Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. oktobris, 2012
Drukāt

Vai varat paļauties uz līdzcilvēku atbalstu ikdienā?


Kristīne Vasaraudze no Jēkabpils: “Manuprāt, Latvijas sabiedrība ir pietiekami atsaucīga un sniedz palīdzību brīžos, kad kāds to lūdz. Taču cilvēkiem pietrūkst pašiniciatīvas palīdzības sniegšanā. Pati esmu gan palīdzējusi kaimiņiem, gan piedalījusies dažādās labdarības aktivitātēs. Labdarības akcijās, piemēram, “Paēdušai Latvijai”, darbojos kā brīvprātīgā.

 

Uzskatu, ka līdzcilvēku atbalstam ir liela nozīme, jo tas dod apziņu, ka neesi viens, un, ja notiks nelaime, kāds tev palīdzēs izķepuroties. Palīdzībai nav jābūt lielai, pietiek ar to, ka palīdzības lūdzējs neizjūt vienaldzību no apkārtējo puses.”

 

 

Baiba Skutele no Rīgas: “Lai arī mana ikdiena ir pārpildīta ar dažādiem notikumiem, vienmēr atrodu laiku, lai kādam palīdzētu. Dažkārt pietiek, ja vienkārši uzsmaidi garāmgājējam vai palīdzi pensionāram šķērsot ielu. Uzskatu, ka mūsdienās sabiedrība aizvien vairāk palīdz līdzcilvēkiem, jo ir sapratusi, ka tikai tādā veidā iespējams uzlabot vidi, kurā dzīvojam.”

 

Aiva Kuzmina no Krapes: “Ja man būtu vairāk līdzekļu, biežāk sniegtu finansiālu palīdzību līdzcilvēkiem. Mūsu valstī palīdzības sniegšana ir diezgan pretrunīga – no vienas puses, ir apbrīnojami, ka dažādu organizāciju rīkotajās labdarības akcijās izdodas savākt vairāk līdzekļu, nekā konkrētajā brīdī tiek lūgts. No otras puses, ir situācijas, kad nākas saskarties ar absolūtu vienaldzību pret citu nelaimi. Cilvēki pēc dabas ir egoisti, tāpēc līdzcietība allaž jāatmodina.”

 

Ģirts Apsītis no Ventspils novada: “Labprāt biežāk palīdzētu citiem, taču bieži vien attur bērnībā dzirdētais no vecāku un radinieku puses. Proti, ir jārēķinās ar to, ka es kādam palīdzēšu, bet, kad man pašam būs slikti, neviens roku nepasniegs. Lai cik skarbi izklausītos, šādu principu cenšos ieaudzināt arī saviem bērniem. Neesmu kategoriski noskaņots pret ziedošanu un citām palīdzības akcijām, taču vienmēr paturu prātā, ka pirmām kārtām jāpalīdz sev un saviem tuvākajiem.”

 

Mārīte Grāve no Krāslavas: “Bieži vien svarīgāk par tiešu palīdzību ir nelikt šķēršļus otra ceļā, pateikt labu vārdu vai sniegt vērtīgu padomu. Tas tiešām liek saņemties. Ziedojumu akcijās gan nepiedalos, jo tām ir bezpersonisks raksturs. Uzskatu, ka mūsu sabiedrībā ir fantastiski cilvēki, kuri nekad neatteiks palīdzību, ja otrs to lūgs. Taču vairāk ir tādu, kuri orientēti uz personīgā labuma gūšanu un dzīvo ar apziņu, ka valstij jābūt galvenajam palīdzības orgānam. Mēs ik mēnesi vismaz trešo daļu savu ienākumu atdodam valstij, cerot uz sava veida drošības spilvenu nebaltās dienās. Diemžēl ne vienmēr varam būt droši, ka atbalstu saņemsim.”

 

Uzziņa

Labdarības organizācija “Ziedot.lv” pērn saņēma 
1 474 932 latu ziedojumus 63 projektiem.

Par ziedojumiem bija iespējams palīdzēt 103 056 cilvēkiem, 1942 suņiem un kaķiem, 248 savvaļas putniem.

Par labdarības akcijā “Labestības diena” iegūtajiem 
līdzekļiem organizācija palīdzēja 91 bērnam ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu apmaksā, savukārt projektā “Mīļā auklīte” 60 smagi slimiem bērniem nodrošināja 
auklītes asistentes palīdzību.

Ar “Ziedot.lv” palīdzību atbalstīti invalīdi un veci cilvēki, nodrošinot viņiem mājas aprūpi vai bezmaksas pārtikas paku izsniegšanu.

Pagājušajā gadā ziedojumos saņemtas 2,5 t apģērba un apavu, 1,3 t pārtikas, 6,5 t mājsaimniecības preču, 1545 
teātra, kino un koncertu biļetes.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+