Ekonomika
Auto un moto

Vainojama esot braucēju un gājēju neuzmanība 0


Šķirotavā noslēptā neuzmanības seku kolekcija.
Šķirotavā noslēptā neuzmanības seku kolekcija.
Foto: Atis Jansons

Pagājušajā nedēļā notika divas satiksmes drošības uzlabošanas iespējām veltītas sanāksmes, uz kurām tika aicināti mediju pārstāvji. Viena – Ceļu satiksmes drošības padomes sēde – Satiksmes ministrijā, konferenču zālē. Visai rāmā un, piedodiet, snaudulīgā vēsi ierēdnieciski vienmuļu runu plūdumā. Otra – Ceļu policijas rīkota un tieslietu eksperta Oskara Irbīša balstīta preses konference – daudz intriģējošāka, dzīvāka, jo notika Šķirotavas cietuma pagalmā, kur atrodas arī smagos negadījumos cietušu un pagaidām saimniekus neatguvušu automobiļu stāvvieta.

 

Secina, bet neīsteno

CSDP centrālais ziņojums vēstīja par negadījumu iemeslu (nevis cēloņu) pētījuma rezultātiem. Un uzzinājām (vai tad iepriekš to nenojautām?): “Lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība, kā tas bijis 38% gadījumu. Trešdaļa jeb 31% negadījumu notika gājēju neuzmanības dēļ, bet 29% gadījumu – citu iemeslu dēļ, piemēram, ceļa zīmju vai ātruma neievērošanas vai kontroles zuduma pār automašīnu rezultātā.”

Skaidrs. Nu jau zinātniski pierādīts, ka izklaidīgi un nevērīgi uz ceļa esam. Bet kur atbilde uz jautājumu – ko darīt? Ko darīt, piemēram, ar šmigā peldošiem gājējiem, kuri rada trešdaļu traģēdiju? SM Autosatiksmes departamenta direktors T. Vectirāns “atklāj Ameriku”: “Analizējot nelaimes gadījumu apstākļus, secināts, ka no 21 gadījuma deviņos pie vainas bija gājēju pāreju infrastruktūra. Tās nav atbilstoši aprīkotas, tādēļ drošības nolūkos ir jāveic darbs pie infrastruktūras sakārtošanas. Jāatceras, ka gājēji ir ievainojamākie satiksmes dalībnieki. Neregulējamas gājēju pārejas uzstādītas vietās, kur ir vairāk par vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kā arī īsi pirms gājēju pārejas ceļa zīmes, uzstādītas pārāk bieži, kas traucē autovadītājam laikus ieraudzīt ceļa zīmi par gājēju pāreju. Tas liek secināt, ka drošību var uzlabot salīdzinoši vienkāršām satiksmes organizācijas izmaiņām, piemēram, ar ceļa zīmju uzstādīšanu vai manevru ierobežošanu.”

Skaidrs. Bet kur reāls, konkrēts operatīvu pasākumu plāns? Nav tāda. Arī ministrs turpina pludināt gludenas frāzes. U. Augulis: “Pētījums parāda, ka situāciju ceļu satiksmes negadījumu jomā ir jāturpina nopietni risināt un aktīvi jāīsteno ceļu satiksmes drošības pasākumi, tai skaitā sabiedrības informēšana un izglītošana par braukšanas kultūru un satiksmes noteikumu ievērošanu. Apkopotie secinājumi un priekšlikumi sniedz skaidrāku redzējumu, kādā virzienā nepieciešams pievērst būtiskāku uzmanību, lai negadījumu skaits ar smagi ievainotajiem vai bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ievērojami samazinātos. Tas jāīsteno kompleksi, sadarbojoties atbildīgajām institūcijām.” Skaidrs. Bet kāpēc tās jau sen kompleksi nesadarbojas?

Padomes locekļi rezignēti snauž. Kolēģi žurnālisti arī… Nav jau nekā modinoša ziņojumos par to, ka drīz būšot vēl 100 fotoradaru, ka sākšoties atsevišķu ceļa posmu vidējā ātruma mērījumi. Nav ticības, ka ar šādiem paņēmieniem izdosies aizvien haotiskāko Latvijas satiksmi labot.

 

Auto vraki pārliecina

Cietumā bija daudz interesantāk. Nekādas superpatiesības gan arī tur neatklāja Normunds Krapsis. Vien bēdīgu auto tehnisko stāvokli traģēdiju cēloņu sarakstam pievienoja. Un sarunā pēc oficiālās daļas beigām pasūdzējās par aizvien augošu darbinieku resursu trūkumu, kuru piedevām smagi noslogo sīku avāriju dokumentu rakstīšana (saskaņotos paziņojumus noformēt joprojām nemākam vai tiem neuzticamies!). Bet interesants, daudziem konkrētiem piemēriem bagāts savā uzrunā un sekojošās intervijās bija Oskars Irbītis. Un vēl interesantāki publikai šķita auto dzelzs vraki, kurus aplenca kolēģi fotogrāfi un operatori. Lūk, jums, kārtības sargu vadoņi un organizatori, konkrēts, vienkāršs, reāls, lēts satiksmes dalībnieku smadzeņu regulēšanas paņēmiens. Dodiet mums iespēju (regulāru, nevis reizi gadā) nevērības un neuzmanības sekas bildēt un saviem lasītājiem rādīt! Neslēpiet tās slēgtās teritorijās. Neceriet, ka mediji spēs nodrošināt korespondentu klātbūtni avāriju vietās. Nespēs. Vismaz bez jūsu organizatoriskas un materiālas palīdzības nespēs.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv