Zivju dīķī labi jūtas dažādu sugu pārstāvji.
Zivju dīķī labi jūtas dažādu sugu pārstāvji.
Foto – Valdis Semjonovs

Zvejošana ar murdiem. Dignājas saimnieks Aivars Dimitrijevs sniedz padomus 0

Lūdzu, uzrakstiet par zvejošanu ar murdiem! Kādu ēsmu tajos likt – rupjmaizi, baltmaizi vai kaut ko citu? Varbūt ir vēl kādi vērā ņemami padomi zvejai ar murdiem? GUNĀRS JĒKABPILĪ

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Dīķī liela sugu dažādība

Dignājas pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Aivars Dimitrijevs ne tikai makšķerē, bet arī regulāri piedalās sacensībās pludiņmakšķerēšanā, spiningošanā Jēkabpils novadā, pats izgatavo murdus, auž tīklus, apsaimnieko 5,8 ha zemes, četrās siltumnīcās audzē gurķus un tomātus pārdošanai. Par savu hobiju – zivju copi – viņš stāsta aizrautīgi, atklājot visus knifus. Dignājietis zvejo augu gadu – pavasarī ar makšķerēm, bet ziemā dodas uz vēdzelēm, jo tās labi ķeras arī zem ledus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jaunkaļvārēs” jau pirms daudziem gadiem bija ierīkots neliels dīķis. Saimnieks to pārraka, paplašināja, padziļināja līdz 2 m un ielaida zivis. Ūdenstilpe patlaban ir 15 x 25 m liela, tajā labi jūtas dažādu sugu pārstāvji: raudas, asari, ruduļi, brekši, līņi, karūsas, līdakas, sami, vēdzeles. Šīs zivis Aivars palaikam makšķerē Daugavā un Saukas ezerā un 20 kg spaiņos pārved uz savu dīķi.

– Līņus transportējam arī vasarā, rīta agrumā vai vēlu vakarā, kad ir vēsāks. Daugavas malā ir daudz avotu – vēso ūdeni iesmeļam tīros traukos un pēc iespējas ātrāk zivis vedam uz dīķi. Sami ir izturīgāki, tos var pārvadāt kaut vai dienas vidū. Vairāk skābekļa ūdenī nepieciešams asariem, vimbām, tāpēc tās aizgādāt līdz ūdenstilpei visgrūtāk, – stāsta Aivars. – No jauna raktā dīķī zivis pirmos trīs gadus nevairojas un nepieņemas svarā, jo vēl nav saaugusi zāle. Lai zivis nārstotu, jaunizveidotā ūdenstilpē garā strīpā der izvietot eglītes vai priedītes, ko piesien pie smaguma. Pie šiem skuju kokiem zivis var nārstot un slēpties. Apmēram pēc mēneša kociņus izņem no dīķa.

Ūdens iemītnieces netraucē cita citai un piebarojot visas ēd vienu un to pašu barību. Saimnieks tām reizi nedēļā dod speciālo, rūpnieciski ražoto kombinēto barību – grimstošās granulas, tostarp peldošo barību, ko zivis ēd, kad tā ūdenī labi uzbriedusi. Barot sāk pavasarī, kad dīķī parādās duļķes. Agrāk, kamēr ūdens ir dzidrs un tam var redzēt pamatni, to darīt nav jēgas, jo zivis tāpat nebarosies.

– Esam iemanījušies izaudzēt lielas karūsas, jo dīķī laižam arī līdakas. Ja ūdenstilpē nebūtu plēsoņu, miermīlīgās zivtiņas neaugtu, būtu lēnīgas. Līdakas, dzenājot karūsas, liek tām vairāk kustēties un meklēt barību. Tādējādi karūsas barojoties sasniedz lielāku masu, un tām plēsīgās zivis vairs neuzbrūk, – apgalvo Aivars.

Lai zivis ziemā neietu bojā, dignājietis veido āliņģus un darbina sūkni, lai ūdens saskartos ar gaisu.