Ekonomika
Bizness

Vai “airBaltic” izdosies saglabāt precizitāti?0


“airBaltic” lidmašīna Latvijas karoga krāsās.
“airBaltic” lidmašīna Latvijas karoga krāsās.
Publicitātes foto

Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” šobrīd ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē. Tomēr vai šādu statusu izdosies saglabāt arī nākotnē, nav tik skaidrs, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Pagājušais gads Eiropas aviācijai darbīgākais visā tās vēsturē – izpildīti 11 miljoni lidojumu (+3,8%), vidēji dienā 30 168 lidojumi.

Vienlaikus, lai gan gaisa satiksmes apjomi, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauguši par 14%, kavēto reisu skaits gandrīz trīskāršojies – pieaugums par 279%, salīdzinot ar 2013. gadu.

Kopējais kavēto minūšu skaits visas Eiropas mērogā – 19,1 miljons. Citiem vārdiem sakot, gandrīz katrs piektais reiss Eiropā pagājušajā gadā nokavēja, un šajā aspektā 2018. gads bija sliktākais aviācijas pārvadājumu vēsturē.

Arī citur pasaulē situācija nav īpaši labāka, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam gaisa satiksmes apjomi pasaulē dubultosies. Papildu neskaidrības elementu šogad ienesīs arī breksits.

Šādi skaitļi izskanēja šomēnes Madridē notikušajā Pasaules gaisa satiksmes vadības kongresā.

 

Nepietiek jaudas

Kavējumu svarīgākais iemesls ir nepietiekamā gaisa satiksmes vadības kapacitāte un lidostu jauda virs Eiropas satiksmes nervu centra – Vācijas un Francijas teritorijām –, tā atbildīga par 60,4% visu kavējumu.

Vēl 25,3% izraisījuši laika apstākļi, bet 14,3% – dažādi gaisa satiksmi graujoši notikumi, kā spēles ar droniem Londonas Getvikas lidostā pagājušā gada decembrī, kas paralizēja lidostu uz gandrīz trijām dienām.

Problēma Dienvidvācijā un Austrumfrancijā – vissarežģītākajā gaisa satiksmes reģionā Eiropā – ir gluži fiziska: nepietiekams darbinieku un iekārtu skaits.

Lai mīkstinātu šo situāciju, Eiropas valstu gaisa satiksmes vadības organizācija “Eurocontrol” nolēmusi šovasar pārvirzīt reisu maršrutus uz teritorijām, kur gaisa satiksme nav tik blīva.

Kā parādīts kartē, reisi no Balkāniem uz Spāniju vairs nešķērsos Ziemeļitāliju, bet gan Itālijas centru, gaisa satiksmes plūsma no Spānijas uz Vāciju vairs nenotiks taisni, bet gan virzīsies virs Biskajas līča un Normandijas.

Savukārt lidmašīnas no Ukrainas un Dienvidkrievijas vairs nelidos taisni pāri Polijas vidienei un Vācijai, bet gan ar līkumu pāri Lietuvas dienvidiem, Polijas ziemeļiem un Baltijas jūrai.

“Eurocontrol” vadītājs Eimons Brennans uzskata, ka šādas pārmaiņas ļaus ietaupīt vairāk nekā 19 miljonus kavēto minūšu, kas naudas izteiksmē izpaudīsies kā aviopārvadātāju ietaupījumi 1,3 miljardu eiro apmērā.

Bet, protams, notiks visas ES mēroga gaisa satiksmes vadības sistēmu un lidostu jaudu – pašreizējo un perspektīvo – inventarizācija.

Tieši šī, pēdējā, maršruta maiņa var tieši ietekmēt arī “airBaltic” pasažierus, jo intensīvas gaisa satiksmes zona pievirzās Latvijai krietni tuvāk. Tā būs jāšķērso lielum lielajam vairumam “airBaltic” un daudz citu aviokompāniju lidmašīnām, kas lido no vai uz Baltijas lidostām.

 

Ietekme uz Latviju

Saistītie raksti

Atbildot uz jautājumu, vai un kā Eiropas gaisa satiksme varētu izmantot pasaules precīzākās aviosabiedrības – “airBaltic” – pieredzi, Eiropas Komisijas ģenerāldirektors mobilitātes jautājumos Henriks Hololejs (Igaunija) atbildēja, ka būtiskākā “airBaltic” priekšrocība ir lidošana reģionā, kurā ir pietiekama gaisa satiksmes vadības kapacitāte un lidostu jaudas.

Tomēr tieši šos aspektus ietekmēs iecerētā gaisa satiksmes pārbīde visas Eiropas mērogā. Virs agrāk samērā mierīgā Baltijas un Polijas reģiona satiksme kļūs daudz intensīvāka.

 

LA.lv