  • Mēnessērdzības gadījumā jāmēģina identificēt un izslēgt jebkāda veida apkārtējās vides riska faktorus; jānodrošina pietiekams miega daudzums; jāregulē miega cikls un jāārstē blakus slimības (piemēram, gastroezofageāla refluksa slimība, obstruktīva miega apnoja, periodiskas kāju kustības vai krampji).
  • Būtu jāizvairās no redzes, dzirdes, taustes stimuliem agrīnā miega cikla laikā, šie faktori rosina parasomniju (parasomnija – labdabīgas formas runāšana vai staigāšana miegā).
  • Vecākiem būtu kārtīgi jāaizver visi logi un jāaizslēdz durvis, jāaizvāc no bērna istabas asi priekšmeti vai objekti un jāuzstāda signalizācija, lai bērns negūtu traumas mēnessērdzības epizodes laikā.
  • Atkarībā no situācijas bērni ir jānomierina. Nevajag stingriuzspiest bērnam iet gulēt, mēģinājumi konfrontēt vai pamodināt mēnessērdzīgus cilvēkus var beigties ar pretošanos vai vardarbību.
  • Farmakoloģiska terapija parasti nav piemērota mēnessērdzības ārstēšanai.
  • Mēnessērdzību, kas saistīta ar elpošanas traucējumiem miega laikā, var mazināt vai atrisināt ar ķirurģisku iejaukšanos.

Ilgtermiņa ārstēšanā priekšroka ir relaksācijas, iztēlošanās vingrinājumu un preventīvās pamošanās tehnikai. Pirmos divus tehnikas veidus ieteicams veikt kopā ar pieredzējušu terapeitu vai hipnotizētāju.

Preventīvā pamošanās nozīmē, ka bērns jāpamodina 15 – 20 minūtes ātrāk nekā nepieciešams. Jārūpējas, lai bērns šajā laika periodā ir nomodā, jo tieši tajā brīdī var rasties mēnessērdzības epizodes. Atkārtota pārbaudīšanās ir jāveic regulārās veselības pārbaudes laikā.

Sagatavoja Anita Mihaeļjana

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+