Lūdzu, pastāstiet par mežapīlēm! Vai nepieciešama kāda atļauja šo putnu audzēšanai, turēšanai kūtī?
 Renārs Zommers

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178

Lasīt citas ziņas

– Kā jebkuras medījamas sugas, arī meža pīļu turēšanai nebrīvē ir vajadzīga Valsts meža dienesta atļauja. Nebrīvē turētus putnus bez speciālas atļaujas arī nedrīkst izlaist savvaļā, jo tas ir dzīvnieku aizsardzības tiesisko normu pārkāpums, – skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. – Diemžēl mūsu valstī medību saimniecībai nav noteiktu mērķu un stratēģijas. Nav dokumenta, kurā būtu definēts, kas ir laba vai slikta medību prakse. Lai gan savvaļas putnu audzēšana saimniecībās nav strikti aizliegta ar likumu, Valsts meža dienesta speciālisti šādas aktivitātes neatbalsta. Medību daļā pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē visus riskus un atbilstību tiesiskajām normām.

Ārzemēs, valstīs, kur nav saglabājušās neskartas savvaļas putnu populācijas, medībām bieži vien izmanto nebrīvē pavairotas meža pīles. Arī Latvijā ir mēģināts ar to nodarboties, šai nolūkā perēšanai ievestas olas no Čehijas un Dānijas putnu fermām. Diemžēl nav iespējams pārbaudīt izperēto putnu izcelsmi (pat nevar noskaidrot, vai tie nav krustojumi ar mājas pīlēm). Šīm fermās audzētajām pīlēm iedzimst māk­slīgi veidotas īpašības, tām ir atšķirīga uzvedība un pat dažas ārējās pazīmes. Turklāt pastāv risks, ka, nonākušas savvaļā, šīs pīles ģenētiski piesārņos  vietējo meža pīļu populāciju vai arī negatīvi ietekmēs to uzvedību.

Kokteilis

VIDEO. Dziedātāja Baiba Ozoliņa laidusi klajā videoklipu dziesmai “Kāpēc mēs darām tā”

Zviedrija gatavojas militārajai klātbūtnei Latvijā. Zināms, kad varētu ierasties pirmās mehanizētās vienības

Latvijai tuvojas siltā gaisa masa. Ir cilvēki, kuriem iesaka būt piesardzīgiem šajās dienās

Vēlme sakrustot dabā esošās populācijas ar svešas izcelsmes putniem ir pretrunā ar mūsu Medību likumu, kura sestajā pantā noteikts, ka jāsaglabā medību faunas genofonds un apdzīvotā vide. Meža pīļu audzēšana, inkubējot olas saimniecībā, drīzāk atgādina malēniešu gaismas nešanu istabā bez logiem, nevis rūpes par ilgtspējīgām pīļu medībām.

– Daļa mednieku grib strādāt ar lopkopju metodēm: ierīkot briežu dārzus, turēt nebrīvē fazānus, medņus, meža pīles, lai pēc tam tos izlaistu no iežogojuma un nogalinātu. Tas nav medību tradīciju saglabāšanas ceļš! Dažiem gan tas var būt ienesīgs bizness, taču kopumā nomelno mednieka tēlu sabiedrības acīs un pastiprina medību noliedzēju pretdarbību. Parasti tā izpaužas, aizliedzot medīt viņiem piederošajās teritorijās, no tā cieš pārējā mednieku saime. Mūsdienās medību ideja ir uzturēt, apsaimniekot savvaļas faunu un saglabāt pēc iespējas līdzīgākus vides apstākļus tiem, kādos cilvēks kļuva par mednieku, gūstot baudu no medību procesa, nevis iegūto dzīvnieku daudzuma, – uzsver Jānis Ozoliņš.

Medību speciālisti atļauj nebrīvē turēt un pavairot staltbriežus un mežacūkas, tāpat citus dzīvniekus, kuriem nav iznīcināti tiem raksturīgie savvaļas biotopi.

Atļaujot mākslīgi pavairot medījamos dzīvniekus, kuriem vienlaikus iznīcina dzīvesvietu savvaļā, tikai var paātrināt šo sugu izzušanu, jo mednieki vairs nav ieinteresēti rūpēties par savvaļas populāciju. Arī medņu un rubeņu liktenis savvaļā ir ļoti atkarīgs no piemērotu dzīvesvietu (biotopu) saglabāšanas.

Meža pīļu pavairošanā labāk izmantot citas metodes. Valsts meža dienests iesaka veidot tādas medību saimniecības, kas balstītas uz dabisku savvaļas dzīvnieku populāciju atjaunošanos. Meža pīlēm var palīdzēt, ierīkojot mākslīgās ligzdvietas un ierobežojot plēsējus, īpaši, Latvijas faunai svešās un nevēlamās Amerikas ūdeles un jenotsuņus.