Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. jūnijs, 2014
Drukāt

Pie Brīvības pieminekļa piemin komunistiskā genocīda upurus (10)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Pieminot 73.gadadienu kopš 1941.gada 14.jūnija, kad no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 dažādu tautību iedzīvotāju, šodien Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, notika ziedu nolikšana, pulcējot vismaz 300 gājiena dalībnieku un vairāk nekā 500 skatītāju, novēroja aģentūra LETA.

Gājienā piedalījās gan bērni, gan vecākās paaudzes cilvēki kopā ar Saeimas deputātiem, ministriem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Rīgas domes un ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem, kuri Brīvības pieminekļa pakājē nolika ziedus. Gājiena dalībnieki nesa puķes un vairāki arī turēja rokās Latvijas karogus ar sēru lentēm. Gājienā plīvoja arī Lietuvas un Igaunijas karogi. Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un citi politiķi.

Vairāku gājiena dalībnieku rokās bija plakāti, kuros minēts nāves nometnēs bojāgājušo skaits un tradicionālais aicinājums “krievu sarkano fašismu nīst”, kā mudinājums cilvēkiem būt modriem, jo “genocīda īstenotāju mantinieki to neatzīst un nenožēlo”.

Bērziņš, uzrunājot klātesošos, norādīja, ka jūnijs ir mūsu skaistāko svētku Jāņu laiks, taču 1941.gadā daudziem tūkstošiem šis mēnesis izvērtās par traģēdiju. Līdz tam cilvēki nevarēja iedomāties, ka viņus var arestēt bez tiesiska pamata. 14.jūnija izsūtīšanās Latvija zaudēja spēcīgākos un uzņēmīgākos cilvēkus, atgādināja prezidents. Viņš savu runu noslēdza ar aicinājumu cilvēkiem būt vienotiem, “jo tad neviens nevarēs mūs sašķelt, pretnostatīt vienam pret otru un vērsties pret mūsu valsti – Latviju.”

Savukārt Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais aicināja būt modriem, ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi ar notikumiem Gruzijā un Ukrainā. Politiski represēto saimi māc bažas, ka Latvija pārāk paļaujas uz saviem draugiem un sabiedrotajiem un nepievērš uzmanību pati savai lomai valsts stiprināšanā. Viņš norādīja, ka negrib kritizēt politiķus, jo pašlaik ir vērojama augšupeja, taču būtu vērts padomāt, vai 24 gados kopš neatkarības atjaunošanas nav sasniegts par maz.

Kā novēroja aģentūra LETA, pasākums noritēja mierīgi. Pēc ziedu nolikšanas lielākā daļa ļaužu pamazām izklīda, bet Bērziņš devās uzklausīt un aprunāties ar klātesošajiem iedzīvotājiem.

Pirms ziedu nolikšanas notika svinīga Goda sardzes maiņa, kā arī NBS orķestris atskaņoja valsts himnu.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. … Ne, Tino … musu akademiskos jauniesus vel zombe: 1- vinu labi dzili ‘iedestitie’nomenaklaturas vecaki, kuri sez valsts iestades vai kalpo oligarhiem un svestautiesiem meklejot tikai paslabumu, 2 – bijusie sarkanie nelojalie profesorini akademiskos vadibas kreslos kuriem tema par savu tautu ir aizliegta, pretiga un lielakai tiesai tas vesture vel nezinama, 3 – Tadi politologi, kuriem maksa Sorosiesi vai Kremla agenti un kuri lidzigi POLITIKIEM, U&U vai Zdanokai , lidzina latviesu autohtonas tautas SATVERSME AR ASINIM IERAKSTITAS TIESIBAS uz savu valsti,zemi un kulturu FASISMAM VAI NACISMAM, 4. Izglitibas ministrijas un visu iestazu politikiem padevigie vaditaji kuriem patriotisms ir pie pakalpuses … ne vadosa ideologija … u.t.t. !

    … MUSU POLITISKAS ELITES JAUNAS PAAUDZES NODEVIGA AUDZINASANA ARI DALEJI IZSKAIDRO VISU MUSU POLITIKU NEVARIBU VAI NESPEJU IESUDZET KRIEVIJU KA LIKUMIGO CCCP PECNACEJU PAR OKUPACIJA UN GENOCIDA NODARITIEM ZAUDEJUMIEM LATVIESU AUTOHTONAI PAMATTAUTAI – ANO HAGAS INTERNACIONALA TIESA …

    … VAI BAILES NO SADAS INTERNACIONALAS TIESAS – UN KAILAS PATIESIBAS ATKLASANAS PAR KOMUNISTU SASTAVU UN ATBILDIBU PIE LATVIESU TAUTAS GENOCIDA ARI NEIZSKAIDRO TIK DZILI PATALOGISKO UN NEIZPROTAMO UZBRUKUMU LATVIESU NACIONALIEM NO ZINAMAM APRINDAM UN ETNISKAM GRUPAM ?

  2. Kāpēc Latvija neiesūdz Krieviju starptautiskā tiesā un nepieprasa naudas kompensācijas par latviešu tautas genocīdu? Izraēla gan saņem.

  3. Vai kāds varētu būt pētījis caur kuru izvešanas doma nonāca uz zemes…

  4. Jaunajiem Latvija nav vajadzīga.

  5. … Paldies visiem kuri atklati un piemeroti piemin so Baismu nakti … bet kur ir musu AKADEMISKA JAUNATNE ar korporaciju krasam … vai tad korporentu zverasti kalpot savai Tevijai ir tik pat niecigi ka izradas dazu deputatu zverasts L.R. Satversmei …!?

  6. … Pateiciba Laimas Matei … bet vienmer sapes sirds par tiem mazak laimigajiem …

  7. … Laimejas, musu gimenei, jo tikam bridinati no ‘draugiem’ un ‘dazadu tautibu’ piederosiem but arpus Rigas tai laika … ne jau visi ‘dazadu ..’ , nodevigie, vadija NKVD patrulas, kas apcietinaja nelaimigos tai nakti …

    … Daudzi zinamie, kuriem nebija iespejas … apmainijas ar dzivokliem, lai paglabtos … daudziem laimejas apmulkot pat lokalos ‘dazados’ gidus … !

  8. Noliecu galvu šo cilvēku priekšā…

  9. Lai kā arī LETAs žurnālisti necenstos “atšķaidīt” aizvestos ar “dažādu tautību iedzīvotājiem”, tas vispirms bija genocīds pret latviešu nāciju, jo 81% jeb vairāk nekā 12 tūkstoši deportēto bija latvieši. 1949.g. 25. marta deportācijās latviešu īpatsvars pārsniedza jau 95 %. Tā ka būsim godīgi, jo Latvijā šis genocīds tika viennozīmīgi vērsts pret latviešu nāciju, fiziski iznīcinot tās spējīgāko un aktīvāko daļu. Iznīcībai apzināti tika pakļautas veselas ģimenes, mazgadīgus bērnus un zīdaiņus ieskaitot.

Draugiem Facebook Twitter Google+