Vai plaisa starp varu un tautu samazinās? 0

Viola Kurmšteina Rīgā: “Piekrītu, ka sabiedrība kļūst optimistiskāka. Vislielākā mērā tas, protams, saistāms ar notikumiem ekonomikā – tā atdzīvojas, rodas arvien vairāk jaunu darba vietu, nodokļu ieņēmumi valstij palielinās.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Lasīt citas ziņas

Tas liecina, ka nedzīvojam sliktā valstī, par kādu to mēdza saukt krīzes laikā. Domāju, lielā mērā par to jāpateicas premjeram Valdim Dombrovskim, kurš uzņēmās valdības vadīšanu valstij tik smagā brīdī. Tas liecina, ka viņš tiešām ir kompetents speciālists un Ministru kabineta vadīšana viņam jāturpina arī nākotnē. Lai gan viņš ekonomiskās krīzes laikā pieņēma vairākus sabiedrībai nepatīkamus lēmumus, iedzīvotāji šobrīd saprot, ka tie bija nepieciešami. Tādēļ arī cilvēki uzticas gan valdībai, gan premjeram.”

Valdis Vēvers Saldū: “Nedomāju, ka īpaši būtu samazinājusies plaisa starp politiķiem un sabiedrību. Parlamentā strādājošie iedzīvotāju rūpes aizmirst, kolīdz iegūst augsto amatu. Domāju, ka pozitīvu noskaņojumu sabiedrībā vairo katra personīgās dzīves norises, kā arī ekonomiskā situācija. Jo vairāk naudas cilvēkam, jo vairāk viņš ir apmierināts ar dzīvi, tostarp ar politiķiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Daina Kārkliņa Ozolniekos: “Dzirdot informāciju par sabiedrības pesimisma samazināšanos, nemaz nebiju pārsteigta. To novēroju arī pēc sevis – ilgāku laiku biju bez darba, tad biju ļoti neapmierināta ar valstī notiekošo. Brīdī, kad publiskajā telpā sāka runāt par to, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabojusies, arī es atradu jaunu darbu. Tad arī pati kļuvu daudz optimistiskāka. Domāju, ka sabiedrība jau ilgi bija gaidījusi ziņu par ekonomikas atveseļošanos. To esmu novērojusi pēc draugiem, kam ekonomikas lejupslīdes laikā nebija samazinājušies ikmēneša ienākumi. Viņi līdz ar ziņām par sliktu valsts finanšu stāvokli kļuva pesimistiskāki, naudu netērēja. Kolīdz atsākās runas par ekonomikas atveseļošanos, arī viņi kļuva optimistiskāki, vienlaikus arī atzinīgi novērtēja politiķu darbu.”

Jānis Stankēvičs Bauskā: “Tā kā pagājušajā gadā notika Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kuru dēļ parlamentā neiekļuva oligarhi, loģisks ir sabiedrības uzticības pieaugums valstsvīriem. Turklāt valdības vadītājs Valdis Dombrovskis Ministru kabinetu vada jau vairākus gadus, iedzīvotāji viņu iepazinuši, zina viņa paveiktos darbus. Šie divi aspekti arī ir svarīgākie cilvēkiem – valsti vada viņiem zināmi un uzticami politiķi. Šī Saeima arī mazāk izceļas ar lieliem skandāliem, kas bija ierasts iepriekšējā sasaukuma parlamentiem. Tiesa, sabiedrības uzticēšanās nav pastāvīga. Atliks veikt vienu greizu darbu, kad sabiedrības uzticēšanās līmenis varai var arī nokristies.”

 

Uzziņa

* Kopš 2009. gada, kad Ministru prezidenta amatā ir Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), pašreiz sabiedrības uzticēšanās līmenis valdībai ir sasniedzis augstāko punktu. Dombrov­ska valdībai aprīlī, salīdzinot ar martu, atbalsts pieaudzis par 4% un tagad tai uzticas 25% iedzīvotāju.

* Tikpat strauju uzticības kāpumu ir piedzīvojusi arī Saeima, sasniedzot 20% uzticamības līmeni. Iepriekšējam Saeimas sasaukumam pēdējos mēnešos bija tikai 6–7%.

* Vēsturiski viszemāko tautas uzticības punktu savulaik bija sasnieguši Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle savas pirmās valdības laikā 1997. gadā un 2009. gadā LPP/”LC” premjers Ivars Godmanis, kuru laikā valdībai uzticējās tikai 7,3%, bet Saeimai 4,5%.

Avots: SKDS veikta iedzīvotāju aptauja

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.