Vācijas grāmatveikalos pirmo reizi kopš 2. Pasaules kara nonāks “Mein Kampf” 0
Vācijas grāmatnīcās pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara piektdien pārdošanā atkal nonāk Trešā reiha fīrera Ādolfa Hitlera sacerējums “Mein Kampf” (“Mana cīņa”).
2000 lappušu biezajā jaunajā izdevumā iekļauts gan pats Hitlera darbs, gan arī zinātnieku kritiskie komentāri par viņa tekstu.
Kā norāda komentāru autori, jaunais izdevums palīdzēs kliedēt mītu, kas izveidojies ap Hitlera sacerējumu. Nacistu līdera teksts arī līdz šim bija pieejams tīmeklī.
Minhenes Mūsdienu vēstures institūts (IFZ), kas pie jaunā izdevuma strādājis kopš 2009.gada, vēlējies “dekonstruēt Hitlera sacerējumu un novietot to kontekstā”.
Vācijas tviterī mirkļbirka “#MeinKampf” piektdien ierindojusies pirmajā vietā, otrajā atstājot “#koelhbf”, kas tiek pievienota tvītiem par Jaungada nakts vardarbību Ķelnē.
Vēsturnieki grāmatas atkārtotai iznākšanai gatavojušies jau gadiem ilgi, apzinoties, ka tuvojas brīdis, kad 70 gadus kopš autora nāves beidzas autortiesību termiņš.
Līdz šim autortiesības uz ķecerīgo pamfletu piederēja Bavārijas zemei, kas kopš Otrā pasaules kara beigām kategoriski liegusi šo sacerējumu izdot vai tirgot visā Vācijā. Taču autortiesību termiņš beidzās 2015.gadā, un “Mein Kampf” nonāca sabiedriskajā valdījumā.
Jaunais “Mein Kampf” izdevums ar aptuveni 3500 komentāriem izdots divos sējumos un maksā 59 eiro.
Tiesa gan, Vācijas varasiestādes ir gatavas sākt tiesisko vajāšanu pret jebkuru nerediģēta Hitlera opusa pārizdevēju, pamatojoties uz krimināllikuma pantu par “naida kurināšanu”.
Kā skaidroja Minhenes institūtā, jaunais izdevums apskata arī svarīgākos vēsturiskos jautājumus, piemēram, kā šīs tēzes tika iecerētas, kāds bija to mērķis un vissvarīgākais – kādi ir mūsu pretargumenti, ņemot vērā mūsu šodienas zināšanas par Hitlera nebeidzamajiem apgalvojumiem un meliem.
Daļēji autobiogrāfiskajā sacerējumā izklāstīta Hitlera ideoloģija, kas kļuva par nacisma pamatu.
Viņš to sarakstīja 1924.gadā, kad pēc neveiksmīgā Alus puča par nodevību Bavārijā bija ieslodzīts cietumā.
Grāmatā izklāstītas divas galvenās idejas, kuras viņš sāka īstenot, kļuvis par Vācijas līderi – ideja par kaimiņvalstu teritoriju aneksiju, lai nodrošinātu vāciešiem “dzīves telpu”, un naids pret ebrejiem, kas noveda pie holokausta.
Vācijas izglītības ministre Johanna Vanka sacīja, ka darbam vajadzētu atrasties klašu telpās skolās visā Vācijā, “lai Hitlera spriedumi nepaliktu neapstrīdēti.”
“Skolēniem būs jautājumi, un ir vienīgi pareizi, ka tie tiek izskatīti klasēs,” viņa sacīja.
Vācijā līdz 1945.gadam “Mein Kampf” tika izdots 12,4 miljonos eksemplāru, no kuriem daži joprojām ir pieejami zinātniskajās bibliotēkās.
Vācijas Ebreju centrālā padome vēl decembrī paziņoja, ka tai nav iebildumu pret jauno izdevumu, lai gan iepriekš ebreju organizācijas šo ieceri vērtēja visai pretrunīgi.
“”Mein Kampf” pārzināšana joprojām ir svarīga, lai izskaidrotu nacionālsociālismu un holokaustu,” intervijā biznesa laikrakstam “Handelsblatt” atzina padomes prezidents Jozefs Šusters. “Tāpēc nav iebildumu pret zinātniski anotētu izdevumu pētniecības un mācību nolūkiem.”
Tomēr ir arī citi viedokļi.
Minhenes ebreju kopienas līdere Šarlote Knobloha atzinusi – viņa nespēj iztēloties “Mein Kampf” veikalu skatlogos.
Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka “holokaustā izdzīvojušos aizskars tas, ka grāmatnīcās atkal tirgo šo antisemītisko darbu”. Viņš arī neredz nepieciešamību pēc kritiska izdevuma.
Kaut arī darbs būtu jāstudē un skolniekiem Vācijā būtu jāmāca par tā postošajām sekām, Lauders piebilda – “ideja, ka šim mērķim ir vajadzīgs anotēts izdevums ar tūkstošiem lappušu, ir nieki”.
“Vislabākais būtu atstāt “Mein Kampf” tur, kur tam ir īstā vieta, – vēstures inžu kabinetā.”
