Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. februāris, 2013
Drukāt

Vaideres ziņojums: Ekonomiskā krīze negatīvi ietekmē cilvēktiesības

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejā ar lielu balstu pārsvaru pieņemts ziņojums par finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmi uz cilvēktiesībām, ko sagatavojusi EP deputāte Inese Vaidere (V).

“Cilvēktiesības vienmēr ir EP uzmanības centrā, taču šī ir pirmā reize, kad tiek izvērtēta situācija cilvēktiesību jomā ekonomiskās krīzes kontekstā. Nereti ekonomika un tirdzniecība tiek skatītas nošķirti no cilvēktiesībām. Ekonomikas atveseļošanas pasākumi bieži balstās vien uz makroekonomiskiem un fiskāliem apsvērumiem. Taču krīzes radītās ekonomiskās un sociālās problēmas tiešā veidā ietekmē vismazāk aizsargāto sabiedrības grupu cilvēktiesības,” vērtē Vaidere.

Deputāte norāda, ka, lai gan krīze ir ietekmējusi cilvēktiesības visos pasaules reģionos, ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

Pieprasījums pēc šo valstu eksporta precēm samazinās, to parādsaistības pieaug, sarūk ārvalstu tiešās investīcijas, kā arī oficiālās attīstības palīdzības apjomi. Tas šajās valstīs rada būtiskas grūtības cilvēktiesību īstenošanā, jo mazāk līdzekļu ir pieejami sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanai un arvien vairāk cilvēku nonāk nabadzībā, skaidro Vaidere.

Pēc Pasaules Bankas aprēķiniem, 1,2 miljardi cilvēku joprojām dzīvo galējā nabadzībā. Deputāte arī uzsver, ka ekonomiskā krīze skar ne tikai ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, piemēram, tiesības uz izglītību, veselības aprūpi vai pārtiku, bet arī pilsoniskās un politiskās tiesības.

“Ziņojumā esmu aptvērusi būtiskākās problēmas, kas skar sabiedrības vismazāk aizsargātās grupas,” uzsver Vaidere, “taču svarīgākais bija rast konkrētus risinājumus, kā uzlabot cilvēktiesību īstenošanu un dzīves apstākļu uzlabošanu”. Piemēram, liela loma ir ar Eiropas Savienības partnervalstīm noslēgtajiem tirdzniecības nolīgumiem, kas var būtiski uzlabot ekonomisko situāciju un paaugstināt dzīves līmeni, tādējādi veicinot cilvēktiesību īstenošanu. Vienlaikus ES rīcībā ir arī līdzekļi, lai smagu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos daļēji apturētu vai pat lauztu tirdzniecības līgumus. “Protams, mūsu interesēs nav tirdzniecības attiecību pasliktināšana ne ar vienu no mūsu partneriem. Taču situācijās, kad saskaramies ar būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tirdzniecības līgumi var būt efektīvs instruments, lai ietekmētu valstu rīcību. Tas jāatceras arī mūsu attiecībās ar Krieviju,” norāda Vaidere.

Ziņojumu galējā versijā ir plānots apstiprināt EP plenārsēdē aprīlī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+