Ekonomika
Bizness

Grib atjaunot veco kārtību, kas vairs nav iespējams. Vai Rīgā neizaugs atkritumu kalni?1


Tā kā līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem pēc 15. septembra vairs nebūs spēkā, pastāv draudi, ka daudzviet Rīgā atkritumus neizvedīs.
Tā kā līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem pēc 15. septembra vairs nebūs spēkā, pastāv draudi, ka daudzviet Rīgā atkritumus neizvedīs.
Foto: Karīna Miezāja

Pēc pirmdien Konkurences padomē (KP) pieņemtā lēmuma aizliegt Rīgā jaunizveidotajam monopolistam – akciju sabiedrībai “Tīrīga” – noslēgt līgumus ar iedzīvotājiem par sadzīves atkritumu izvešanu un atsaukt jau noslēgtos, vakar KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja žurnālistiem, ko tā pieprasa Rīgas pašvaldībai tā dēvētā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pagaidu noregulējuma ietvaros.

 

Piecas prasības pašvaldībai

Pirmkārt, līdz 12. septembrim pašvaldībai jāatsauc uzteikumi līdzšinējiem četriem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem – SIA “Clean R”, “Eco Baltia vide”, “Pilsētvides serviss”, “Lautus”.

Otrkārt, līdz 12. septembrim pašvaldībai jāpaziņo iedzīvotājiem un uzņēmumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem tai bija noslēgti līgumi pirms koncesijas līguma noslēgšanas ar AS “Tīrīga”.

Šie uzņēmumi drīkst darboties arī pēc 15. septembra.

Treškārt, pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” līdz šī gada 12. novembrim jāiesniedz Konkurences padomē plāns, kā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Kā skaidro KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs, konkurences nodrošinājuma plānošana pilnīgi esot pašvaldības ziņā, KP nejaucas tās saimnieciskajās lietās.

Bet, ja pašvaldībai pēc 15. septembra nekāda plāna nebūs un tā neko nedarīs, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu izvešanu, tad KP ir tiesības piedzīt tai tā saukto piespiedu naudu – par katru dienu līdz 5% apmērā no gada vidējā apgrozījuma.

Ceturtkārt, pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” jāatturas no darbībām, kuras pielīdzināmas KP lēmumā minētajām aizdomām par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. panta iespējamam pārkāpumam, proti, konkurences likvidēšanai un monopolstāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai.

Piektkārt, pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” nekavējoties jāaptur koncesijas līgums, kas skar nesašķiroto un sašķiroto sadzīves atkritumu izvešanu.

Kā tas jādara, tas jau esot paziņots Rīgas pašvaldības vadītājam Oļegam Burovam. Tādējādi nav spēkā arī visi tie līgumi, kurus kāda daļa rīdzinieku jau paguvuši noslēgt ar AS “Tīrīga”, pakļaujoties monopolista aicinājumiem.

Kā atzina KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, ar šo koncesijas līgumu, ja tas paliktu spēkā, atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkurence tiktu izslēgta vismaz uz 20 gadiem.

Lai stāvoklis atkritumu apsaimniekošanā nepasliktinātos, tiek noteikta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pagaidu kārtība, kas būs spēkā līdz brīdim, kad KP sagatavos galīgo lēmumu par iespējamo monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Jautāta, vai tāds pats sadzīves atkritumu izvešanas monopols nav arī citās pilsētās un novados, Skaidrīte Ābrama atbild, ka Rīga tomēr krasi atšķiras no citām pilsētām un novadiem, tāpēc ka tās teritorija un iedzīvotāju skaits, līdz ar to sadzīves atkritumu apjoms, ir vislielākais.

Tāpēc Rīgā atkritumu apsaimniekošanas tirgū arī turpmāk jāsaglabā konkurence, nodrošinot iedzīvotājiem izvēles iespējas.

 

KP balstās uz ES līgumu

Uz jautājumu, vai pašvaldība ir tiesīga atjaunot uzteiktos līgumus pieminētajiem četriem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce publiski paziņojis, ka likums to nepieļauj, KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs apgalvo, ka tas esot iespējams. Pašvaldībai esot jābalstās uz KP lēmumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pagaidu noregulējumu galvaspilsētā. Pagaidu noregulējumu paredzot Līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību 102. pants. Iestājoties ES, Latvija ir apņēmusies nodrošināt konkurenci saimnieciskajā darbībā. Šīs saistības jāpilda arī Rīgas pašvaldībai.

Viņaprāt, neesot nekādu šķēršļu atkritumu apsaimniekošanā atjaunot to stāvokli, kāds bija pirms pieminētā koncesijas līguma noslēgšanas ar AS “Tīrīga”.

Jautāta, kāpēc līgumu ar AS “Tīrīga” nevarēja apturēt agrāk, nevis 9. septembrī, kad atlikušas dažas dienas līdz jauno apsaimniekošanas līgumu noslēgšanas beigu termiņam, Skaidrīte Ābrama atbild, ka diemžēl KP esot pārāk maza iestāde. Tai trūkstot spēku, lai iespējami ātrāk novērtētu un pieņemtu lēmumus visās ierosinātajās iespējamo pārkāpumu lietās. Pēc likuma ierosinātajās iespējamo pārkāpumu lietās lēmumi jāpieņem divu gadu laikā.

 

Daži apsaimniekotāji gribētu turpināt

Līdzšinējiem sadzīves atkritumu vedējiem jautāju, vai viņi saņēmuši pašvaldības piedāvājumu turpināt darbu pēc 15. septembra.

Uzņēmuma “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs apgalvo, ka esot ar mieru turpināt un darīšot visu, lai pēc 15. septembra pilsētā tiktu izvesti atkritumi: “Tas nav nekas neatrisināms. Tiekot galā ar juridiskiem jautājumiem, esam gatavi nekavējoties sākt gatavoties tam, lai svētdien izvestu atkritumus Rīgā.”

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts saka, ka uzņēmums būtu gatavs nodrošināt atkritumu izvešanu arī turpmāk. Viņš norāda, ka visefektīvākais pagaidu risinājums būtu saglabāt ar klientiem agrāk noslēgtos līgumus, kas gadu laikā izveidojies konkurences rezultātā.

“Tāpēc pašvaldībai jāatrod tāds risinājums, kas saglabā esošos līgumus, kā arī jāpiedāvā līgumi tiem iedzīvotājiem, kuru agrākie sadzīves atkritumu apsaimniekotāji nav gatavi strādāt,” piebilst viņš.

 

Uzņēmēji grib zināt “spēles noteikumus”

Kā atklāj Jānis Aizbalts, sarunas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā notiek jau vismaz desmit gadus.

Nozares uzņēmumi jau sen gaida, ko piedāvās pašvaldība, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un pakalpojumu attīstību.

Viņaprāt, galvenais iemesls, kāpēc līdzšinējie apsaimniekošanas uzņēmumi negrib ieguldīt naudu tehniskajā nodrošinājumā vai infrastruktūras izveidē, ir neziņa, kādi “spēles noteikumi” būs pēc gada vai diviem. Tāpēc Rīgā ir tikai divi atkritumu šķirošanas laukumi, pāris simti šķirošanas punktu un novecojis autoparks, kas neatbilst iedzīvotāju radītajam atkritumu apjomam. Citās pašvaldībās jau šķiro arī bioloģiskos atkritumus, bet Rīgā vēl tikai diskutē par iepakojuma šķirošanas infrastruktūras izveidi.

Atkritumu apsaimniekotājs SIA “Lautus” gaidīs, kādu risinājumu pašvaldība piedāvās, aģentūrai LETA sacīja “Lautus” izpilddirektors biznesa attīstības jautājumos Jānis Stafeckis.

 

“Pilsētvides serviss” atkrīt

Vai no 15. septembra Rīgas namu pagalmos neizaugs sadzīves atkritumu kalni, par to pilnīgas pārliecības tomēr nav.

Uzņēmuma “Pilsētvides serviss” pārstāve Olga Ribkina vēsta, ka vakar no Rīgas pašvaldības vadītāja Oļega Burova gan esot saņēmuši piedāvājumu turpināt darbu.

Bet no 15. septembra tas uzņēmumam vairs neesot iespējams, tāpēc ka no galvaspilsētā strādājošajiem aptuveni 50 darbiniekiem puse jau esot atlaisti.

Kā būšot turpmāk, to uzņēmuma pārstāve nezināja teikt.

Arī atkritumu apsaimniekotājs SIA “Lautus” gaidīs, kādu risinājumu atkritumu apsaimniekošanai piedāvās Rīgas dome. “Savu biznesu plānojam laikus – gan materiāltehniskos resursus, gan cilvēkresursus. Patlaban jau esam atlaiduši daļu darbinieku, tāpēc ir jāsaprot, ko piedāvās Rīgas dome – nodrošināt pakalpojumu uz mēnesi, uz diviem vai varbūt uz gadu,” aģentūrai LETA sacīja “Lautus” izpilddirektors biznesa attīstības jautājumos Jānis Stafeckis.

 

Ko atrisinās ārkārtas stāvoklis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pieprasījis Rīgas pašvaldības vadītājam Oļegam Burovam nekavējoties paskaidrot, kā turpmāk tiks organizēta sadzīves atkritumu izvešana. Vakar valdības sēdē viņš ierosinājis izsludināt Rīgā ārkārtas stāvokli. Pūce to pamatoja ar nepieciešamību nodrošināt atkritumu izvešanu arī pēc 15. septembra.

“Ārkārtas stāvokli izsludinātu uz laiku līdz trim mēnešiem, kuru laikā domei jāveic sarunu procedūra un jāizvēlas pagaidu atkritumu apsaimniekotāji, visas procedūras darbības, tostarp rezultātus un jaunos tarifus saskaņojot ar VARAM,” skaidroja Pūce, norādot, ka ar šo lēmumu iedzīvotājiem tiktu nodrošināta atkritumu izvešana arī bez jauna noslēgta līguma.

Saistītie raksti

Vakar valdība nespēja vienoties un atlika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājumupar ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Vai Rīgā neizaugs atkritumu kalni?
LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Dorīna Bogdna-Mārtina: Sarukusi sieviešu klātbūtne digitālo tehnoloģiju sektorā
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Rail Baltica” mudina sākt strādāt pie dzelzceļa un avio satiksmes integrācijas
12 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Palielinājies “Madara Cosmetics” koncerna apgrozījums
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Saeima pieņem 2020.gada budžetu, tērēs 10 miljardus eiro
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
FOTO: Latvijas basketbolistes Gulbja debijā piedzīvo pamatīgu fiasko
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
ASV apšaude vidusskolā Losandželosas apkaimē
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Lielveikala darbinieks Emīls izglābj kolēģei dzīvību
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Plūdos cietušajā Venēcijā izsludina ārkārtas stāvokli 1
1 stunda