Vācijas Bundesrāts atbalsta NPD aizliegšanu 0
Vācijas parlamenta augšpalāta – Bundesrāts – nobalsoja par vēršanos Konstitucionālajā tiesā ar prasību aizliegt neonacistisko Nacionāldemokrātisko partiju (NPD).
Bundesrātā pārstāvētas visas 16 Vācijas federālās zemes, un pret ierosinājumu vērsties Konstitucionālajā tiesā nebalsoja neviens no likumdevējiem. Vienīgi Hesenes pārstāvji balsojumā atturējās, jo joprojām bažījas par prasības iespējamo neveiksmi. “Mēs esam pārliecināti, ka NPD pārkāpj konstitūciju,” uzrunājot Bundesrātu, norādīja Tīringenes premjerministre Kristīne Līberknehta. Viņa piebilda, ka prasība pamatota ar plašu pierādījumu klāstu, tostarp ar simtiem paziņojumu, ar kuriem nākušas klajā partijas amatpersonas, ziņo radiostacija “Deutsche Welle”. Līberknehta uzsvēra, ka šoreiz pierādījumu vidū nav iekļauta informācija, kas iegūta ar slepeno dienestu aģentu palīdzību.
Lai gan visu federālo zemju premjerministri pirms nedēļas pauda atbalstu NPD aizliegšanai, Vācijas kanclere Angela Merkele joprojām šaubās, vai šī iecere būs sekmīga. Pagājušajā nedēļā Merkele paziņoja, ka valdība lems, vai atbalstīt šo prasību, “nākamā gada pirmajā ceturksnī”. “Mēs vēl neesam noformulējuši savu viedokli. Ir iespaidīgs pierādījumu klāsts, taču, no otras puses, mūsuprāt, ir arī daži juridiski riski,” sacīja kanclere. Ar prasību pret NPD Konstitucionālajā tiesā, kas ir vienīgā instance, kura Vācijā var lemt par politiskās partijas aizliegšanu, var vērsties valdība, kā arī abas parlamenta palātas – Bundestāgs un Bundesrāts. Iepriekšējo reizi Vācijas valdība mēģināja panākt NPD aizliegšanu 2003. gadā, taču Konstitucionālā tiesa prasību noraidīja, kad atklājās, ka daļa pierādījumu pret partiju iegūti, izmantojot apmaksātus ziņotājus pašas NPD rindās.
NPD izveidota 1964. gadā. Lai gan tai līdz šim nav izdevies iekļūt Bundestāgā un 2009.gada vispārējās vēlēšanās neonacistu partija saņēma tikai 1,5 procentus balsu, tā ir pārstāvēta vairāku federālo zemju parlamentos, un kā legāla partija NPD saņem valsts finansējumu, kas 2010. gadā bija 1,176 miljoni eiro. Pagājušā gada novembrī veiktā aptauja liecināja, ka NPD aizliegšanu atbalsta trīs ceturtdaļas vāciešu. Tomēr ieceres kritiķi norāda, ka NPD aizliegums nenovērsīs būtiskākos ekstrēmisma cēloņus. Kopš Otrā pasaules kara Vācijā tikušas aizliegtas tikai divas politiskās partijas – Komunistiskā partija un kāda labējo ekstrēmistu partija.
