Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. decembris, 2015
Drukāt

Valdība akceptē KNAB priekšnieka atbrīvošanas nosacījumus un uzdod sagatavot jaunu KNAB likumu (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Neraugoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka iebildumiem, valdība šodien akceptēja grozījumus KNAB likumā, kas cita starpā paredz KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata, ja viņš būs pieļāvis nolaidību vai ar “savu darbību uzrādījis neapmierinošus rezultātus vadītāja un iestādes vērtību izpratnes kompetenču rīcības rādītājos”.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka šie grozījumi ir vienīgais risinājums, lai virzītos uz priekšu un lai Latviju varētu uzņemt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Viņš solīja pieslēgt papildu spēkus, apzinoties, ka grozījumu pieņemšanai Saeimā būs gana liela pretestība.

KNAB priekšnieks Streļčenoks uzsvēra, ka ne spēkā esošais normatīvais regulējums, ne arī piedāvātie grozījumi nenodrošina tiesiskās noteiktības principa realizāciju attiecībā uz KNAB amatpersonu tiesisko statusu un viņi nav vienlīdzīgā situācijā ar citām valsts amatpersonām, jo citur konkrētu jautājumu izlemšanai nav nepieciešama arodbiedrības piekrišana.

Viņš klāstīja, ka pašlaik tiek radīti precedenti, kad kāda amatpersona jau pusotru gadu nepilda savus pienākumus, tomēr viņu nav iespējams atbrīvot no amata bez arodbiedrības piekrišanas. Vienīgā iespēja esot tiesa.

Pretēji Tieslietu ministrijas apgalvojumiem, Streļčenoks uzsvēra, ka šie grozījumi neatbilst prasībām par iestāšanos OECD.

Par šodien valdībā atbalstītajiem grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai. Valdība nolēma lūgt Saeimu atzīt grozījumus par steidzamiem un iesniegt likumprojektu Ministru kabinetā viedokļa sniegšanai par priekšlikumiem likumprojekta otrajam lasījumam.

Tāpat valdība uzdeva KNAB viena mēneša laikā sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts kanceleju, Ģenerālprokuratūru un nevalstiskajām organizācijām, kā arī pieaicinot ekspertus no akadēmiķu vidus, izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos.

Darba grupai līdz 2016.gada 14.septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pašreizējā likuma redakcijā teikts, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Darba grupas piedāvātajā redakcijā teikts, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un pārbauda, kā tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijai, aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu vai aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.

Tāpat piedāvātā redakcija paredz, ka Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu, ja tas neapdraud neatkarīgu un objektīvu šajā likumā noteikto biroja funkciju īstenošanu.

KNAB likumā iekļauts arī Sabiedriski konsultatīvās padomes apraksts. Padome jau šobrīd darbojas un ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā. Padomi izveido biroja priekšnieks, un tās lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Sabiedrības pārstāvjus padomē izvēlas atklātā procedūrā normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalību noteiktajā kārtībā.

Grozījumos piedāvāti iemesli KNAB priekšnieka atbrīvošanai. Biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājies būtisks kaitējums valstij vai personai, piedalās partiju darbībā, nav ievērojis likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Tāpat KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ja “viņš ar savu darbību un tās rezultātiem uzrāda neapmierinošus rezultātus vadītāja un iestādes vērtību izpratnes kompetenču rīcības rādītājos”.

Iepriekš minētos iemeslus, balstoties uz ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks.

Kārtību, kādā izveido komisiju, lai izvērtētu iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, un kārtību, kādā komisija novērtē biroja priekšnieka rīcības rādītājus vadītāja un iestādes vērtību izpratnes kompetencēs, nosaka Ministru kabinets.

Likumprojektu izstrādāja darba grupa, kura tika izveidota saskaņā ar premjerministra rīkojumu un kuras sastāvā darbojās pārstāvji no KNAB, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Valsts kancelejas.

Minētais likumprojekts ir vērsts uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendāciju ieviešanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Suns zin, ko ēdis…

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+